Ceļš uz F1

Lai gan Rikjardo ir dzimis Austrālijā, itāļi viņu arī var saukt par savējo, jo Daniela tēvs Džuzepe no Sicīlijas uz Austrāliju pārcēlās agrā bērnībā, kur iepazinās un apprecējās ar Greisu, kura dzimusi Austrālijas itāļu ģimenē, ar ko izskaidrojams Džuzepes hobijs – “Ferrari” automašīnu kolekcija.

Līdz braukšanai “Ferrari” F1 komandā Danielam vēl jāpaciešas, tomēr izsišanās līdz F1 skatuvei jau kļuva par lielisku panākumu, jo Rikjardo pēc paša vārdiem nekad nebija tas zēns, kuru visi centās pārspēt, kā Fetels vai Rosbergs. Daļēji tas skaidrojams ar ne pārāk konkurētspējīgiem spēkratiem pirmajos karjeras gados, kas bieži liedza Danielam apliecināt savu potenciālu.

Eiropā karjera tika bruģēta caur Formula Renault čempionātiem. Līgums ar “SG Formula” komandu palīdzēja atnest Rikjardo pirmo titulu Rietumeiropas 2.0 čempionātā, kur pārspēti nākamie F1 braucēju Roberto Meri un Žans Ēriks Verņē, bet Eiropas 2.0 seriālā austrālietis piekāpās vienīgi Valteri Botasam, kas palīdzēja atrast vietu “Red Bull” jauno braucēju akadēmijā.

2009. gadā Rikjardo pārliecinoši dominēja Lielbritānijas F3 čempionātā, kas nepalika neievērots un “Red Bull” vadītājs Kristians Horners nolēma “Toro Rosso” testpilota amatā iecelt Rikjardo, pabīdot malā Brendonu Hārtliju. Neraugoties uz velosipēda avāriju, gatavojoties jaunajai sezonai un smagas avārijas Silverstounā, Rikjardo tikai par mata tiesu neieguva World Series by Renault titulu jau debijas sezonā, tomēr pārliecinoši pārspēja komandas biedru Hārtliju.

Foto: Red Bull Racing

Motorsporta elitē

Medusāpsis (Honeybadger), kā Rikjardo tika iesaukts, pateicoties bezbailīgumam, klauvēja pie F1 čempionāta durvīm, tomēr “Red Bull” un “Toro Rosso” visas vietas jau bija aizņemtas. Vasarā tika rasts kompromiss un Rikjardo tika iekārtots mazās “HRT” komandas rindās, lai gūtu sacīkšu pieredzi. Tā bija galvas tiesu lēnāka par visiem konkurentiem, tomēr viņa ātrums ļāva uz 2012. gadu noslēgt līgumu ar “Toro Rosso”.

Daniela komandas biedrs Žans Ēriks Verņē guva vairāk punktu, tomēr tas lielā mērā skaidrojams ar vairākiem spožiem mirkļiem, kamēr Rikjardo sniegums sezonas gaitā bija daudz stabilāks un otrajā sadarbības sezonā Rikjardo arvien biežāk ieņēma komandas pirmā pilota lomu, īpaši izceļoties kvalifikācijās, tādēļ nebija nekāds pārsteigums, ka “Red Bull” tieši viņu izraudzījās kā F1 karjeru beigušā Marka Vēbera aizvietotāju “Red Bull” sastāvā.

Pēc 4 triumfa gadiem “Red Bull” vairs nebija ātrākā formula un skarbākie kritiķi paredzēja, ka jaunajā V6 Turbo ērā sarkanie buļļi varētu pat kļūt par neko vairāk kā vidusmēra komandu. Rikjardo gan bija pretējās domās, izcīnot otro vietu gan kvalifikācijā, gan sacīkstēs savā pirmajā posmā jaunās komandas rindās.

Vēlāk gan degvielas plūsmas neatbilstības dēļ Rikjardo tika diskvalificēts, tomēr galva netika nokārta un, kamēr viņa titulētais komandas biedrs Sebastians Fetels cīnījas ar visām iespējamajām problēmām pēc kārtas, Rikjardo kļuva ne tikai par komandas pirmo pilotu, bet arī labāko starp visiem aiz “Mercedes” dueta.

Hamiltona un Rosberga problēmas Kanādā pavēra Rikjardo ceļu pretim emocionālai uzvarai, bet savu talantu vēl spožāk Rikjardo izdevās apliecināt, tai pievienojot uzvaras kausus arī “Mercedes” komandai neērtajā Hungaroringā un Spa, kur Rosbergs ar Hamiltonu piedzīvoja sadursmi. Sezona tika noslēgta trešajā vietā, par ko Rikjardo saņēma uzslavas no Fetela, gan pārējās F1 komūnas.

Straujo augšupeju apslāpēja 2015. gada sezona. Lai gan kvalifikācijās pārliecinoši izdevās pārspēt arī Daņilu Kvjatu, tomēr “Red Bull” arvien biežāk sāka piekāpties tiešajiem konkurentiem un Rikjardo sezonas laikā guva tikai divus goda pjedestālus, sezonu noslēdzot vien 8. vietā.

Palicis uzticīgs “Red Bull” komandai, Rikjardo saņēma jaunu izaicinājumu – brīnumbērnu Maksu Verstapenu komandas biedra statusā. 2016. gadā Rikjardo tieši savstarpējā cīņā izdevās pārspēt Maksu un uzvarēt Malaizijas GP, turklāt bija ļoti tuvu panākumam arī leģendārajā Monako Grand Prix, ko gan liedza fiasko boksos, kamēr pērn abas “Red Bull” tik bieži piedzīvoja tehniskas ķibeles, ka abu sportistu cīņas trasē tikpat kā nenotika. Abi gan caurmērā demonstrējuši līdzīgu sniegumu, tādēļ nav šaubu, ka pie pareizās apstākļu sakritības Rikjardo var kļūt par biedu katram elites braucējam.