Foto: McLaren

Formula 1 pasaules nepacietība gaida 2015.gada sezonu, kad esošajiem trim dzinēju ražotājiem varētu pievienoties “Honda” koncerns.

“F1LV

Pagaidām neviena no pusēm nav oficiāli apstiprinājušas gaidāmo notikumu, tomēr neviens arī nenoliedz, ka jau 2015.gadā “McLaren” startēs ar “Honda” V6 dzinējiem. Savulaik no 1988.gada līdz 1992.gadam “McLaren Honda” aliance rezultējās 44 uzvarās. Kopā japāņu kompānija Formula 1 čempionātā ir izcīnījusi 6 Konstruktoru kausus un 5 pilotu titulus, aizvadījusi 340 GP posmus un guvusi 72 uzvaras, 77 pole un 57 atrākos apļus. Šoreiz piedāvāju īsu atskatu uz “Honda” piedzīvojumiem Formulā 1.

[box title=”1.ienākšana (1964.gads)” color=”#f00″]

Foto: influx.co.ukPēc tam, kad plānotā dzinēju piegāde “Lotus” komandai neizdevās, “Honda” nolēma ienākt Formulā 1 ar savu fabrikas komandu 1964.gadā. Pēc divām ar pusi ne visai spožām sezonām, komandai 1967.gadā pievienojās Džons Sērtiss, kurš palīdzēja attīstīt “Honda” dzinēju un jauno “Lola” šasiju – šis projekts ieguva nosaukumu “Hondola”. Panākumi sekoja nekavējoties – uzvara 1967.gada Itālijas GP, tomēr “Honda” vēlējās pati būvēt savas šasijas un jau 1968.gadā pameta F1, kad Ruānā bojā gāja komandas pilots Džo Šleserss.[/box]

[box title=”2.ienākšana (1983.gads)” color=”#f00″]

Foto: McLaren1983.gadā “Honda” kompāniju atgriezties Formulā 1 pierunāja Džons Vikhems no mazās “Spirit” komandas. Vikhems sākotnēji vienājās par ekskluzīvu V6 motoru piegādi no kompānijas un jaunais dzinējs parādījās pēdējā 1983.gada sezonas sacīkstē, bet vēlāk izcīnīja divus Konstruktoru kausus un atnesa titulu Nelsonam Pikē 1987.gadā jau “Williams” sastāvā. Taču “Honda” vienošanās ar “Williams” tika pārtraukta, kad Sers Frenks Viljamss atteicās iesēdināt pilota krēslā “Honda” mīļoto dēlu Satoru Nakadžimu un ar 1988.gadu “Honda” dzinējs jau rūca “McLaren” formulu aizmugurē. No 1989. līdz 1992.gadam “Honda” piegādāja 3.5 litru V10 un V12 (no 1991.gada) atmosfērisko dzinējus. Sekoja vēl trīs pilotu tituli un konstruktoru kausi, tomēr kompānija pameta F1 1992.gada beigās, kad priekšplānā izvirzījās “Renault” motori.[/box]

[box title=”3.ienākšana (1999.gads)” color=”#f00″]

Foto: Mark Gledhill“Honda” uzsāka savas šasijas būvniecību, kas notika sadarbībā ar “Dallara” kompāniju un leģendārā Harveja Postlveita vadībā. RA099 modelis uzrādīja iespaidīgus apļa laikus testos Heresā 1999.gadā, tomēr projekts tika slēgts uzreiz pēc Postlveita nāves. Vēlāk testu pilots Joss Verstapens atzina, ka RA099 modelis bija pati labākā Formula 1 mašīna, ar kādu viņš savā mūžā ir braucis.[/box]

[box title=”4.ienākšana (2000.gads)” color=”#f00″]

Foto: British American RacingSākot ar 2000.gada sezonā “Honda” kompānija sāka apgādāt BAR komandu ar saviem motoriem, bet 2001. un 2002.gadā dzinējus nodrošināja arī “Jordan” vienībai. 2004.gadā BAR Konstruktoru kausā palika otrajā vietā aiz “Ferrari”, taču šajā laika posmā no 2000. līdz 2005.gadam netika izcīnīta neviena uzvara.
 
[/box]

[box title=”5.ienākšana (2006.gads)” color=”#f00″]

Foto: Honda RacingJau 2004.gadā “Honda” iegādājās 45% no BAR komandas, bet 2005.gada septembrī nopirka atlikušo daļu un no 2006. līdz 2008.gadam startēja kā fabrikas komanda. Pirmie gadi bija daudzsološi – Džensons Batons izcīnīja uzvaru Ungārijā, tomēr noslēdzošā sezona bija apkaunojums un sākoties krīzei, “Honda” 2008.gada sezonas nogalē paziņoja par aiziešanu. “Honda” atstātais mantojums nonāca Rosa Brauna rīcībā un “Brawn GP” 2009.gadā visai pārliecinoši kļuva par čempioniem un izcīnīja Konstruktoru kausu.[/box]

1 KOMENTĀRS