Latvijas posmam FIA pasaules rallijkrosa čempionātā bija iespēja izšķirt divu čempionātu likteņus. Kamēr Johans Kristofersons triumfēja World RX ieskaitē, viņa tautietis Antons Marklunds ar dominējošu uzvaru pielika punktu Euro RX sezonai. Piedāvājam sarunu ar priecīgo sportistu.
Kā Eiropas čempiona tituls liek justies?
Protams, esmu priecīgs. Pēdējo reizi titulu izcīnīju pirms 5 gadiem, kad startēju Touring Cars klasē. Tagad tam pievienot uzvaru Euro RX ieskaitē ir ļoti patīkami.
Šo gadu laikā izmēģināji savu veiksmi arī pasaules čempionātā. Tā kā tagad uzvarēji, nevar teikt, ka šis būtu solis atpakaļ.
Jā, tomēr vēlejāmies paspert solīti atpakaļ, lai izbaudītu sacīkstes un gūtu prieku no tām. Kad startēju pasaules čempionāta ieskaitē mana mīlestība pret autosportu bija mazliet apsīkusi. Nācās strādāt ļoti smagi, tomēr nekas no tā neatmaksājās. Es strādāju ļoti cītīgi, bet rezultāti kā neparādījās, tā neparādījās. Šogad izlēmu aizvadīt piecus posmus Eiropas čempionāta ieskaitē, kā rezultātā atliek laiks arī atpūsties un izbaudīt gan dzīvi, gan autosportu. Esmu atguvis entuziasmu , kas arī man palīdzēja sasniegt šo titulu.
Piecu posmu laikā izcīnīji 3 uzvaras – Spānijā, Zviedrijā, kā arī tagad Latvijā. Kā šī uzvara atšķirās no iepriekšējām?
Uzvarēt sezonas pirmo posmu, protams, bija patīkami, bet Holjesā visi ir īpaši motivēti. Šķita, ka tā ir sezonas lielākā uzvara, tomēr tad es atbraucu uz Rīgu, ar iespējām kļūt par čempionu. Vēlējos šeit sasniegt maksimāli pieejamos 30 punktus, lai parādītu, cik ātrs varu būt. Lai to izdarītu, ir jāuzvar visi kvalifikācijas braucieni, pusfināls un fināls. Kad to paveicu bija milzīgs atvieglojums. Sajūtas bija neprakstāmas.
Kas ir galvenās atšķirības starp spēkratiem Eiropas un pasaules čempionātos?
WorldRX klases mašīnām sezonas laikā tiek veikti krietni vairāk uzlabojumi. Nav nekāds noslēpums, ka mums budžeti ir ievērojami mazāki.Sezonas sākumā ātruma izteiksmē bijām daudz tuvāk, bet, tuvojoties gada beigām, viņi gūst pārliecinošāku virsroku. Kad laikapstākļi sāk spēlēt lomu, kā tas bija vērojams sestdien, notikt var jebkas. Otrajā kvalifikācijā ar manu rezultātu pietiktu ceturtajai vietai pasaules čempionāta ieskaitē, turklāt līdz ātrākajam laikam pietrūka tikai 7 sekundes desmitdaļas. Tas tikai apliecina Eiropas čempionāta augsto līmeni.
Vai nākamgad centīsies aizstāvēt savu titulu, vai mēģināsi iekarot pasaules klasi?
Par to nemaz negribu domāt. Apzinos, ka vēlos startēt rallijkrosā. Tas ir jautrs piedzīvojums, ko izbaudu. Jaunajam čempionam Kristofersonam ir par četriem gadiem lielāka pieredze kā man, tādēļ jāturpina krāt zināšanas trasē. Turpināšu paralēli rallijkrosam startēt arī “Porsche Carrera” kausā. Nākotne pati rādīs! Mūsu komanda strādā ļoti cītīgi. Cenšamies uzturēt pasaules čempionāta komandu līmeni. Tas nav viegli, tomēr mēģināsim turēt latiņu.
Kādi ir iespaidi no Rīgas ārpus trases?
Ir ļoti parocīgi, ka trase ir tik tuvu pilsētas centram. Tas ļauj piesaistīt plašus skatītāju pūļus. Varu izbaudīt arī vietējos steikhausus un augsto viesnīcu līmeni. Holjesai ir sava maģiskā atmosfēra, esot nekurienes vidū, tālu no jaukiem restorāniem, tomēr Latvijas galvaspilsētai ir sava burvība. Nu laiks nosvinē iegūto titulu!
