Šobrīd Deivids Kulthārds darbojas kā “Channel 4” Formula 1 reportieris un Britu sacīkšu braucēju kluba prezidents. Viņš ir viens no mīlētākajiem un cienītākajiem personāžiem motorsporta aprindās, tomēr tas viss varēja nepiepildīties kādas liktenīgas pavasara dienas dēļ.
Kulthārds lielāko daļu karjeras pavadīja “McLaren” komandā spēkojoties ar komandas biedru Miku Hakinenu un “Ferrari” zvaigzni Mihaelu Šūmaheru. Vēl pēc savas karjeras beigām viņš atzina, ka labā dienā varēja būt ātrāks par viņiem abiem, tomēr Šūmahers un Hakinens bija ļoti ātri katru reizi, kad sēdās pie stūres. Tieši šī stabilitāte atnesa Hakinenam divus titulus 1998. un 1999. gadā, taču skota ātrums epizodiski ļāva viņa faniem cerēt, ka šis varbūt beidzot būs Kulthārda gads.
“McLaren” MP4/15 bija ātrākā mašīna, tomēr vienlaikus arī ļoti neizturīga. Austrālijā Hakinens ar Kulthārdu aizņēma pirmo rindu, taču abi izstājās dzinēja defekta dēļ. Brazīlijā eļļas spiediens pievīla Hakinenu, bet Kulthārds aizkliboja līdz finišam 2. vietā bez trim zemākajiem pārnesumiem. Pēc sacīkstēm “McLaren” braucējs tika diskvalificēts noteikumiem neatbilstoša priekšējā antispārna dēļ. Imolā Kulthārds palika trešais aiz Šūmahera un Hakinena, tomēr lieliski reabilitējās savā mājas posmā Silverstounā. Uzvara no ceturtās starta vietas ļāva viņam kopvērtējumā apsteigt Hakinenu un pakāpties uz 2. vietu. Cik tur trūka, tas varēja izrādīties Kulthārda pēdējais posms…
Otrdien, 2000. gada 2. maijā, piecas dienas pirms Spānijas posma Deivids, viņa tā brīža draudzene, kā arī personiskais treneris devās lidojumā no Anglijas uz Kulthārda mājām Monako. Lidojuma laikā viens no pilotiem informēja Kulthārdu, ka lidmašīnai radušās problēmas ar dzinēju, tādēļ tiks veikta piespiedu nolaišanās Lionas lidostā.
“Mums bija laiks sagatavoties un ieņemt atbilstošu pozu avārijas situācijām. Trieciena brīdī lidmašīnas labais spārns un degvielas cisterna plīsa, radot liesmas,” pēc avārijas stāsta Kulthārds. “Kad lidmašīna apstājās, kokpita priekšējā puse bija pilnībā atdalījusies. Kļuva skaidrs, ka vienīgā izeja ir caur priekšu. Sekoju Endijam (trenerim). Atlūzu dēļ atradāmies kādu metru virs zemes. Tad palīdzēju Heidijai (draudzenei) izkāpt. Kad visi bijām ārā, uzreiz devos apraudzīt, kas noticis ar pilotiem. Diemžēl, neko vairs nespēju darīt un tūlīt ieradās arī glābšanas dienesti.”
Abi piloti negadījumā gāja bojā, taču neviens no trim pasažieriem nopietnas traumas neguva, ja neskaita pāris lauztas ribas, tomēr Kulthārds to neredzēja kā šķērsli sēsties pie stūres. Izmeklēšana vēlāk pierādīja, ka piloti bija piezemējušies maksimāli drošā veidā, lai Kulthārds un viņa līdzbraucēji negūtu savainojumus.
Atskatoties uz tās dienas notikumiem, Kulthārds atzina, ka šis mirklis atvēra acis ’30 gadus vecajam izlutinātajam bagātniekam’, jo viņam nebija absolūti ne mazākā iemesla mainīt ierastās lidmašīnas plānus pret privāto kā vien vēlme mazliet ātrāk nonākt mājās. Tai vakarā viņš esot uzdevis sev jautājumus: “Vai es vēlos turpināt braukt sacensībās? Vai es vēl kādreiz vēlos lidot? Es sapratu, ka pilnīgi noteikti vēlos turpināt.”
In May 2000 David Coulthard survived this plane crash which killed both pilots. pic.twitter.com/L5Y9Xef7ko
— Formula 1 Fans (@Formula1_GP) August 20, 2013
Vēlāk Kulthārds sazinājās ar viena no bojā gājušo pilotu tēvu un saņēma viņa atbalstu piedalīties sacīkstēs Spānijā. Šī pilota pēdējā telefonsarunā ar tēvu viņš esot ļoti entuziastiski paziņojis, ka ticis pie iespējas vadīt lidmašīnu, kurā sēdēs pats Deivids Kulthārds. “Man nevajadzētu apstāties tajā, ko es daru, traģēdijas dēļ. Man bija jāturpina savs ceļš, godinot mūžībā aizgājušos.”
Kad Kulthārds atgriezās pie Formula 1 stūres, ātrums nebija pazudis, bailes nebija piezagušās un mikrotraumas netraucēja. Spānijas Grand Prix, trasē, kur viņš debitēja 1994. gadā, aizstājot bojā gājušo Airtonu Sennu, Kulthārds finišēja otrajā vietā. Nākamajā posmā Nirburgringā tika izcīnīta pole position un vēl viens finišs uz pjedestāla, bet tam sekojošajā Monako Grand Prix Kulthārds izcīnīja vienu no savām karjeras spožākajām uzvarām. Sezonas kopvērtējumā Šūmahers un Hakinens izrādījās stabilāki, bet Deivids ieguva trešo vietu. Gadu vēlāk viņš kļuva par vicečempionu.
No aviokatastrofām nav pasargāts neviens. Tās izdzēsa divu izcilu autosportistu – Greiema Hila un Kolina Makreja – dzīvības. Kulthārdam paveicās.