Foro: Red Bull/Getty

Formula 1 čempionāts pamazām sasniedz savu ekvatoru, kamēr Sebastians Fetels nostiprina vadošās pozīcijas.

Fernando Alonso tradicionāli nav tas pilots, kas atklāti žēlojas par veiksmes trūkumu, tomēr pēc Kanādas GP spānis piesauca biežās neveiksmes, kas viņam nav ļāvušas kopvērtējuma cīņā noturēties cieši blakus līderim Fetelam. Alonso var piekrist – Bahreinā viņš zaudēja potenciālu pjedestālu dēļ netipiskām DRS problēmām, bet Malaizijā pirmā apļa incidents un “Ferrari” kļūda, nesaucot viņu boksos, neļāva cīnīties par uzvaru.

Sebastians Fetels pēdējos trīs gados ir regulāri dominējuši pirmajos apļos, kur tiek ielikts uzvaras pamats un rodas sajūta, ka “Ferrari” šogad cenšas ar visiem spēkiem dot prettriecienu tieši pirmajos apļos, neļaujot vācietim iekrāt izšķirošo pārsvaru. Tā rezultātā rodas kļūdas, kas maksā vēl vairāk. Turklāt Fetela dominante Kanādā, kas nekad nav bijusi “Red Bull” teritorija, sagādās papildus raizes “Ferrari”, jo tieši Monreālas trases specifika, kur nav svarīgs piespiedējspēka līmenis, Maranello komandai ļāva cerēt uz panākumiem.

Kamēr attīstības temps nedaudz iebuksējis arī “Lotus” komandai, “Red Bull” un Fetels sāk veidot izrāvienu un šobrīd izskatās, ka “Mercedes” varētu sagādāt lielākās raizes līderiem. Viena apļa ietvaros “Mercedes” ir ātrākie (četri pole šogad), bet ievērojamais progress riepu taupīšanā sacīkšu režīmā var nostādīt Luisu Hamiltonu un Niko Rosbergu lieliskās izejas pozīcijās cīņā par uzvarām. Vienīgais trūkums – šobrīd abi jau pietiekami daudz zaudē Fetelam kopvērtējumā, lai “Red Bull” varētu justies pietiekami droši.

Kopvērtējuma dinamika

Grafiks: Autosport

Ņūvejs un Fetels

Kārtējo reizi jāatgriežas pie jautājuma – kas tad padara “Red Bull” komandu tik lielisku? Un kārtējo reizi atbilde jāmeklē personālijās – Ņūveja un Fetela kombinācija strādā nevainojami. Taču vispirms bija jārada ideāli apstākļi un stuktūra, lai Adriana Ņūveja talants varētu uzplaukt un nest augļus. Ko līdz galam nespēja izdarīt “McLaren”, to paveica “Red Bull”, kur Ņūvejs, lai arī ir tehniskā direktora amatā, nesēž pie rakstāmgalda, bet var piedalīties procesos un nosmērēt rokas līdz elkoņiem. To visu ir panācis Kristians Horners un lai gan viņš ir lielisks cilvēku pazinējs, viņa amatu veiksmīgi varētu pildīt kāds cits, kamēr Ņūvejam būs ļoti grūti atrast aizstājēju, kad tas būs nepieciešams.

Šeit mēs nonākam līdz ķēdītes nākamajam posmam – Sebastianam Fetelam, kurš nupat pagarināja līgumu līdz 2015.gadam. Šeit laikam vietā būtu vārds ‘tikai’. Tas nozīmē, ka vācietis atstāj sev iespēju manevram laikā, kad vēl vairākiem lielkalibra pilotiem (Batons, Hamiltons, Alonso) beigsies līgumi un kad par savu nākotni būs izlēmis arī Adrians Ņūvejs – varbūt abi kopā dosies uz jaunu komandu..?

Kas attiecas uz Fetela panākumiem, tad liela daļa tajos nenoliedzmi ir pateicoties “Red Bull” spēkam, tomēr ne viss ir atkarīgs tikai no labas mašīnas. Pilotu (arī Marka Vēbera) tehniskās zināšanas ir ļāvušas Adrianam Ņūvijam turpināt attīstību, kamēr pats Sebastians Fetels ar katru gadu progresē, mācās no kļūdām un kļūst vēl labāks.

