Pieredzējušākos Formula 1 līdzjutējus pagājušajā nedēļas nogalē Rīgā starp pasaules rallijkrosa čempionāta dalībniekiem priecēja ne vien sezonas ierastie braucēji, bet arī Aleksandrs Vurcs. Pēc sacensībām bijušais “McLaren”, “Williams” un “Benetton” komandu braucējs dalījās savos iespaidos par pieredzēto šajā nedēļas nogalē, kā arī aktivitātēm ārpus rallijkrosa.

Šī bija pirmā reize, kad esmu Latvijā. Izbaudīju šejienes atmosfēru, tomēr nedēļas nogali vēl labāku būtu padarījusi iekļūšana pusfinālā. Mašīnas ātrums to būtu atļāvis, taču saskārāmies ar tehniskām problēmām, kā arī dažbrīd man vienkārši pietrūka talanta. Kopumā gan esmu apmierināts,” stāsta Vurcs.

Šis bija superīgs posms no organizatoriskā skatupunkta. Trase bija ļoti labi sagatavota, atmosfēra bija ļoti patīkama, pie tam vietējā zvaigzne Nitišs uzvarēja.  Pūlis uzmundrināja un aplaudēja pilnīgi visiem uzvarētājiem, visi bija draudzīgi, laikapstākļi lieliski un pilsēta ļoti tīra. Dodos prom ar lieliskiem iespaidiem un vēlos šeit atgriezties arī nākamgad!

Aleksa tēvs Francs Vurcs trīs reizes kļuva par Eiropas čempionu šajā motorsporta veidā. “Rallijkrosu zinu ļoti labi. Tas allaž ir bijusi daļa no manas ģimenes, tādēļ liels prieks, ka varēju uzreiz ielekt pasaules čempionātā. Rallijkross piedzīvoja pamatīgu popularitātes un attīstības bumu pēc 1973. gada naftas krīzes, neilgi pēc sporta veida dzimšanas. Posma laikā paguvu parunāties ar “Audi” pārstāvjiem. Vienojāmies, ka šis ir nudien aizraujošs sporta veids. Viss notiek tik ātri un negaidīti pavērsieni atrodami ik uz soļa. Braucēji tiek pie pamatīgas adrenalīna devas. Te ir viss kam autosportā vajag būt!

Runājot par atšķirībām no citiem čempionātiem, kuros viņš ir startējis, Vurcs norāda: “Katram čempionātam ir elements, kas to izceļ uz pārējo fona. Šobrīd man nepieciešams vairāk laika pavadīt pie stūres, lai labāk iepazītu rallijkrosu. Braucēju līmenis ir ļoti augstā līmenī. Man vēl jāaprod pie riepu specifikas, kā arī saķeres meklējumiem. Nevēlos tagad runāt kā ļoti pieredzējis braucējs, taču bija sajūta, ka Rīgā saķere laika gaitā īpaši nemainījās atšķirībā no citām trasēm.  Nepieciešams vairāk improvizēt un pielāgot savu braukšanas stilu, tomēr pamatelementi saglabājas. Man ļoti patīk, ka nemitīgi jādomā uz priekšu, kamēr viss notiek lielā ātrumā.

20 dalībnieku konkurencē savā otrajā pasaules čempionāta startā 44 gadus vecais Vurcs ierindojās 18. vietā. “Aizvadītajā nedēļas nogalē iemācījos, cik svarīgi rallijkrosā ir aizvadīt kvalifikāciju, izvairoties no problēmām. Dažbrīd izbraucu trasi ātrāk par 50 sekundēm. Ar tādu ātrumu būtu pieticis pusfinālam, tomēr nebiju stabils. Vēlos atgriezties un pierādīt sevi vēlreiz. Par to, vai nākotnē paplašināšu savu rallijkrosa programmu man vēl jāaprunājas ar ģimeni, jo jau tā esmu ļoti aizņemts ar Formula  1 aktivitātēm, pasaules izturības sacīkšu čempionātu, kā arī palīdzu saviem bērniem spert soļus kartingā.

Aleksandrs Vurcs uz velosipēda izpēta trasi pirms sacensībām, Foto: F1.LV / Edgars Beļakovs

Iespējams, jau pavisam drīz uz motorsporta skatuves redzēsim trešās paaudzes Vurcu. Visi trīs viņa dēli seko tēva sapnim. Alekss gan smejoties no biksēm izvelk telefonu un norāda, ka viņa kabatas palikušas pilnībā tukšas. “Rallijkross Austrijā strauji aug. Varam lepoties ar nacionālo 1600 klasi. Var izvēlēties divu veidu ielas mašīnu riepas. Mašīnām jābūt aprīkotām ar drošības karkasu, turklāt tehniskie noteikumi tiek cītīgi kontrolēti. Sacīkstes ir sensacionālas. Mans dēls tajā startē. Līmenis strauji attīstās, pie tam izmaksas ir ļoti zemas. Ir ļoti viegli uz sacensībām pulcēt 40 dalībniekus dažādās vecuma grupās. Perfekts sports pilnīgi visiem!

