Aizvadītajā nedēļas nogalē Moncā 70 000 fanu klātbūtnē, no kuriem vairums ģērbušies sarkanajās “Ferrari” krāsās, pie pārliecinoša panākuma tika viņu galvenie konkurenti “Mercedes”, ļaujot Luisam Hamiltonam kļūt par uzvarām kvalifikācijā bagātāko braucēju čempionāta pastāvēšanas vēsturē, kā arī par pirmo, kurš šosezon spējis uzvarēt divus posmus pēc kārtas.

Grafiks: F1.com

“Mercedes” komandai tā bija trešā dubultuzvara pēdējos četros gados, atrodoties tabulas galvgalī visas nedēļas nogales garumā ar izņēmumu ekstrēmi slapjos apstākļos trešajos treniņos, kad Felipe Masa uzrādīja sesijas ātrāko apļa laiku, tomēr šī ir pirmā reize kopš 1976. gada kvalifikācijas, kad ar tik lēnu apli pietiek, lai noslēgtu sesiju ātrāk par visiem konkurentiem.

Par vienu no skaļākajiem sarunu tematiem kļuva starta pozīciju sodi. Deviņi braucēji savā starpā sadalīja sodos saņemto 150 starta pozīciju pieskaitīšanu. Lietainā sesija un “Red Bull” braucēju sodi ļāva Lensam Strolam par 23 dienām pārspēt Maksa Verstapena rekordu kā visu laiku jaunākajam braucējam pirmajā starta rindā, kamēr Estebans Okons pirmo reizi karjerā sacīkstes uzsāka no trešās pozīcijas. Pēdējo reizi vienlaikus divi braucēji pirmo reizi karjerā sacīkstes uzsāka no Top 3 2008. gadā Austrālijā, kad otro un trešo starta pozīciju ieņēma jaunās paaudzes braucēji Kubica un Kovalainens.

“F1LV

Sacīkšu ātrāko apli devīto reizi karjerā sasniedza Daniels Rikjardo. Zīmīgi, ka, neraugoties uz karjerā gūtām 5 uzvarām, 9 ātrākajiem apļiem un 1 pole position, smaidīgajam austrālietim nekad nav izdevies kaut divus no šiem rādītājiem sasniegt viena posma ietvaros.

Niko Hulkenbergs panācis Adrianu Sutilu ļoti nevēlamā statistikas ailē – visvairāk GP, ne reizi nekāpjot uz goda pjedestāla. Neraugoties uz braukšanu 4 dažādās komandās, kur izcīnīta gan uzvara kvalifikācijā, gan uzstādīti 2 ātrākie apļi un pavadīti 43 apļi sacīkšu vadībā, Hulkenbergs, kurš 53 reizes finišējis labāko astotniekā, tā arī šampanieša garšu un kausa spožumu vēl nav izbaudījis.

Startēšana ārpus pirmajām divām starta rindām pirmo reizi šosezon liedza Sebastianam Fetelam pacīnīties par ko vairāk kā trešo vietu. “Ferrari” braucējs arī zaudējis vadību čempionāta kopvērtējumā, tomēr, viņš joprojām atrastos punktu priekšā Hamiltonam, ja joprojām tiktu izmantota no 2003. līdz 2009. gadam izmantotā sistēma, kad uzvarētājs saņēma 10 punktus, bet punktus saņēma astoņi braucēji.

Iztiekot bez laikapstākļu untumiem un drošības mašīnas periodiem, sacīkšu uzvarētājs Luiss Hamiltons nepilnu 307 kilometru garo distanci veica ar vidēji 243.627 km/h lielu ātrumu, padarot to par piekto visu laiku ātrāko Grand Prix čempionāta vēsturē, zaudējot vien sacīkstēm Moncā no 2003. līdz 2006. gadam. Lai labotu 2003. gadā uzstādīto rekordu, Hamiltonam sacīkšu distance bija jāveic par 1 minūti un 13 sekundēm ātrāk.

Itālijas GP ātrākie apļi

V.BraucējsKomandaDzinējsRezultātsAplis
1Daniels RikjardoRed BullTAG Heuer1'23''36149
2Luiss HamiltonsMercedesMercedes1'23''48850
3Valteri BotassMercedesMercedes1'23''72253
4Sebastians FetelsFerrariFerrari1'23''89751
5Makss VerstapensRed BullTAG Heuer1'24''35148
6Serhio PeressForce IndiaMercedes1'24''96848
7Romēns GrožānsHaasFerrari1'25''02048
8Kimi RaikonensFerrariFerrari1'25''05443
9Felipe MasaWilliamsMercedes1'25''47730
10Lenss StrolsWilliamsMercedes1'25''62551
11Estebans OkonsForce IndiaMercedes1'25''65253
12Džolions PalmersRenaultRenault1'25''75227
13Fernando AlonsoMcLarenHonda1'25''87144
14Daņila KvjatsToro RossoRenault1'25''89443
15Kevins MagnusensHaasFerrari1'26''03748
16Niko HulkenbergsRenaultRenault1'26''13146
17Karloss SaincsToro RossoRenault1'26''21046
18Paskāls VerleinsSauberFerrari1'26''54747
19Stofels VandūrnsMcLarenHonda1'26''91230
20Markuss ĒriksonsSauberFerrari1'27''66320
Grafiks: Pirelli
Grafiks: Pirelli
Grafiks: F1.com
Grafiks: FIA