Foto: Aldis Putniņš

“F1LV

Starpsezona ir īstais brīdis, lai no aktuālām F1 lietām pievērstos nedaudz vēsturiskām vērtībām un izlasītu kādu grāmatu.

Šoreiz nedaudz par “No Angel” – Bernija Eklstona nesen tapaušais dzīvesstāsts, kuru man izdevās pabeigt, pateicoties slimošanai – nav ļaunuma bez labuma.

Grāmatas autors ir pietiekami slavenais biogrāfs Toms Bovers, kurš cita starpā uzrakstījis grāmatu arī par Ričardu Brensonu, kuram ar Formulu 1 arī šāda tāda saistība bija. Kāpēc pieminu tieši Brensonu? Tādēļ, ka pats grāmas galvenais varonis bija pilnīgā sašutumā par šo sacerējumu un raksturojot to, lietoja tādus vārdus kā “neķītrs”, “sapuvis” un “riebīgs”.

Tas deva cerību, ka arī attiecībā uz Eklstonu Bovers nelocīs muguru un attēlos Formula 1 bosu patiesā gaismā. Par to liecināja arī grāmatas ievadnodaļa, kurā pats autors, vienojoties ar Eklstonu par grāmatas rakstīšanu, uzreiz norādījis, ka nedomā slēpt kādus nepatīkamus vai apkaunojošus faktus. Eklstons piekrita.

Nevar aizmirst, ka pirms gadiem astoņiem jau tapa viena grāmata par Eklstonu – Terija Lovela versija ar nosaukumu “Bernies’s Game”. Pats neesmu šo versiju lasījis, taču atsauksmes liecināja, ka tajā ar krietni lielāku pietāti autors izturas pret kutelīgām tēmām.

Taču nevajag gaidīt no grāmatas milzīgus skandālus – par Eklstona biznesa organizēšanas manieri zina visa pasaule un par savu nežēlīgo vai pat brīžiem negodīgo stilu pats F1 boss ir tikai lepns. Krietni vairāk Eklstons baidījās atklāt to, ka arī ir tikai cilvēks, kas cenšas mīlēt, tiek piekrāpts vai izdara liktenīgas kļūdas. Līdz ar to Bovera atklājumi Eklstona otrās sievas un abu meitu mātes Slavikas sakarā bija krietni lielāks pārsteigums. Tātad kamēr ar Eklstona biznesa metodēm šī grāmata īsti nepārsteidza, vairāk aizdomāties lika tieši F1 bosa cilvēciskā, jūtīgā un iespējams vājā puse. Turklāt ļoti aizraujoša nodaļa grāmatas sākumā bija par Bernarda bērnību/jaunību, kurā, iespējams, slēpjas uzvedības, rakstura izaugsmes un rīcības iemelsi.

Iesaku!

1 KOMENTĀRS