Ceļš uz F1

Šobrīd Hamiltons ir viens no pelnošākajiem sportistiem pasaulē, tomēr karjeras sākums bija krietni atšķirīgs. Hamiltona vecāki izšķīrās, kad Luisam bija tikai divi gadiņi, un lai gan viņš palika dzīvot pie mātes, tieši tēva entuziasms palīdzēja iekārtot tagadējā motorsporta superzvaigznes karjeru pareizajās sliedēs.

Agrā bērnībā triumfējis radio vadāmo mašīnu čempionātos, Luiss tika pie kartinga sešu gadu dzimšanas dienā ar nosacījumu, ka sacensties varēs, ja rūpīgi attieksies pret mācībām skolā. Hamiltons sevi pierādīja kā lielisku talantu, tomēr motorsporta izmaksas brīžam nebija nosedzamas, tādēļ viņa tēvam Antonijam nācās vienlaikus strādāt pat trijos darbos.

10 gadu vecumā balvu pasniegšanas ceremonijā Hamiltons piegāja pie “McLaren” F1 komandas vadītāja Rona Denisa un teica: “Sveiki. Esmu Luiss Hamiltons. Es uzvarēju Lielbritānijas čempionātā un vienu dienu braukšu jūsu komandā.” Rons Deniss sniedza mazajam Luisam autogrāfu ar frāzi “Pazvani man pēc 9 gadiem. Izdomāsim kaut ko.” Hamiltonam deviņi gadi nebija jāgaida – 15 gadu vecumā britu sportists nonāca “McLaren” jauno braucēju sistēmā.

Hamiltons jau pusaudža gados sevi bija pierādījis kā braucēju, kurš varētu kļūt par visu laiku jaunāko F1 pārstāvi, kamēr pats, saglabājot vēsu galvu atgādināja, ka svarīgāk gūt vērtīgu pieredzi un nesasteigt lietas. Padomdevēju Hamiltonam netrūka – palīdzību sniedza ne vien tēvs, bet arī 1982. gada F1 čempions Keke Rosbergs, kura dēls Niko bija Hamiltona komandas biedrs 2000. gadā, bet vēlāk abu ceļi vēl vairākkārt krustojās junioru kategorijās pirms ienākšanas F1.

Abu jauniešu braukšanas stils ievērojami atšķīrās – Rosberga matemātiski analītiskā pieeja lika domāt, ka viņš varētu gūt lielākus panākumus F1, kamēr Hamiltona spējas no spēkrata izspiest visu, tai pat laikā sataupot riepas ļāva abiem allaž atrasties rezultātu tabulu galvgalī. Viņu vienaudzis Roberts Kubica reiz teica, ka abi esot tā mīlējuši sacensties, ka to pat darījuši ēdot picas, kas regulāri noslēdzies ar to, ka abi apēduši pa divām.

Pārliecinoša dominance 2005. gada Eiropas F3 čempionātā, kam sekoja stabils sniegums un tituls debijas gadā GP2 ar “ART” komandu, kuras sastāvā gadu iepriekš par čempionu bija kļuvis Rosbergs, bija pietiekami rādītāji, lai izkonkurētu Pedro de la Rosu un Gariju Pafetu un kļūtu par “McLaren” pamatsastāva braucēju 2007. gadā.

Foto: Mercedes

Motorsporta elitē

Ienākšana ar blīkšķi vēl būtu maigi teikts par Luisa Hamiltona debiju. Britu sportists nav pirmais, un, iespējams, nebūs arī pēdējais braucējs, kurš savu pirmo sezonu F1 aizvada tobrīd spēcīgākajā komandā. Kāpis uz goda pjedestāla karjeras pirmajos 5 posmos, Hamiltons sajuta uzvaru garšu Ziemeļamerikā un ātri vien kļuva ne tikai par kopvērtējuma līderi, bet arī par nopietnu pretendentu uz titulu, sagādājot pamatīgas galvassāpes komandas biedram Fernando Alonso.

Savstarpējās nesaskaņas, spiegošanas sāga un mediju spiediens liedza Hamiltonam noturēt uzņemto tempu, tomēr viss joprojām izskatījās rožaini, dodoties uz priekšpēdējo posmu Japānā ar 12 punktu pārsvaru (tolaik par uzvaru piešķīra 10 punktus). Muļķīga kļūda, dodoties boksos, un vājš sniegums pēdējā posmā lika tāpat kā Alonso palikt punktu aiz “Ferrari” braucēja Raikonena.

Britu fani bija tikuši pie sava mīluļa un Hamiltona attiecības ar popzvaigzni Nikolu Šerzingeri padarīja viņu par vienu no pamanāmākajām sporta personībām. Savu zvaigznes statusu Hamiltons apliecināja gadu vēlāk, čempiona titulu izraujot pēdējā posma pēdējā sektorā, apdzenot “Toyota” braucēju Timo Gloku.

“McLaren” savu ātrumu bija zaudējuši, kamēr paša Hamiltona privātajā dzīvē negāja diez ko labāk – vairākkārtēja šķiršanās un atgriešanās pie Nikolas Šērzingeres, nesaskaņas ar tēvu un kādreizējo menedžeri Entoniju Hamiltonu, atstāja savu iespaidu uz Luisa sniegumu trasē – divu britu cīņā Hamiltonam nereti nācās atzīt Džensona Batona pārākumu.

Pāreju uz “Mercedes” daudzi vērtēja kā neprātīgu. Galu galā, Hamiltons nomainīja izcilo Mihaelu Šūmaheru, kurš iepriekšējā sezonā kopvērtējumā palika tikai 13. vietā. Hamiltons kritiķiem atgādināja, ka ieradies pēc panākumiem ilgtermiņā, nevis tūlītējiem panākumiem.

To viņš apliecināja ar uzviju – 2014. gadā pēc pamatīgām izmaiņām čempionāta tehniskajos noteikumos “Mercedes” komanda pārliecinoši dominēja visas sezonas garumā. Lai gan mašīnas nebija no izturīgākajām un problēmas ļoti bieži piemeklēja tieši Hamiltonu, viņam izdevās izcīnīt savu otro čempiona titulu.

Konkurence no bērnības dienu drauga un nu principiālākā sāncenša Niko Rosberga tikai pieauga. 2015. gadā Hamiltons aizstāvēja savu titulu, bet gadu vēlāk nācās atzīt Rosberga pārākumu. Niko negaidīti paziņoja par karjeras beigšanu, un par Hamiltona jauno komandas biedru kļuva Valteri Botass. Tomēr bija laiks konkurencei arī no konkurentu puses. Gluži tāpat kā karjeras sākumā tās bija sarkani krāsotās “Ferrari” formulas. Sebastiana Fetela ātrums gan nespēja sacensties ar Luisa Hamiltona stabilitāti, ļaujot viņam tikt pie ceturtā čempiona titula. Mihaela Šūmahera rekordi piepeši sāk izskatīties sasniedzami, turklāt viens no tiem – karjerā gūto pole position skaits – jau pārspēts.