Žila Bjanki avārija viennozīmīgi un pašsaprotami kļuvusi par apspriestāko tēmu autosportā pēdējo dienu laikā, padarot jaunās vēsmas pilotu tirgū, kā arī Japānas GP rezultātus mazāk svarīgus. Turēsim īkšķus par Bjanki dzīvību un veselību, taču neaizmirsīsim, ka Formula 1 dzīve turpinās, jo jau šo svētdien čempionāts viesosies Krievijā. Taču šai rakstā – par Japānas GP interesantajiem faktiem.

HAMILTONA PANĀKUMI TURPINĀS

“F1LV

Lai gan 30 gadu slieksni Luiss Hamiltons sasniegs vien janvārī, tomēr 30 uzvaru robežu britam ir izdevies sasniegt. Brits kļuvis tikai par septīto braucēju F1 vēsturē, kam tas izdevies. No aktīvajiem braucējiem vairāk ir vienīgi Sebastianam Fetelam (39) un Fernando Alonso (32).Šosezon britu braucējam ir izdevies uzvarēt jau 8 reizes. Visas iepriekšējās 12 reizes, kad kāds no braucējiem uzvar vismaz 8 sacīkstes vienā sezonā, šis braucējs ir kļuvis par čempionu.

Turklāt Suzukas trasē Hamiltonam tā bija pirmā uzvara. Līdz ar to savā Formula 1 braucēja karjerā Hamiltonam ir izdevies uzvarēt 20 trasēs. Vislielākā dažādība vērojama Mihaela Šūmahera uzvarās, kurš to paveicis 23 trasēs, Alena Prosta kontā par vienu mazāk, kamēr Fetels, tāpat kā Hamiltons, uzvarējis 20 trasēs. Šosezon Hamiltonam vēl ir divas iespējas palielināt šo skaitli – šonedēļ sacīkstes pirmo reizi risināsies Sočos, savukārt 9. novembrī kopvērtējuma līderis Hamiltons būs viens no galvenajiem pretendentiem uz uzvaru Interlagosā, kur 2008. gadā izcīnīja čempiona titulu.

Līdzīga aina vērojama kvalifikācijās. Šī bija pirmā reize vēsturē, kad Hamiltons Suzukas trasē startēja no pirmās starta rindas. Savā karjerā Hamiltons no pirmās rindas startējis 24 trasēs, gluži kā Mihaels Šūmahers. Vislielākā dažādība vērojama Alena Prosta karjerā – francūzis izmēģinājis pirmo vai otro starta pozīciju 30 dažādās trasēs.

Visas četras reizes, kad britu braucējiem ir izdevies uzvarēt Suzukā, tas noticis startējot no otrās starta vietas. Deimonam Hilam tas izdevās 1994. un 1996. gadā Williams komandas sastāvā, Džensons Batons to atkārtoja 2011. gadā ar McLaren, bet šogad šim pulciņam pievienojās arī Luiss Hamiltons.

Uzvaru nesošo apdzīšanas manevru Mercedes vienības braucējs veica 29. aplī, apdzenot savu komandas biedru Niko Rosbergu. Hamiltonam izdevās pārņemt vadības grožus no Rosberga 29. aplī arī Itālijas GP izcīņā pēc Rosberga kļūdas, savukārt mājas sacīkstē Silverstounā Hamiltons kļuva par līderi šai pašā aplī pēc tam kad Rosbergam nācās izstāties.

Neraugoties uz Red Bull un Džensona Batona solīdo ātrumu sacīkstes vidus daļā, 39. aplī Luiss Hamiltons uzstādīja sacīkšu ātrāko apli. Ar 19 ātrākajiem apļiem karjerā tas ļāva Luisam panākt savu bērnības dienu elku Airtonu Sennu. 19 ātrākos apļus savā karjerā uzrādījuši arī Stērlings Moss, Deimons Hils un Marks Vēbers, bet vēl 12 braucējiem tas izdevies biežāk.

Pēdējo posmu Hamiltona dominance nozīmē, ka Niko Rosbergam arvien biežāk nākas samierināties ar 2. vietu. Šosezon vācietis finišējis otrais astoņas reizes. Neviens braucējs vienas sezonas laikā līdz šim tik bieži vēl nebija palicis otrais.

MERCEDES TUVOJAS REKORDIEM

No statistikas viedokļa Mercedes nedēļas nogali varētu nosaukt par gandrīz perfektu – dubultuzvara gan kvalifikācijā, gan sacīkstē, esot vadībā visus 44 apļus, kā arī uzrādīts ātrākais aplis. Līdz ar to Mercedes komanda izcīnījusi 12. Grand Slam komandas vēsturē, tādejādi apsteidzot Red Bull komandu. Visvairāk šāda veida panākumu ir Ferrari vienībai (38).

