78 gadu vecumā mūžībā devies bijušais Formula 1 un izturības sacīkšu braucējs Johens Mass.
Vācu autosportists Johens Mass Formula 1 čempionātā startēja 105 Grand Prix, karjeras laikā pārstāvot “Surtees”, “McLaren”, “ATS”, “Arrows” un “March” komandas.
Savu pirmo un vienīgo uzvaru Johens Mass izcīnīja bēdīgi slavenajā 1975. gada Spānijas GP izcīņā Montdžūkas trasē, kad sacensības tika apturētas priekšlaicīgi pēc avārijas, kas laupīja vairāku skatītāju dzīvības. Sezonas kopvērtējumā Mass togad palika astotais.
Nākamajā sezonā par viņa komandas biedru kļuva Džeimss Hants, kuram izdevās tikt pie titula, kamēr Mass kopvērtējumā palika devītais. Filmā “Rush” par tās sezonas aizraujošajiem notikumiem Masa tēls īpaši netika izcelts, lai gan viņš pats vadīja savu formulu, kamēr citu laikabiedru mašīnās sēdēja jaunāki braucēji. Tieši Johens Mass bija tas, kurš ar pareizu riepu izvēli atradās līderpozīcijā, kad Nikijs Lauda piedzīvoja savu šaušalīgo avāriju.
Gadu vēlāk Mass kopvērtējumā sasniedza savu karjeras labāko rezultātu – sesto vietu, ierindojoties uzreiz aiz komandas biedra Hanta. “McLaren” komandas sastāvā viņam uz pjedestāla bija izdevies kāpt astoņas reizes, kamēr vājākās komandās atkārtot šādus panākumus neizdevās.
Atvadas no F1 izvērtās traģiskas. 1982. gada Beļģijas GP kvalifikācijā Masa vadītajai “March” formulai uztriecās Žils Vilnēvs. “Ferrari” braucējs avārijas rezultātā gāja bojā. Mass strauji zaudēja motivāciju palikt F1 un sezonas beigās pameta čempionātu.
Karjeras otrajā pusē Mass sāka veltīt uzmanību izturības sacīkstēm, “Porsche” sastāvā piedaloties Lemānas 24 stundu sacīkstēs vienā ekipāžā ar tādām leģendām kā Džekiju Iksu, Hansu Joakimu Štuku un Henri Peskarolo. Duetā ar Vernu Šupānu tika izcīnīta otrā vieta.
Pēc “Porsche” Johens pievienojās “Sauber Mercedes” projektam un 1989. gadā beidzot izcīnīja arī uzvaru kopējā ieskaitē. Šai komandā viņš bija mentors virknei jauno talantu – Mihaelam Šūmaheram, Haincam Haraldam Frencenam un Karlam Vendlingeram, kuri ar dažādām sekmēm vēlāk startēja F1.
