Mihaela Šūmahera un Luisa Hamiltona riņķa dancis Moncas trasē vairāk kā 20 apļu garumā joprojām ir karstāko diskusiju tēma pēc Itālijas Lielās Balvas izcīņas.
Kā tas vienmēr ir bijis Mihaela Šūmahera gadījumā, lai ko arī viņš paveiktu, tas vienlīdz lielā mērā izraisa gan nopēlumu un kritiku, gan arī uzslavas un apbrīnu. Vismaz jau pēdējos 10 gadus arī Latvijā ir tādi līdzjutēji, kas Šūmaheru pels pat, ja viņš pamanās trasē ar savu sniegumu radīt īstu šedevru un ne mazāk ir tādu, ka aizstāvēs un slavēs viņu pat, ja vācietis tiks pieķerts nozieguma vietā.
Ja atgriežamies pie svētdienas sacīkstes, tad Hamiltona un Šūmahera cīņa man sagādāja baudījumu. Lasīju viedokli, ka ‘īsta cīņa’ ir gadījumos, ka braucēji vairākkārt mainās pozīcijām, apdzenot viens otru. Bez šaubām. Tomēr arī lieliska aizsardzības cīņa pret ātrāku pilotu turklāt vēl laikā, kad iespējams izmantot DRS, KERS un riepas, kas mēdz būt tik atšķirīgas, ir apbrīnojams sasniegums. Turklāt tik pat lielā mērā es šo cīniņu izbaudītu, ja piloti būtu apgrieztās pozīcijās – netvīkstu par nevienu no viņiem.
Taču nevaram aizmirst arī noteikumus. Jau vairākkārt pieminētais noteikumu punkts 20.2 nosaka: “Manoeuvres liable to hinder other drivers, such as more than one change of direction to defend a position, deliberate crowding of a car beyond the edge of the track or any other abnormal change of direction, are not permitted.”
Nav gluži tā, ka Šūmahera sirdsapziņa pēc šīs cīņas ir tīra kā dimanta oliņa. Vismaz divas reizes arī TV ekrānos bija pamanāms, ka Luiss Hamiltons ir spiests izbraukt zālē. Pirmajā gadījumā viņš samazināja ātrumu un tobrīd garām pasteidzās arī komandas biedrs Džensons Batons. Vēlāk Šūmahers “Lesmo” līkumā vismaz divas reizes mainīja trajektoriju, kas arī neierakstās noteikumu rāmjos. Interesanti, ka Šūmahera izpildījumā šie manevri izskatījās tik dabiski un normāli – mēs pie tāda Mihaela esam pieraduši.
Turklāt arī definīcija “ir pieļaujama viena aizsardzības manevra trajektorijas maiņa” ir stiepjams jēdzies. Kas notiek, kad pilots pēc šī aizsardzības manevra atgriežas ideālajā trajektorijā? Vai to uzskata par otru trajektorijas maiņu? Šeit nav precīzas līnijas, aiz kuras noteikumi ir pārkāpti, tieši tāpēc tiesnešu darba konsekvence ir ārkārtīgi svarīga. Šogad visai līdzogos apstākļos jau piešķīra 20 sekunžu sodu tam pašam Luisam Hamiltonam par ‘zig-zagiem’ Malaizijā. Iespējams problēma ir tā, ka katrā sacīkstē ir citi tiesneši un viņu pacietības slieksnis ir atšķirīgs.
No otras puses arī tiesnešu kolēģijai, kuras sastāvā Itālijā bija ļoti pieredzējušais Dereks Deilijs, radās vēlme iejaukties un “Mercedes” komanda saņēma brīdinājumu, uz ko arī reaģēja. Šajā sakarā lasīju līdzjutēju komentārus, ka atkal ir īpaša attieksme pret Šūmaheru, jo viņu vispirms brīdina ar komandas starpniecību. Taču ureiz jāsaka, ka tā ir normāla prakse un ja vien situācija atļauj (notikumi turpinās un pilots vēl nav pilnībā pārkāpis mistisko noteikumu robežu) tiesneši vispirms brīdina komandu, kas pati lemj, kā reaģēt. Interesanti, ka tieši Deilijs bija pārliecināts, ka Šūmahers jāsoda, kamēr pārējie tiesneši vispirms piedāvāja brīdināt vācieti.
Tā visa rezultātā dzirdējām visai neierastu ziņu no Rosa Brauna – pārāk bieži negadās, kad komandas vadītājs vairākkārt atgādina savam pilotam, lai tas atstāj vietu trasē arī sāncensim.
Nobeigumā aicinu līdzjutējus nedaudz vairāk uzticēties tiesnešu lēmumam, jo viņiem bez lielās pieredzes šajā jomā un perfektas noteikumu pārzināšanas ir pieejami arī materiāli, kas nav mūsu rīcībā: telemetrijas dati no komandām, kā arī alternatīvie video materiāli no trases drošības video kamerām un helikoptera vai Moncas gadījumā stacionārā dirižabļa, kamēr mēs to skatāmies no viena FOM piedāvāta rakursa.