Niko Rosbergs un Luiss Hamiltons palīdzējuši komandai izcīnīt jau astoto dubultuzvaru šosezon. Vienas sezonas ietvaros vairāk ir bijis vien McLaren 1988. gadā (10) un Ferrari 2002. gadā (9), bet pirms 10 gadiem Ferrari arī guva 8 dubultuzvaras. Ņemot vērā, ka līdz sezonas beigām vēl ir 4 sacīkstes, tad var gadīties, ka rekords tiks pārspēts. Tiesa gan, 1988. gada sezona sastāvēja no tikai 16 posmiem. Taču, pat ja ar dubultuzvaru izcīnīšanu pēdējos posmos nesekmēsies, Mercedes komandai ir iespējas kļūt par pirmo komandu čempionāta vēsturē, kas sezonas laikā uzvar 16 GP izcīņas. Lai to izdarītu, jāuzvar katrā no atlikušajiem 4 posmiem. Šī bija arī 25. uzvara komandas vēsturē, skaitot panākumus piecdesmitajos gados.

Mercedes brucējiem arī izdevās izcīnīt pirmās divas starta pozīcijas jau astoto reizi šogad, kas nevienai komandai nav izdevies kopš 2010. gada Red Bull dominances. Savukārt, 1988. gadā McLaren un 1993. gadā Williams braucējiem izdevās neielaist citu komandu braucējus pirmajā starta rindā 12 posmos. Līdz šim nevienai mašīnai ar Mercedes dzinēju nebija izdevies izcīnīt pole position Suzukā.

Luisa Hamiltona ātrākais aplis palīdzējis Mercedes vienībai šai statistikas ailē dominēt jau septīto sacīksti pēc kārtas. Rekords pieder Ferrari vienībai, kurai 2004. gadā, pateicoties Mihaelam Šūmaheram un Rubensam Barikello, izdevās uzrādīt sacīkšu ātrāko apli 9 secīgas sacīkstes. Neņemot vērā Indy500 sacīkstes piecdesmitajos gados, kuras tika skaitītas F1 sezonas kopvērtējumā, rekords piederētu Alfa Romeo, kas uzstādīja ātrāko apli visās 13 GP izcīņās 1950. un 1951. gadā.

PĀRTRŪKST FERRARI SĒRIJAS

 Ferrari komandas braucējiem šī sezona jau tā ir izvērtusies katastrofāla – nav izcīnīta neviena uzvara, braucēji kopvērtējumā atrodas attiecīgi 5. un 11. vietā, taču Japānā ne vienam no Ferrari braucošajiem čempioniem neizdevās tikt punktos. Vismaz 1 punktu Ferrari bija izcīnījuši katrā sacīkstē kopš 2010. gada Vācijas GP, kad Felipem Masam nācās palaist garām Fernando Alonso, palielinot spāņa izredzes iegūt titulu. Šī serija apstājusies pie 81 secīgas sacīkstes punktos, pārspējot McLaren rekordu, kas apstājās pērn pēc 64 posmiem punktos. Redzēsim, cik ilgi noturēsies šis rekords, jo Mercedes braucēji nav palikuši tukšā pēdējās 35 sacīkstēs. Šī bija arī pirmā reize kopš 1995. gada, kad Ferrari neizcīna ne punkta Japānā.

Pārtrūkusi arī Ferrari kā dzinēju piegādātāju sērija ar 94 secīgiem finišiem punktos, kas ir ceturtais labākais rādītājs vēsturē. Renault 115 un Mercedes 111 sekmīgu sacīkšu sērijas joprojām ir spēkā, taču rekords, kas pieder Ford dzinēju ražotājiem, vēl kādu laiku netiks apdraudēts, jo laika posmā no 1967. līdz 1983. gadam, kad punktus piešķīra vien labākajiem 6 braucējiem, mašīnas ar Ford dzinēju tika punktos 228 sacīkstes pēc kārtas.

Red Bull vienība, gatavojoties sacīkstei, izlēma kvalifikāciju veikt ar slapjā laika regulējumiem, kas ietekmēja viņu sniegumu sestdienā (Rikjardo kvalificējās 6., Fetels 9.). Šī bija pirmā reize kopš 2006. gada, kad neviena no Red Bull mašīnām neatrodas pirmajā starta rindā. Sacīkste sarkanajiem buļļiem izvērtās krietni veiksmīgāka, un Fetels izcīnīja sesto goda pjedestālu Suzukā sešos mēģinājumos.

McLaren vienība jau 34. sacīksti pēc kārtas nespēja ieņemt pirmo starta rindu. Līdz šim garākā šāda veida sērija britu vienībai bija no 1978. līdz 1981. gadam, kad kvalifikāciju ātrums neļāva iegūt pirmo vai otro pozīciju 50 secīgas sacīkstes. Visticamāk, šo ”rekordu” McLaren nesasniegs, jo jau nākamsezon ar Honda motoriem tiek solīta cīņa par čempionu titulu.