Savai nākotnei rallijkrosā Vurcs nav ierobežots tikai ar Eiropas un pasaules čempionātiem. “Manas komandas vadītājs Makss Puhers plāno izveidot jaunu čempionātu. Esmu redzējis šo mašīnu prototipus. Tās varbūt pat ir ātrākas par Supercar spēkratiem par puscenu. Šobrīd ir plāns ideju realizēt jau nākamgad. Jebkurā gadījumā, dodiet man mašīnu, un būšu uz vietas!

Vurcam divreiz izdevies triumfēt Lemānas 24 stundu sacīkstēs, pēdējoreiz to paveicot 2009. gadā ar “Peugeot”. Vēlāk pavadīti četri gadi “Toyota” komandas rindās, kur nu tiek strādāts padomdevēja amatā. Par komandas skaļāko notikumu pēdējā laikā kļuva divkārtējā F1 čempiona Fernando Alonso pievienošanās un uzvara Lemānā. “Fernando pazīstu ļoti labi kopš Formula 1 laikiem. Viņam nebija viegla pāreja. F1 tiek izmantotas “Pirelli” riepas, kamēr šeit viņam nācās pielāgoties “Michelin” ražojumiem.  No malas to varbūt nevar redzēt, bet trasē atšķirība ir jūtama kā dienai pret nakti. Pēc divām testu sesijām un pirmās sacīkstes viņš pamazām pierada, bet līdz Lemānai viņš jau bija perfektā formā un traucās pa trasi neticamā ātrumā. Ikdienā viņš ir lielisks čalis, ar ko ir ļoti viegli sadarboties.

Alonso pēdējā laikā izmēģinājis dažādus čempionātus un allaž teicis, ka atvērts jauniem izaicinājumiem. Vai Alonso drīzumā varētu parādīties arī rallijkrosā? Vurcs šādu iespēju neizslēdz. “Brīvajos brīžos diezgan daudz runājamies par rallijkrosu. Viņš nav vienīgais. Regulāri sūtu saviem draugiem no F1 vai WEC nelielus ‘WhatsApp’ video klipiņus. Viņi vienmēr ar skumjām secina, ka jāorganizē kārtējie testi un nav laika. Ja kalendāri tiktu plānoti citādāk un viss tik ļoti nepārklātos, domāju, ka redzētu ne tikai viņu, bet vēl dažus talantīgus puišus. Vispirms gan vēlos nodrošināt vietu sastāvā sev!

Formula 1 čempionātā Vurcs savu pēdējo startu aizvadīja 2007. gadā ar “Williams”, tomēr joprojām darbojas komandas rindās padomdevēja lomā, kā arī vada Grand Prix braucēju asociāciju. “Tas ir kā kaķu ganīšana. Darbs nav viegls, tomēr viss virzās pareizā gultnē. Esam darījuši ļoti daudz tehnisko noteikumu ietekmēšanā – mašīnas paliek platākas, kā arī tiek vienkāršota aerodinamika, lai formulas varētu braukt tuvāk viena otrai. Mums tas nav šovs vai izklaide, bet gan sports. Labākajiem tā pārstāvjiem būtu jāspēj cīkstēties trasē un uz to arī pakāpeniski ejam. Šobrīd situācija ir ačgārna, jo turbulences rezultātā tiek zaudējam pārāk daudz piespiedējspēka. Tas ir novēršams, tādēļ arī pie tā strādājam. Tas ir čempionāts, kuram ir paši augstākie reitingi gan skatītājiem uz vietas, gan pie TV ekrāniem. Šobrīd par uzvarām cīnās “Ferrari” un “Mercedes”, dažkārt arī “Red Bull”. Mūsu uzdevums ir radīt vidi, kur cīņas būtu vēl spraigākas, bet braucēju kļūdas pamanāmākas.

