Hamiltona karjeras sliktākie 12 mēneši

Luisa Hamiltona uzdevums pēdējās sešās šīs sezonas sacīkstēs ir panākt, lai viņa sniegums atgriežas sliedēs un brits ar vēsu prātu var gatavoties 2012.gada cīņai par titulu.

Pēdējie 12 mēneši varētu būt vājākie visā Hamiltona sacīkšu braucēja karjerā. Šīs 19 sacīkstes, kas sākās ar 2010.gada Itālijas GP posmu (sadursme ar Masu 1.aplī), ir “McLaren” braucēja ‘melnā josla’. Šajā laikā viņš gan ir izcīnījis divas uzvaras, tomēr tas ir krietni par maz tāda līmeņa pilotam un ar ļoti konkurētspējīgu “McLaren” formulu.

Pirms Moncas posma 2010.gadā Hamiltons bija čempionāta līderis, bet pieļāva izšķirošas kļūdas un uzdāvināja vadību Fetelam. Liksim malā pērnā gada notikumus. Taču arī šī sezona, pirms kuras pats Hamiltons solīja “stabilu sniegumu bez kļūdām”, ir viena liela vilšanās.

Lai gan neviens nešaubās par Hamilotna pilotēšanas spējām un visi ir sajūmā par šovu, ko viņš nodrošina sacīkstēs, pārāk bieži lieliskas izdevības kāpt uz goda pjedestāla vai pat uzvarēt, tiek izšķiestas vējā.

“Plusiņu” kontā šogad noteikti jāpieskaita Hamiltona dramatiskā uzvara Ķīnā ar lielisko apdzīšanu 5 apļus pirms finiša un izcīnītā (vārda tiešajā nozīmē) uzvara Vācijā. Taču “mīnusu” ir daudz vairāk: sods par zig-zagošanu Malaizijā un par grūstīšanos Monako, saslīdēšana un bīstamā atgriešanās trasē Ungārijā, kā arī Kobajaši ignorēšana Spa.

Pats Hamiltons ir apņēmies nemainīt savu agresīvo pilotēšanas stilu, kas viņam nodrošināja lieliskus panākumus pirmajos četros gados Formulā 1. “Es domāju, ka lielāka riska uzņemšanās atsevišķos momentos, ir tas faktors, kas šķir ātrākos pilotus no ne tik ātriem braucējiem,” Hamiltons paziņoja intervijā “Reuters”.

Šobrīd kopvērtējumā Hamiltonam priekšā ir arī komandas biedrs Batons, kurš Moncā vienā elpas vilcienā “Ascari” līkumā tika garām Šūmaheram, kamēr Hamiltons vairāk kā 20 apļus sēdēja aiz vācieša. Protams, daļa vainas slēpjas neveiksmīgā pārnesumu attiecību izvēlē, tomēr izskatās, ka Hamiltons trasē ir sācis vairāk domāt un mazāk paļauties uz instinktiem, kas pēdējā laikā viņu ir vairākkārt pievīluši.

Turklāt arī riepu piegādātāja maiņa nav nākusi par labu Hamiltonam – ja ar izturīgajām “Bridgestone” viņš varēja paļauties uz savu izcilo ātrumu, tad ar “Pirelli” viņam ir jāsāk sadalīt spēki un izvēlēties uzbrukuma brīdi, pārējā laikā taupot riepas. Arī DRS un KERS sistēmu lietošana noteikti vairāk patīk pilotiem-profesoriem, kas nepārtraukti analizē situāciju, kā piemēram Batons.

Tagad Hamiltonam ir vajadzīga sezonas nogale, kuras laikā viņš atgūs mieru sevī un pārliecību par to, ka spēj cīnīties par uzvarām, tieši pateicoties savam ātrumam. Ja viņam tas izdosies, tad 2012.gadā būs par vienu ļoti spēcīgu titula pretendentu vairāk.