Ceļš uz F1
Aplūkojot Valteri Botasa privāto dzīvi nekas neliecina, ka viņš būtu F1 braucējs – tēvam pieder neliels tīrīšanas uzņēmums, māte iztiku pelnīja kā bēru ceremoniju vadītāja, bet bijusī sieva ir profesionāla peldētāja, kamēr pats Valteri nāk no valsts ar tikai 5 miljoniem iedzīvotāju.
Tomēr tā nav nekāda pundurvalsts uz motorsporta skatuves – somi sevi lieliski pierādījuši gan uz rallija, gan F1 skatuves, kā arī palīdzot saviem tautiešiem karjeras pirmajā pusē kā tas Botasam bija ar Miku Hakinenu.
Panākumi jau ar pirmajiem posmiem Formula Renault ļāva 2009. gadā nonāk Formula 3 Euro Series čempionātā (tagadējais Eiropas F3) “ART” komandas rindās. Botass sezonu noslēdza trešajā vietā priekšā savam komandas biedram un vēl vienam nākotnes F1 braucējam Estebanam Gutjeresam, kas ļāva nodrošināt vietu “Williams” komandas testpilota amatā.
“ART” komanda zaudēja savas pozīcijas un Botasam otrajā gadā neizdevās izcīnīt titulu, tomēr tas atnāca nākamajā gadā, debitējot strauju attīstību piedzīvojušajā GP3 čempionātā, neraugoties uz vāju sezonas sākumu. Pie F1 stūres piektdienu treniņos arvien biežāk tika pieveikts Pastors Maldonado. “Williams” nolēma talantu nelaist zudībā, un noslēgt līgumu par vietu pamatsastāvā, neraugoties uz to, ka Botasa finansiālā aizmugure ne tuvu nelīdzinājās Maldonado vai Bruno Sennas sniegtajai.
Motorsporta virsotnē
Kā jau vairums jauno talantu arī Botass savu F1 karjeru uzsāka “Williams” komandā. Tiesa gan, atšķirībā no Vilnēva vai Montoijas laikiem, tā atradās absolūtā bedrē. Botass nomainīja Bruno Sennu un kļuva par Pastora Maldonado komandas biedru. Jau savā debijas sezonā somu braucējs no Maldonado diez ko neatpalika, turklāt bija ievērojami stabilāks par ‘avāriju karali’. Abi gan tikai pa reizei iebrauca punktos, tādā veidā neļaujot Botasam pilnībā demonstrēt savu potenciālu. Kanādas Grand Prix viņam gan izdevās kvalificēties trešajā vietā.
Botass bija pierādījis sevi pietiekami, lai “Williams” pagarinātu līgumu, turklāt pāreja no “Renault” uz jaudīgajiem “Mercedes” dzinējiem, komplektācijā ar izturīgāku mašīnu un pieredzējušo Felipi Masu otrajā komandas formulā ļāva strauji atgriezties cīņās rezultātu tabulas galvgalī. Lai gan līdz uzvarai neizdevās aizsniegties, Valteri 6 reizes kāpa uz goda pjedestāla un noslēdza sezonu 4. vietā priekšā Masam.
Nākamajā gādā “Williams” atstatums līdz vadošajām komandām mazliet pieauga, tomēr jau atkal izdevās izcīnīt trešo vietu konstruktoru kausā, kamēr Botass vēlreiz pārspēja Masu, aizvien biežāk uzņemoties komandas līdera lomu, pat neraugoties uz sezonas sākumā gūto muguras savainojumu. Abi palika komandā uz vēl vienu sezonu – šoreiz vairs nebija jautājumu par to, kurš ir komandas #1 braucējs. Botasa sniegums bija tik pārliecinošs, ka nonāca “Mercedes” redzeslokā, un, izmantojis saiknes ar Toto Volfu, kļuva par Luisa Hamiltona komandas biedru, kad Niko Rosbergs negaidīti lika punktu karjerai.
Nonācis čempionāta spēcīgākajā komandā Botass jau ar pirmajiem posmiem izmantoja situāciju, ka Hamiltons un “Ferrari” braucējs Sebastians Fetels teju vai visu uzmanību velta savstarpējai cīņai, izcīnot pirmās uzvaras un sezonas pirmo pusi kopvērtējumā turoties ļoti tuvu abiem līderiem. Sezonas otrajā pusē gan aizvien spilgtāk izpaudās abu titulēto braucēju pieredze cīņā par uzvaru kopvērtējumā, liekot Valteri samierināties ar trešo vietu.
2018. gadā gan viņam tika dota vēl viena izdevība, tomēr Botass jau atkal palika Hamiltona ēnā un spēlēja britu braucēja ieročnesēja lomu, tā arī paliekot bez uzvarām. Uz 2019. gadu uzstādīts ultimāts – jāuzlabo sniegums, vai vieta sastāvā pēc gada vairs neatradīsies. Tas noteikti tika izdarīts sezonas sākumā. Uzvaras Austrālijā un Azerbaidžānā bija pierādījums Botasa vietai elites komandā, tomēr Hamiltons jau atkal bija pārāks. Šoreiz vismaz izdevās pārspēt pārējos braucējus un pirmoreiz karjerā izcīnīt vicečempiona titulu.