Vurcs braucēju asociācijas vadītāja amatā atradās gan Bernija Eklstona laikos, gan pieredzējis jaunās vēsmas ar “Liberty Media”. “Izmaiņas ir jūtamas minimāli. Katrs, kam mainās priekšnieks, to būs piefiksējis, tomēr esam neatkarīga organizācija. Darām to, ko uzskatām par pareizu. Mēdzam būt spītīgi, bet tādi jau tie braucēji ir. Tieši viņi ir pasākuma galvenā atslēga. Ja neskaita “Ferrari” komandu un Monako posmu, galvenā sastāvdaļa tai visā tomēr ir cilvēks. Mums bija ļoti labas attiecības ar Berniju, bet arī tagad ar “Liberty Media” viss ir kārtībā. Dažkārt var gadīties nesaprašanās, tomēr tās notiek aiz slēgtām durvīm, jo domājam par sacīkstēm, nevis čempionāta biznesa pusi. Pirmoreiz esam panākuši, ka asociācijā ietilpst pilnīgi visi čempionātā startējošie braucēji, tādēļ ir vieglāk izteikt kopīgo balsi.

Aleksandra Vurca pārstāvētās “MJP Racing Team Austria” mašīna Neste World RX of Latvia sacensībās, Foto: F1.LV / Edgars Beļakovs

Viena no iniciatīvām, ko braucēju asociācijai ir izdevies realizēt ir minimālā svara ieviešana no nākamā gada, kas palīdzēs braucējiem izvairīties no ekstrēmām diētām. Pašam Vurcam savulaik problēmas sagādāja ražīgais augums. 1 metru un 86 centimetrus garais sportists norāda, ka Fēlikss (viņa dēls) ir vēl garāks, tādēļ par F1 viņš varot aizmirst, un jau tagad koncentrējas rallijkrosa virzienā. “Pats pirmo reizi biju zem pieļaujamā svara limita, tādēļ nācās pievienot smagumu balastam.”

Vaicāts par paša likstām ar augumu F1 karjeras laikā, Vurcs neslēpj, ka tā bijusi problēma. “Ja būtu varējis iespraukties “BMW Sauber” formulā, tad Roberts Kubica būtu palicis bez vietas. Varēju būt viņa vietā. Tā vēlāk izrādījās ļoti laba vieta, tomēr viņš bija dažus centimetrus īsāks un viņam knapi izdevās, bet tā gadās. Bija jau sezonas vidus, tādēļ komanda pārmaiņas vairs nevarēja veikt. Un šis ir tikai viens piemērs…” Jāpiemin, ka Kubicas komandas biedrs no 2006. līdz 2009. gadam “BMW Sauber” komandā bija 167 cm garais Niks Haidfelds, bet viņa komandas biedrs pirms Kubicas ienākšanas bija Žaks Vilnēvs, kurš ir tikai centimetru garāks.

Jaunie noteikumi padarīs cīņu godīgāku. Joprojām redzam, ka dažām vienībām šai lauciņā ir problēmas, tādēļ braucēji zaudē, jo ir pārāk smagi. Arī tagad dažas komandas vienkārši nevēlas noslēgt līgumu ar raženāku braucēju, jo papildus svars liks zaudēt vērtīgo laiku trasē. Vēlamies, lai visa nozīme ir braucēja talantam, nevis viņa svaram, izskatam, dzimumam, augumam vai nacionalitātei. Garākiem braucējiem ir augstāks smaguma centrs, kas rada problēmas.

Par darbu ar “Williams” komandu Vurcs norāda, ka darbs ar pašiem braucējiem un viņu prasmju uzlabošanu ir sekundārs. Viņa primārais pienākums ir pārliecināties par informācijas plūsmu starp braucēju un inženieriem,  lielāko uzmanību veltot riepām un to temperatūras analīzei, lai komanda veiktu pareizos lēmumus stratēģijas un regulējumu jomā.

Par karjeras attīstību šajā lauciņā gan pagaidām īpaši nedomāju. Mani galvenie pienākumi šobrīd ietver darbu ar trasēm un to licencēšanu augstākā līmeņa motorsporta čempionātu sacensību rīkošanai. Esmu boss pats sev, tādēļ varu izvēlēties kur attīstīties. Jau šobrīd mums ir vairāki projekti par jaunām rallijkrosa un kartinga trasēm.

Dzīve motorsporta apriņķos Aleksam Vurcam allaž nesusi smaidu sejā un iesaiste vairākos projektos nozīmē, ka, rokas klēpī salicis, viņš noteikti nesēdēs. Lai gan laika apskatīt Rīgu šoreiz austriešu sportistam neatradās, tomēr prieks redzēt, ka sacensībās Biķernieku trasē varam vērot zvaigzni, kas savulaik sacenties ar tādiem vīriem kā Mihaels Šūmahers un Mika Hakinens.