Pirmie 2026. gada sezonas testi Barselonā ir kliedējuši bažas par to, ka jaunās ēras F1 mašīnas savā ātrumā varētu pietuvoties “Formula 2” līmenim.
Šādas teorijas pamatā bija pāreja uz jauniem dzinējiem, kuros elektriskā jauda palielināta līdz 50%, un aktīvo aerodinamiku, kas pilotiem F1 simulatoru testos lika izteikt minējumus par ievērojamu veiktspējas zudumu. Tomēr FIA pārstāvis Nikolass Tombaziss jau iepriekš šādus apgalvojumus noraidīja, sakot: “Komentāri par F2 tempu ir pilnīgi kļūdaini.” Viņš skaidroja, ka kopējie apļa laiki būs par 0.1 līdz 0.2 sekundēm lēnāki nekā līdz šim, atkarībā no trases un apstākļiem. “Ir normāli, ka automašīnas ir nedaudz lēnākas, bet es nedomāju, ka mēs jebkādā veidā pietuvosimies diskusijai par to, ka tā nav “Formula 1″,” viņš sacīja.
Barselonas trases dati apstiprina, ka jaunie spēkrati joprojām ir ievērojami ātrāki par F2 tehniku. Trešajā testu dienā Kimi Antonelli uzrādīja laiku 1:17.362, kas ir par sešām sekundēm lēnāks nekā 2025. gada kvalifikācijas uzvarētāja aplis, taču vienlaikus par astoņām sekundēm ātrāks nekā pagājušā gada F2 labākais kvalifikācijas laiks šajā trasē. “Red Bull” galvenais inženieris Pols Monahans pirms testu sākuma atzina, ka progress būs atkarīgs no katras trases specifikas: “Es nedomāju, ka mēs nokritīsim līdz F2 tempam, vismaz es uz to ceru.” Viņš norādīja, ka galvenā grūtība šobrīd ir precīzi noteikt saķeres līmeni un to, kā darbosies jaunā aerodinamika.
Piloti, kuri jau izmēģinājuši jauno tehniku, uzsver jaudas agregātu specifiku un to ietekmi uz braukšanas stilu. Gabriels Bortoleto pēc saviem pirmajiem braucieniem dalījās iespaidos: “Mašīnas ir ļoti atšķirīgas. Sajūtas ir citādākas. Es nezinu, kā to aprakstīt, jo nekad iepriekš neesmu pilotējis līdzīgu mašīnu”. Viņš īpaši izcēla elektriskā motora jaudu: “Ir tiešām lieliski, ka tagad ir 50% elektrisks dzinējs. Izejā no līkuma attīstītais paātrinājums ir iespaidīgs un var sajust šo jaudu. Tas viss ir citādāk, un ir jāpierod un jāpielāgo savs braukšanas veids.” Bortoleto gan piebilda, ka, neraugoties uz jaunajiem noteikumiem, “tā joprojām ir sacīkšu mašīna un tā nav cita pasaule”.
Vēsturiskā pieredze rāda, ka pirmajos testos uzrādītie laiki nav galīgs rādītājs, jo komandas prioritāte ir tehniskā izturība, nevis maksimāls ātrums. Piemēram, 2014. gadā pirmajos testos uzrādītie rezultāti bija sešas sekundes lēnāki nekā gadu iepriekš, taču jau pēc mēneša Bahreinā tie pietuvojās iepriekšējā gada līmenim. Paredzams, ka līdz pirmajam posmam Melburnā, kas notiks 6.-8. martā, inženieri būs atraduši veidus, kā ievērojami samazināt pašreizējo atstarpi līdz 2025. gada rādītājiem.