Tabula sniedz ieskatu Sebastiana Fetela panākumos, salīdzinājumā ar izcilākajiem Formula 1 pilotiem un šī brīža konkurentiem. Daži no pilotiem visu karjeru ir aizvadījuši labās mašīnās, citiem ir veiciem mazāk, tomēr Fetels šajā ziņā ir pirmajā grupā un skaitļi parāda, ka viņu var likt vienā plauktā ar Džimu Klarku, Mihaelu Šūmaheru un Airtonu Sennu.

Pilots Sacīkstes Pole Ātrākie apļi Uzvaras Vidējie %
Džims Klarks 72 33 (45.8%) 28 (38.9%) 25 (34.7%) 39.8%
Sebastians Fetels 108 39 (36.1%) 18 (16.7%) 29 (26.9%) 26.6%
Airtons Senna 161 65 (40.4%) 19 (11.8%) 41 (25.5%) 25.9%
Mihaels Šūmahers 306 68 (22.2%) 77 (25.2%) 91 (29.7%) 25.7%
Džekijs Stjuarts 99 17 (17.2%) 15 (15.2%) 27 (27.3%) 19.9%
Luiss Hamiltons 116 27 (23.3%) 12 (10.3%) 21 (18.1%) 13.9%
Kimi Raikonens 181 16 (8.8%) 38 (21.0%) 20 (11.0%) 13.6%
Fernando Alonso 203 22 (10.8%) 19 (9.4%) 32 (15.8%) 12.0%
Felipe Masa 179 17 ( 8.4%) 14 (7.8%) 11 ( 6.1%) 7.4%
Marks Vēbers 203 11 (5.4%) 15 (7.4%) 9 (4.4%) 5.7%
Džensons Batons 235 8 (3.4%) 8 (3.4%) 15 (6.4%) 4.4%
Niko Rosbergs 135 4 (3.0%) 4 ( 3.0%) 2 (1.5%) 2.5%

Avoti: Autosport, BBC Sport, Gary Anderson

1 KOMENTĀRS

  1. Nebūtu slikti tomēr pieminēt vēl kādu braucēju – Barikello. Viņš šajā tabulā iederas.

    Sacīkstes – 329
    Pole – 20(6%)
    Ātrākie apļi – 20(6%)
    Uzvaras – 14(4%)

    Kaut kur tabulas apakšā ielien, ne?

  2. Nezinu, kāds ir statistiku avots,bet nu izskatās , ka tajās ir visai daudz kļūdu –
    Klarkam ir 25 uzvaras, Šūmis ir braucis 307 sacīkstēs, Raikonens 183 sacīkstēs, Alonso 204 sacīkstēs, Massam ir 15 pole positions. Tas nu tā. Līdz ar to tā vidējā temperatūra pa slimnīcu, pēc kuras viss ir saranžēts nav precīza 🙂

    • Pie Klarka uzvarām tiešām bija kļūda (pārkopēts no ātrākie apļi), bet galējais %, kas šeit tiek ņemts kā galvenais, bija pareizs. Savukārt pārējie aizrādījumi par sacīkstēm ir nevietā, jo šeit ciparu svārstības +/- 1-3 šajā rādītājā atkarīgas no statistikas avota, jo nereti dažādi tiek klasificēti ‘presences’ un ‘GP starts’ jēdzieni. Tācu šajā gadījumā tas kopējo ainu tik un tā nemaina – vai arī maina par % desmitdaļām, kas nav būtiski.

      Tam vēl viens uzskatāms pierādījums ir Williams komandas 600 GP jubileja, kas tiks svinēta Silverstonā. Taču par to vēl varētu strīdēties vai tur tiešām ir 600.

      • Par sacensību skaitu vienmēr var diskutēt 🙂 Piemēram, vai jāieskaita sacīkste, ja pilots ir dabūjis diskābeli. Jeb kaut vai bēdīgi slavenā Indianopolisas sacīkste, kurā it kā visi ir startējuši. 🙂 Katrā gadījumā Stats F1, rāda tādus ciparus kā rakstīju. Un, protams, ka lietas būtību tas nemaina, kaut gan tas vidējais procents no procentiem ir no statistikas viedokļa visai mākslīgs veidojums :). Un vēl, ja runā par ātrākajiem apļiem, tad pēdējo gadu ātrākie apli ir visai nosacīti salīdzināmi ar tiem kas bija pirmsPirrelli ērā 🙂