Ceļš uz F1
Šobrīd Luiss Hamiltons ir viens no pelnošākajiem sportistiem pasaulē, tomēr karjeras sākums bija krietni atšķirīgs. Hamiltona vecāki izšķīrās, kad Luisam bija tikai divi gadiņi, un lai gan viņš palika dzīvot pie mātes, tieši tēva entuziasms palīdzēja iekārtot tagadējā motorsporta superzvaigznes karjeru pareizajās sliedēs.
Agrā bērnībā triumfējis radio vadāmo mašīnu čempionātos, Luiss tika pie kartinga sešu gadu dzimšanas dienā ar nosacījumu, ka sacensties varēs, ja rūpīgi attieksies pret mācībām skolā. Hamiltons sevi pierādīja kā lielisku talantu, tomēr motorsporta izmaksas brīžam nebija nosedzamas, tādēļ viņa tēvam Antonijam nācās vienlaikus strādāt pat trijos darbos.
10 gadu vecumā balvu pasniegšanas ceremonijā Hamiltons piegāja pie “McLaren” F1 komandas vadītāja Rona Denisa un teica: “Sveiki. Esmu Luiss Hamiltons. Es uzvarēju Lielbritānijas čempionātā un vienu dienu braukšu jūsu komandā.” Rons Deniss sniedza mazajam Luisam autogrāfu ar frāzi “Pazvani man pēc 9 gadiem. Izdomāsim kaut ko.” Hamiltonam deviņi gadi nebija jāgaida – 15 gadu vecumā britu sportists nonāca “McLaren” jauno braucēju sistēmā.
Luiss Hamiltons jau pusaudža gados sevi bija pierādījis kā braucēju, kurš varētu kļūt par visu laiku jaunāko F1 pārstāvi, kamēr pats, saglabājot vēsu galvu atgādināja, ka svarīgāk gūt vērtīgu pieredzi un nesasteigt lietas. Padomdevēju Hamiltonam netrūka – palīdzību sniedza ne vien tēvs, bet arī 1982. gada F1 čempions Keke Rosbergs, kura dēls Niko bija Hamiltona komandas biedrs 2000. gadā, bet vēlāk abu ceļi vēl vairākkārt krustojās junioru kategorijās pirms ienākšanas F1.
Abu jauniešu braukšanas stils ievērojami atšķīrās – Rosberga matemātiski analītiskā pieeja lika domāt, ka viņš varētu gūt lielākus panākumus F1, kamēr Hamiltona spējas no spēkrata izspiest visu, tai pat laikā sataupot riepas ļāva abiem allaž atrasties rezultātu tabulu galvgalī. Viņu vienaudzis Roberts Kubica reiz teica, ka abi esot tā mīlējuši sacensties, ka to pat darījuši ēdot picas, kas regulāri noslēdzies ar to, ka abi apēduši pa divām.
Pārliecinoša dominance 2005. gada Eiropas F3 čempionātā, kam sekoja stabils sniegums un tituls debijas gadā GP2 ar “ART” komandu, kuras sastāvā gadu iepriekš par čempionu bija kļuvis Rosbergs, bija pietiekami rādītāji, lai izkonkurētu Pedro de la Rosu un Gariju Pafetu un kļūtu par “McLaren” pamatsastāva braucēju 2007. gadā.
Motorsporta elitē
Ienākšana ar blīkšķi vēl būtu maigi teikts par Luisa Hamiltona debiju. Britu sportists nav pirmais, un, iespējams, nebūs arī pēdējais braucējs, kurš savu pirmo sezonu F1 aizvada tobrīd spēcīgākajā komandā. Kāpis uz goda pjedestāla karjeras pirmajos 5 posmos, Hamiltons sajuta uzvaru garšu Ziemeļamerikā un ātri vien kļuva ne tikai par kopvērtējuma līderi, bet arī par nopietnu pretendentu uz titulu, sagādājot pamatīgas galvassāpes komandas biedram Fernando Alonso.
