“Vidēji 28 punkti,” šādu atbildi Johans Kristofersons sniedza piektdien aizvadītajā preses konferencē, kad viņam tika palūgts raksturot sezonu 3 vārdos. “PSRX Volkswagen Sweden” komandas braucējam šogad viss iet no rokas – astoņos posmos izcīnītas septiņas uzvaras. Nolēmām aprunāties ar Johanu par ceļu uz, iespējams, otro titulu, kā arī rallijkrosa nākotni un, protams, startu Latvijā.

Šis ir tavs 50. starts pasaules čempionātā. Vai savas debijas laikā varēji iedomāties, ka šie 50 posmi būs tik daudz panākumiem bagāti?
Kad tu uzvari, sāk piezagties doma, ka tas nekad nebeigsies. Pirmais panākums tika gūts 2015. gadā Montalegrē. Tā bija īpaša uzvara, jo braucu tēva vadītajā privātajā komandā. Ja godīgi, protams, necerēju, ka viss izvērtīsies tik spoži. Allaž cenšos uzstādīt augstākos mērķus uz nākamo startu, nevis veries tālā nākotnē. Kad uzsāku savu karjeru, vēlējos kļūt par pasaules čempionu. Tagad tas ir sasniegts, par ko man pašam ir liels prieks.

Nu tev ir vēl viena izdevība. Cik piemērota Biķernieku trase būs “Volkswagen” mašīnām? Taisnes šeit tomēr ir samērā īsas.
Būsim atklāti. Mūsu pakotne šobrīd ir tādā līmenī, ka cīnamies par uzvarām visās trasēs. Pērn uzvarējām 8 no 12 posmiem, tādēļ domāju, ka mašīnu ir iespējams pielāgot jebkādai konfigurācijai. Ja mēs ar Peteru paveiksim labu darbu, domāju, ka cīnīsimies par uzvaru arī Rīgā. Protams, konkurence būs ļoti smaga. Jau vasaras testos redzējām, ka “Peugeot” šeit ir ļoti ātri. Sagaidam, ka tādi viņi būs arī šajā nedēļas nogalē. Mans mērķis šoreiz ir aizsniegties pēc maksimāli daudz punktiem, izvairoties no liekiem un nepārdomātiem riskiem.

Vai vasarā veiktie testi ietekmē gatavošanās procesu sacensībām, salīdzinot ar trasēm, kur testi netiek aizvadīti?
Lielas atšķirības nav. Šeit iegūtos datus izmantojam arī citās trasēs. Protams, braucēji allaž jutīsies labāk trasēs, kur veikuši daudz apļu un pārzin tās nianses, tomēr pirmssezonas testos veicu tikai 12 apļus. Ar tiem gan pietika nepieciešamo datu iegūšanai, tostarp ar on-board kamerām. Domāju, ka būsim spēcīgi jau no treniņiem.

Vai braucēju parāde deva papildus enerģijas lādiņu?
Jā. Vienmēr ir jauki doties uz Latviju. Pasākums allaž ir rīkots ļoti augstā līmenī. Mums, braucējiem, ir patīkami, ka ir padomāts par marketingu un PR. Līdzko izkāp no lidmašīnas jau redzams liels plakāts un tas viss ir redzams arī pilsētā. Latvijas fani ir ļoti entuziastiski. Viņi vienmēr ir ļoti daudz. Tas motivē arī mūs sasniegt vēl labākus rezultātus. Labi organizētos pasākumos kā šis tam visam ir nozīme.

Trase arī atrodas ļoti parocīgā vietā.
Tā ir viena no rallijkrosa burvībām – ir iespēja atvest sportu pie skatītājiem. Arī posmiem, kas ir tālu no lielpilsētāmir savs šarms, taču tas ir citādāks.

