Kimi Raikonens jau sen iemantojis tēlu kā braucējs, kurš nelabprāt dodas uz obligātajām intervijām, preses konferencēm un citiem ar medijiem saistītiem pasākumiem. Viņš ir šeit, lai sacenstos. Pat tad, kad izcīnīta pirmā uzvara piecarpus gadu laikā, smaids uz somu braucēja sejas ne tuvu nav tik plats kā Danielam Rikjardo.
Kimi Raikonens: “Man tas nav nekas liels. Šim panākumam ir lielāka nozīme vairākiem cilvēkiem man apkārt. Ja šāda situācija rodas, jauki, taču manu dzīvi tā nemaina pilnīgi nemaz.
Esmu priecīgs, ka esam šeit un uzvaram, taču lielāka nozīme ir tam, kā cilvēki skatās uz tevi. Ja uz viņiem veries citādāk, attiecībā no tā, vai viņi ir uzvarējuši, es atšķirību neredzu. Protams, esmu priecīgs un apmierināts, ka izdevies apklusināt vairākus kritiķus. Ar to pilnībā pietiek.
Protams, vēlējos izcīnīt uzvaru, tomēr nezināju, vai tas izdosies, jo vairākkārt esmu bijis ļoti tuvu, bet allaž kaut kas ir noticis. Kad bija palikuši pieci apļi, zināju, ka viss būs kārtībā ,jo manas riepas joprojām bija samērā labā stāvoklī, taču viņiem nebija viegli sekot man aizmugurē.
Uzvaras ir tas, pēc kā mēs visi tiecamies. Bija patīkami pierādīt dažiem cilvēkiem, ka viņi kļūdās un aizvadīt lielisku braucienu, bet kā jau teicu, man tas neko īpaši nemaina. Tas ir tikai skaitlis. Dzīve turpinās.
Pagājušajā posmā mans dēls teica, ka vēlās tikt pie jaunas “Pirelli” riepas. Viņam patīk spēlēties ar kvalifikācijas riepu. Visi ir laimīgi. Kad būšu mājās, vēlreiz pārrunāsim visus šos notikumus.“
