Šodien aprit 60 gadi, kopš pasaulē nāca viens no spilgtākajiem savas paaudzes autosportistiem Airtons Senna. Visā pasaulē viņu atceras, pateicoties satriecošajām cīņām ar Alēnu Prostu, tādēļ tikai likumsakarīgi, ka sacīkstēs, kur visspilgtāk izpaudās Sennas prasmes, visiem pa priekšu brauca tieši Prosts.

1984. gads. Monako. Alens Prosts ierodas uz sacensībām kā kopvērtējuma līderis. “McLaren” ir pārliecinoši spēcīgākā vienība un viss liecina, ka titulu savā starpā sadalīs Prosts un viņa komandas biedrs Nikijs Lauda. Peletona otrā galā atrodama “Toleman” komanda. 24 gadus vecais debitants Airtons Senna sezonas pirmajos posmos sevi lieliski pierādījis, regulāri pārspējot komandas biedru Džoniju Čekoto par vismaz sekundi aplī, kas ļāva karjeras pirmo punktu iegūt jau otrajā startā.

Monako Grand Prix kvalifikācija nebija izņēmums – Prosts izcīnīja pole position, par mata tiesu pieveicot Naidžela Mansela “Lotus”, kamēr, vietējiem francūžiem par prieku, Lauda palika tikai astotajā vietā. Vēl samērā nezināmais Senna ieguva 13. starta vietu, atpaliekot vairāk kā 2 sekundes.

“F1LV

Sacīkšu dienā laikapstākļi nebija žēlīgi – spēcīgais lietus aizkavēja sacīkšu startu par 45 minūtēm. Nelsons Pikē reiz braukšanu Monako trasē salīdzināja ar helikoptera vadīšanu guļamistabā. Kad asfalts ir slapjš, bez stūres pastiprinātāja savaldīt mežonīgi ātrās formulas, kuras uz priekšu dzen gandrīz 1000 zirgspēku turbodzinēji, ir teju neiespējami.

Tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka jau pirmajā aplī avarēja abi “Renault” braucēji Varviks un Tambejs. Šādi apstākļi sagādāja problēmas visiem… Visiem, izņemot Sennu. Līdz 15. aplim, lietum saglabājoties, “Toleman” mašīna ar nevienam nezināmo brazīlieti traucās garām konkurentiem un izlauzās jau līdz ceturtajai vietai.

Sacīkšu līderis Mansels pēc paša kļūdas kļuva par nākamo upuri. Pēc viņa izstāšanās galvgalī atradās abi “McLaren” piloti Prosts un Lauda, tomēr nebija ilgi jāgaida līdz jauniņais Senna ierādīja vietu arī vecmeistaram Laudam, kurš tā paša gada izskaņā kļuva par pasaules čempionu trešo reizi. Dažus apļus vēlāk arī Laudas sacīkstes bija galā.

Dzinēja jaudai lēnajā, līkumotajā un izmirkušajā Monako trasē bija mazāka nozīme kā jebkur citur. Tas pamatīgi palīdzēja “Hart” darbinātās “Toleman” braucējam Sennam deldēt Prosta gandrīz pusminūtes pārsvaru. Senna tuvojās par vairākām sekundēm aplī.

Ieraudzījis Sennu savos spoguļos, 29. apļa izskaņā Prosts signalizēja tiesnešiem, ka sacīkstes ir jāpārtrauc. 32. apļa beigās, kad Prosts jau varēja sajust Sennas dvašu sev pakausī, Džekijs Ikss novicināja rūtoto finiša karogu. Sacīkstes bija galā. Prosts izcīnīja uzvaru, bet Senna jau savā karjeras sestajā startā ar “Toleman” tika pie šampanieša un karjeras pirmajām ‘goda trepītēm’.