Pērn Rīgā gāja raibi. Tavs komandas biedrs Peters Solbergs piedzīvoja smagu avāriju, taču tu kļuvi par pasaules čempionu tieši šeit. Cik tuva tavai sirdij ir šī trase?
Neesmu īpaši domājis par to, kur vairāk vai mazāk patīk braukt. Peteram šeit gājis kā pa celmiem. Cerams, šoreiz spēsim pielikt un abi sasniegt labu rezultātu. Mums tas ir nepieciešams komandu čempionāta ieskaitei. Vienmēr cenšamies paveikt visu pēc iespējas labāk, tomēr zinam, ka “Peugeot” un “Audi” centīsies mūs noķert.

Viens no viņiem – “Audi” – nākamgad pametīs čempionātu. Kā tas maina tavu sagatvošanās plānu nākamajai sezonai?
Pagaidām nekā. Kad būs zināmas skaidrākas nākamā gada aprises, tad varēs spries precīzāk. Var gadīties, ka paliks tikai divi autoražotāji, tomēr tikpat labi čempionāts var izplesties. Varbūt to skaits patiesībā pieaugs līdz četriem vai pieciem.  Sportam ir nepieciešama konkurence. Jo vairāk braucēju ar spēcīgām mašīnām būs, jo aizraujošākas sacensības kļūs. Konkurence jau tagad ir ļoti augsta. Ja ieskatāmies čempionāta kopvērtējumā no otrās līdz sestajai vietai šķir vien daži punkti, tomēr izaugsmes iespējas vēl ir.

Ieskatoties vēl tālākā nākotnē – 2021. gadā čempionātā tiks izmantotas ar elektrību darbināmas automašīnas. Tās radījušas lielu interesi ražotāju vidū, kamēr skatītāji sūdzās par potenciālo skaņas trūkumu.
Tas tomēr ir solis nākotnē. Mēs nevaram apturēt auto industrijas attīstību. Daudzi līdzjutēji sacensībām seko TV ekrānos, kamēr trasē ir ievērojami mazāka daļiņa. Protams, viņi vēlēsies šo autentisko skaņu, tomēr ekrānos galvenā skaņa nāk no sacensību komentētāja. Domāju, ka to ir vērts upurēt, lai redzētu vēl vairāk cīņas, braucēju kļūdas un satriecošas sacensības ar apdzīšanām. Līdz tam gan vēl tāls ceļš ejams.

Šogad startē arī Skandināvijas salonautomobiļu čempionātā (STCC), kur lielisks sniegums pēdējos posmos ļāvis kļūt par sezonas līderi. Cik viegli ir apvienot abus čempionātus?
Ar to nodarbojos, jo ticu, ka tādā veidā kļūšu par labāku rallijkrosa braucēju. Tieku pie vairāk laika pie stūres un reālas cīņas trasē. Šādu režīmu uzsāku jau 2011. gadā un piekopju septiņus gadus. Man nav problēmu strauji adaptēties pie citas mašīnas stūres. Tas ir ļoti svarīgi tieši priekš rallijkrosa, jo te jāspēj pielāgoties pie dažādiem segumiem.

Nav bijuši plāni lielāku uzmanību karjerā veltīt salonauto čempionātiem?
Laiks rādīs. Šobrīd galvenā uzmanība tiek veltīta rallijkrosam. Tai pat laikā gaidu, kad tiks rasti jauninājumi, lai uzlabotu reālo cīņu trasē. Esmu aizvadījis arī DTM testus 2012. gadā ar “Audi”. Šāda veida mašīnas, kā arī “Porsche Carrera Cup”  mani vienmēr ir uzrunājuši, tomēr šobrīd negrasos veikt pārmaiņas.

Ir atlicis laiks arī Rīgas apskatei?
Pērn diezgan daudz laika pavadīju pilsētā testu laikā. Šeit ir ļoti draudzīgi cilvēki un labi restorāni. Mans iecienītākais ir Vecrīgā esošais ‘Zilā Govs’ Šī pilsēta ir viena no tām vietām, kur ar prieku izbaudu savu brīvo laiku.