Šonedēļ zviedru braucējam Johanam Kristofersonam ir iespēja spert vēl vienu solīti tuvāk uzvarai šī gada pasaules rallijkrosa čempionātā. Lai gan uzvarēti pēdējie četri posmi, nekas vēl nav garantēts. Aicinājām Johanu uz sarunu par to, ko gaidīt no Biķerniekiem un kā izdevies nokļūt esošajā situācijā.
Sveiks! Kā izbaudi Latviju?
Rīgā ierados ceturtdien. Šī ir brīnišķīga vieta. Biju atbraucis jau vasarā, kad veicām testus. Paguvu apskatīt vecpilsētu, kā arī nobaudīt vakariņas restorānā. Izmetu nelielu lociņu pa pilsētu. Uzreiz acīs iekrita tas, cik aktīvi šis pasākums tiek popularizēts. Reklāmas ir atrodamas ik uz stūra, bet pilsētas centrs ir ļoti skaists.
Esi uzvarējis katrā no pēdējiem četriem posmiem. Vai piektais secīgais panākums arī būs iespējams?
Es domāju, ka jā. Manuprāt, mūsu komadai ir ļoti laba mašīna. Ja radīsies izdevība, centīšos to izmantot, tomēr šobrīd nekoncentrējamies uz uzvarām, bet gan gūt punktus, izvairoties no lieliem riskiem. Jau kopš sezonas pirmā posma Barelonā pieturamies pie sākotnēji nospraustā mērķa izcīnīt uzvaru komandu ieskaitē. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka gan es, gan Peters gūst punktus regulāri, nostādot komandu čempionātu kā primāro un neuzņemoties nevajadzīgus riskus cīņā par braucēju titulu. Mums ir svarīgs katrs punkts, tomēr, kā jau teicu, mašīna ir ļoti laba, tomēr šeit saķere ir ļoti augstā līmenī, kas gandrīz droši garantē saspringtu cīņu, tomēr, ja radīsies izdevība izcīnīt uzvaru, centīšos to nelaist garām.
Tomēr braukšana droši nav tik viegla, kad jālēkā pa tramplīniem.
Nē, tas nudien ir sarežģīti. Trasē ir trīs tramplīni. Pirmais no tiem ir ļoti svarīgs, jo to nevar veikt ar pilnu gāzi grīdā, ir nedaudz jāpiebremzē. Nedrīkst bremzēt pārāk daudz, jo tad tiks zaudēts laiks, savukārt, braucot ar pilnu jaudu, nāktos aizlekt pa tālu, kas liegtu iespēju iebraukt līkumā. Pati trase ir interesanta – nav īsti ātru sektoru, tomēr dažas vietas ir ļoti piņķerīgas. No braucēja perspektīvas raugoties, šī ir tehniski ļoti prasīga trase.
Šogad startē vienā komandā ar Peteru Solbergu. Kādas ir jūsu attiecības, zinot, ka arī savstarpēji cīnieties par uzvarām?
Bijām atšķirīgās komandās 2014. un 2015. gadā. Man vienmēr ir bijusi liela cieņa pret viņu kā braucēju. Trasē viņš ir ļoti godīgs. Servisa parkā tuvāk iepazinos 2015. un 2016. gadā, vienmēr lieliski satiekot. Tādēļ, apvienojot spēkus uz šo sezonu, man bija augsti mērķi, tomēr esam pārspējuši pat tos, jo kopdarbs ir ļoti kvalitatīvs. Mani joprojām sajūsmina tehniskās zināšanas, ko Peters sniedz, pateicoties savai garajai karjerai rallijā, kā arī veids, kā viņš šo informāciju pasniedz. Es nāku no autosacīkstēm, tādēļ komandā valda maisījums no abām autosporta pasaulēm, bet, tā kā rallijkross pats par sevi ir dažādu autosporta kategoriju maisījums, tad šāds modelis strādā ļoti labi.
Tad jau paliek ļoti viegli savā starpā palīdzēt otram.
Jā, uzskatu, ka šādā veidā mēs abi esam auguši kā braucēji. Abi esam gandrīz kā tehnikas nūģi, kas pievērš uzmanību katrai mazākajai niansītei un ar savu darbu palīdzam arī komandai strādāt cītīgāk. Pie labas atmosfēras uzlabojas arī darba kvalitāte, kas ir kas tāds, ko par naudu nav iespējams nopirkt.
Vai tas nozīmē, ka komanda paliks bez sastāva izmaiņām uz nākamo gadu?
Par to neņemos spriest, jo es neesmu tas, kam šis lēmums būs jāpieņem. Pagaidām man ir līgums tikai uz šo sezonu, bet nākamajam gadam nekas vēl nav aizrunāts, tomēr ar lielāko prieku paliktu “Volkswagen” komandas sastāvā, tomēr tas būtu jāprasa Peteram.
Šogad esi ļoti tuvu, lai triumfētu arī braucēju ieskaitē. Kad pirmo reizi saprati, ka tas ir iespējams?
Tas vēl nav noticis! Tad jau redzēsim. Kā jau teicu, pieturēsimies pie stratēģijas, kādu piekopjam visu gadu. To nav viegli īstenot un tā nāk tikai ar gadiem ilgu pieredzi. Tas viss mūs ir nostādījis pozīcijā, kādā esam šobrīd. Lai gan situācija izskatās pozitīva, neredzu jēgu domāt par kaut kā mainīšanu. Nav jēga censties būt pārāk piesardzīgiem. Galvenais uzdevums ir izvairīties no problēmām un turpināt gūt drošus punktus.
Latvijā startē arī vietējie braucēji – Jānis Baumanis un Reinis Nitišs. Cik labi viņus pazīsti?
Ļoti daudz laika paiet veicot testus un ceļojot, tomēr, protams, sacensībās ir izdevies viņus iepazīt. Laika mums visiem ir maz, tomēr būtu ļoti jautri, ja Jānis vai Reinis man kādu vakaru izrādītu šo pilsētu!