Savstarpējās nesaskaņas, spiegošanas sāga un mediju spiediens liedza Hamiltonam noturēt uzņemto tempu, tomēr viss joprojām izskatījās rožaini, dodoties uz priekšpēdējo posmu Japānā ar 12 punktu pārsvaru (tolaik par uzvaru piešķīra 10 punktus). Muļķīga kļūda, dodoties boksos, un vājš sniegums pēdējā posmā lika tāpat kā Alonso palikt punktu aiz “Ferrari” braucēja Raikonena.
Britu fani bija tikuši pie sava mīluļa un Hamiltona attiecības ar popzvaigzni Nikolu Šerzingeri padarīja viņu par vienu no pamanāmākajām sporta personībām. Savu zvaigznes statusu Hamiltons apliecināja gadu vēlāk, čempiona titulu izraujot pēdējā posma pēdējā sektorā, apdzenot “Toyota” braucēju Timo Gloku.
“McLaren” savu ātrumu bija zaudējuši, kamēr paša Hamiltona privātajā dzīvē negāja diez ko labāk – vairākkārtēja šķiršanās un atgriešanās pie Nikolas Šērzingeres, nesaskaņas ar tēvu un kādreizējo menedžeri Entoniju Hamiltonu, atstāja savu iespaidu uz Luisa sniegumu trasē – divu britu cīņā Hamiltonam nereti nācās atzīt Džensona Batona pārākumu.
Pāreju uz “Mercedes” daudzi vērtēja kā neprātīgu. Galu galā, Luiss Hamiltons nomainīja izcilo Mihaelu Šūmaheru, kurš iepriekšējā sezonā kopvērtējumā palika tikai 13. vietā. Hamiltons kritiķiem atgādināja, ka ieradies pēc panākumiem ilgtermiņā, nevis tūlītējiem panākumiem.
To viņš apliecināja ar uzviju – 2014. gadā pēc pamatīgām izmaiņām čempionāta tehniskajos noteikumos “Mercedes” komanda pārliecinoši dominēja visas sezonas garumā. Lai gan mašīnas nebija no izturīgākajām un problēmas ļoti bieži piemeklēja tieši Hamiltonu, viņam izdevās izcīnīt savu otro čempiona titulu.
Konkurence no bērnības dienu drauga un nu principiālākā sāncenša Niko Rosberga tikai pieauga. 2015. gadā Luiss Hamiltons aizstāvēja savu titulu, bet gadu vēlāk nācās atzīt Rosberga pārākumu. Niko negaidīti paziņoja par karjeras beigšanu, un par Hamiltona jauno komandas biedru kļuva Valteri Botass. Tomēr bija laiks konkurencei arī no citu vienību puses. Gluži tāpat kā karjeras sākumā tās bija sarkani krāsotās “Ferrari” formulas. Sebastiana Fetela ātrums gan nespēja sacensties ar Luisa Hamiltona stabilitāti, ļaujot viņam tikt pie ceturtā čempiona titula.
2018. gadā “Mercedes” braucējs pieveica Fetelu vēlreiz, nodrošinot sev jau piekto čempiona titulu. Mihaela Šūmahera rekordi piepeši sāk izskatīties sasniedzami, turklāt viens no tiem – karjerā gūto pole position skaits – jau pārspēts.
Uz 2019. gada sezonu “Ferrari” ieradās kā favorīti, tomēr ātrums pagaisa ceļā uz sezonas pirmo posmu Austrālijā. Sezonas sākumā Botass vēl spēja turēt līdzi Hamiltonam, tomēr Luisa izcilā stabilitāte visa gada garumā un izvairīšanās no tehniskām ķibelēm ļāva pārliecinoši aizsoļot pakaļ sestajam titulam, lai gan sezonas otrajā pusē “Ferrari” bija atguvušies, bet “Red Bull” sāka ķert abas vadošās vienības.