Viss jau būtu skaisti, tomēr sacīkšu noslēgums izrādījās samērā skandalozs vairāku iemeslu dēļ. Ikss pieņēma lēmumu nekonsultējies ar tiesnešiem. Daži uzskatīja, ka tas tika darīts, jo Prosts ir francūzis, līdz ar to viņa uzvara FISA (tagad FIA) rīkota čempionāta posmā Monako ielās būtu vietējai publikai patīkamāka. Citi šai visā saredzēja saistību starp “McLaren” dzinēju piegādātājiem “Porsche” (marķētiem zem “TAG” zīmola) un Iksa lomu vācu autoražotāja rūpnīcas komandas sastāvā izturības sacīkstēs. Brīdī, kad Ikss pasludināja sacīkstes par noslēgtām, lietus nebija tik spēcīgs kā sacīkšu sākumā. Pēc šī notikuma Ikss tika atstādināts no savas lomas Formula 1 čempionātā.

Sennam pat bija izdevies tikt garām Prostam brīdī, kad abi šķērsoja finiša līniju pēdējoreiz, tomēr Prosts jau bija sācis svinības, zinādams, ka vietu sadalījums tiks noteikts pēc situācijas apli iepriekš. Sennas fani mēdz dusmoties uz Iksu, jo viņš laupījis brazīlietim karjeras pirmo uzvaru, tomēr patiesībā šāda notikumu attīstība, gluži pretēji, izglāba Sennu. Pēc sacīkstēm atklājās, ka viņa mašīnas balstiekārta bija tik ļoti cietusi, ka izstāšanās pēc dažiem apļiem būtu bijusi neizbēgama.

Senna 1984. gada Monako GP apbalvošanas ceremonijas laikā

Senna kļuva par dienas varoni, tomēr pēdējos apļos tikpat straujos tempos viņam un Prostam tuvojās trešajā vietā esošais Stefans Belofs ar “Tyrell”. Arī jaunais vācietis aizvadīja savu debijas sezonu, tomēr vēlāk no rezultāta šķīrās, kad viņa komandas mašīna tika atzīta par noteikumiem neatbilstošu. Pēc satriecoša snieguma ar sportskāriem, Belofs tika uzskatīts par labāko izturības sacīkšu braucēju pasaulē un “Ferrari” F1 komanda jau bija noskatījusi jauno talantu, taču viņa dzīve strauji aprāvās gadu vēlāk 1000 km sacīkstēs Spa trasē.

Tā kā braucēji nebija veikuši 75% distances, sportisti tika apbalvoti ar pusi no pieejamajiem punktiem. Zīmīgi, ka sezonas izskaņā Lauda titulu izcīnīja ar puspunkta pārsvaru pret Prostu, kurš no Monako aizbrauca ar 4,5 nevis 9 punktiem.

Kas attiecas uz Sennu, šis nebija solo priekšnesums, jo vēlāk sekoja pjedestāli arī Silverstounā un Estorilā. Sezonas kopvērtējumā Senna ieguva devīto vietu, izcīnot tikpat punktus cik Mansels. Lai gan interese par Airtonu komandu vidū bija ļoti liela jau gadu iepriekš, tomēr nākamo sezonu Senna iesāka tieši pie “Lotus” stūres Mansela vietā, kur arī izcīnīja savas pirmās uzvaras.

Lietus un Monako bija Airtona stihijas. Savas karjeras laikā viņš ieguva reputāciju kā izcils slapjā laika speciālists, bet Monako Grand Prix uzvarēja sešas reizes. Šis rekords joprojām nav pārspēts. 1988. gadā Senna gan palika bešā. Par to vairāk lasi šeit: Senna un Monako – tukšais gads.

1984. gada Monako Grand Prix rezultāti (finišēja 9 no 20 braucējiem):

  1. Alens Prosts 1:01:07.740 (4,5 punkti)
  2. Airtons Senna +7.446 (3 punkti)
  3. Renē Arnū +29.077 (2 punkti)
  4. Keke Rosbergs +35.246 (1,5 punkti)
  5. Elio de Angelis +44.439 (1 punkts)
  6. Mikele Alboreto +1 aplis (0,5 punkti)
  7. Pjerkarlo Ginzani +1 aplis
  8. Žaks Lafīts +1 aplis

DQ Stefans Belofs +21.141