Šodien, 16. septembrī, dažas dienas pirms Biķernieku trasē gaidāmā FIA pasaules rallijkrosa čempionāta sezonas piektā un sestā posma, latviešu rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs prezentējis savu spēkratu šīm sacensībām.
Lai arī Nitišs šosezon pagājis nostāk no rallijkrosa un pievērsies rallijam, tomēr māju posmā Biķernieku trasē jēkabpilietim izdevies atrast komandu un auto startam pasaules rallijkrosa čempionātā. Šoreiz Nitišs uz starta stāsies lietuviešu “ES Motorsport” komandas sagatavotajā “Škoda Fabia” Supercar klases mašīnā. Pēc prezentācijas aprunājāmies ar vienīgo latvieti, kurš spējis uzvarēt kādā no FIA pasaules čempionātu sacensībām.
Iesākumā pastāsti kādas ir sajūtas atkal atgriezties Pasaules RX apritē?
Foršas, rallijkross man sirdij ir tuvs. Nebija plāns, teikšu godīgi. Šogad man arī nevajadzēja nevienam iet un melot, ka es neko nezinu un neko neplānoju, bet tā vienkārši bija. Tas nāca pēkšņi, un, protams, ka ir neliels satraukums par to kā būs, bet man liekas, ka esam izdarījuši visu ko varējām un esam gatavi.
Kā nonāci līdz sadarbībai ar “ES Motorsport” komandu?
Kā jau minēju preses konferencē, viens zvans, otrs zvans, testi, tad pauzīte bez zvaniem, tad atkal zvani, e-pasti, sadarbības līgums un galu galā esam te.
Pēc aizvadītajiem testiem, cik labi esi saradis ar jauno Škoda Fabia auto?
Esmu iemācījies sistēmu kā ar viņu ņemt startus. Tas ir svarīgi, jo viņa nav viegla un ir daudz parametru šajā mašīnā kam jāseko līdzi. Visās ir daudz, bet te ir vēl vairāk. Ātrumi slēdzās tāpat, stūre tāpat, pedāļi tāpat, tā ka visam vajadzētu būt kārtībā.
Šogad nolēmi pilnvērtīgāk pievērsties rallijam, vai ‘rallija karjeras’ sākums izvērties veiksmīgs?
Sākumā bija ļoti sarežģīti. Somijas ralliji plus vēl avārija, bet tagad, Latvijā un Baltijas valstīs, jau braucot pa tādiem nedaudz zināmākiem ceļiem varētu teikt, ka iet labi. Cīnāmies kopvērtējumā par augstākajām vietām. Ir jāiegulda nenormāls darbs, ko es varbūt līdz šim vēl neesmu līdz galam izdarījis, lai cīnītos ar pašiem ātrākajiem, bet svarīgākais, ka izaugsme ir redzama un ar katru sacīksti esam tuvāk un tuvāk.
Cik daudz tavus šīs sezonas plānus patraucēja vīrusa pandēmija?
Trīs četri mēneši bija pilnīgi bez sacīkstēm. Tur bija paredzēts testēties, braukt, ko mums neizdevās darīt. Arī sadarbības partneri nedaudz visu piebremzēja, tā ka ir ietekmējusi, bet sākumā likās, ka būs trakāk.
Šogad aizvadīji arī vairākus Latvijas un Baltijas rallijkrosa čempionāta posmos, startējot ar Xtreme klases kroskartu, tostarp braucot arī Biķerniekos. Cik daudz kroskarts palīdz pilnveidoties un uzlabot braukšanas prasmes arī rallijkrosam un rallijam?
Tas man liekas vispār ir labākais aparāts ar ko gūt gandarījumu un baudu. Ātrums tur ir, dinamika. Ir braukšana pa grunti, pa asfaltu, lēcieni tramplīnos, arī stipri braucēji blakus un visas tās sacensību sajūtas. Jāņem startu, stress ir, konkurence ir un tas iedod pieredzi.
Kāds ir Tavs viedoklis par Projekt E čempionātu un elektriskajām rallijkrosa automašīnām?
Skatoties uz viņu Zviedrijā – nekas labs vai foršs pagaidām tur nav, bet kaut kur ir jāsāk. Varbūt paies gads vai divi, un redzēsim padsmit mašīnas uz starta. Tad kad viņi brauc trijatā un viens otram ir 15-20 sekundes priekšā, liekas tā smieklīgi.
Kādu iespaidu atstās fanu ierobežotā klātesamība Biķerniekos?
Es domāju, ka īpaši neietekmēs. Esmu daudz braucis un tā pieredze ir uzkrāta – tad kad viņi ir, tad spēju norobežoties, tagad kad viņi nebūs, nebūs no kā norobežoties. Tāpat fani būs pie televizoriem un es braucu, lai man pašam patiktu un gūtu gandarījumu.
Un noslēgumā, varbūt Tev ir kāds novēlējums vai ieteikums Taviem atbalstītājiem attālinātai atbalstīšanai?
Skaļi bļaut, filmēt kā bļaujat, likt sociālajos tīklos, lai es varu skatīties un priecāties!
Foto: Edgars Beļakovs/F1LV