Aktīva iesaistīšanās ‘Black Lives Matter’ kampaņā un pandēmijas atliktais sezonas starts nespēja apturēt viņu no pārliecinošas dominances. “Mercedes” komanda spēja turēt līmeni, kas ļāva Hamiltonam izcīnīt septīto čempiona titulu. Uz ļoti slidenā, jaunuzlietā asfalta Stambulā, viņa rīcībā ne tuvu nebija pati ātrākā formula. Tomēr rūpīgs darbs ar riepu uzsildi un pareizā boksu apmeklējumu taktika ļāva Luisam atkārtot Mihaela Šūmahera izcīnīto uzvaru rekordu. Nākamajā posmā Bahreinā viņš aizsteidzās garām Šūmaheram. Sezonas beigās viņam pirmoreiz nācās sacensības noraudzīties caur TV ekrānu, jo Covid-19 vīruss bija skāris arī čempionu.
Pēc ilgstošas dominances 2021. gadā beidzot “Mercedes” komandai bija cienīgs pretinieks – “Red Bull” ar Maksu Verstapenu priekšgalā. Jau pašā sezonas sākumā kļuva skaidrs, ka šī ir divu titānu cīņa par titulu. “Red Bull” formulas gada sākumā šķita ātrākas, tomēr Hamiltons turējās cieši līdzās un atguva visu zaudēto savās mājās Lielbritānijā, kur sadursme lika izstāties Verstapenam, kamēr Hamiltons aizkārpījās līdz pjedestāla augstākajam pakāpienam. Abi nesadalīja ceļu arī Moncā. Līdz sezonas pēdējiem posmiem “Mercedes” prata ievērojami uzlabot motoru. Līdz ar to nu jau iedzinējs Hamiltons atradās ātrākajā mašīnā.
Sezonas pēdējais posms kļuva par Holivudas cienīgu trilleri. Abi braucēji ieradās uz sacensībām Abū Dabī ar vienādu punktu skaitu. Kurš finišēs augstāk, tas būs čempions. Pirmajā aplī Verstapens izstūma Hamiltonu no trases. Brits atgriezās viņam priekšā. Turpinājumā viss liecināja, ka Luiss kļūs par pirmo astoņkārtējo čempionu. Pat ar svaigākām riepām Verstapens nespēja noķert Hamiltonu. Pašā sacīkšu izskaņā avāriju piedzīvoja Nikolā Latifi. “Red Bull” mehāniķi vēlreiz iesauca boksos Verstapenu. Pēc skandalozas atpalicēju palaišanas garām līderim, sacīkstes atsākās pēdējā aplī. Verstapens pēc ļoti ciešas cīņas atrada ceļu garām Hamiltonam un kļuva par čempionu. Luisa ēra bija galā.
Revanšs neizdevās. “Mercedes” komanda nākamajā sezonā bija galvas tiesu lēnāka par “Red Bull” un pirmoreiz savā karjerā Hamiltons noslēdza sezonu bez uzvarām. Viņa jaunais komandas biedrs Džordžs Rasels pieslīpēja prasmes pie “Mercedes” stūres un bieži bija ātrāks par Hamiltonu, kurš, pieņēmis faktu, ka par titulu neizdosies cīnīties, bieži veica vairāk eksperimentus ar regulējumiem, lai precīzāk saprastu, kādā ceļā komandai ir jāattīstās.
Sekoja vēl viens sausais gads. “Mercedes” izdevās apsteigt “Ferrari”, turklāt Hamiltons sasniedza trešo vietu kopvērtējumā aiz abiem “Red Bull” braucējiem, samērā pārliecinoši apsteidzot Raselu, tomēr bija skaidrs, ka iet savā virzienā, nevis veidot mašīnu pēc līdzīga koncepta kā “Red Bull”, bija kļūda.
