Šī gada Dakaras rallijreidā bija izteikti vērojama divu vecmeistaru dominance – Stefans Petransels un Nasīrs Al-Atija jau pirmajos ātrumposmos nostiprinājās vadošajās pozīcijās un nosargāja tās līdz pat finišam. Tajā gan abiem braucējiem bija ļoti atšķirīgs noskaņojums.

Pēc Al-Atijas pārstāvētās “Toyota” kompānijas lobija, FIA šogad ierobežoja T1 klases spēkratu maksimālo ātrumu līdz 180 km/h. Tomēr neraugoties uz to, “Mini” rūpnīcas bagiji ar platāku riteņu bāzi un atjautīgākiem piekares regulējumu risinājumiem guva virsroku pār pilnpiedziņas “Hilux” milžiem.

Esmu priecīgs par mūsu paveikto darbu. Strādājām ļoti smagi, turklāt es, stūrmanis un visa komanda nepieļāva nevienu kļūdu. Ko gan mēs varējām izdarīt? Jau otro gadu cīnamies un zaudējam bagijiem. Ir nepieciešami godīgāki noteikumi. Lai kā arī mēs censtos, ar ātrumu vien nepietiek, lai samazinātu atstatumu. Jau piecus gadus bagiji gūst virsroku pār 4×4 mašīnām, jo noteikumi spēlē viņiem par labu. Ceru, ka organizatori veiks izmaiņas, citādāk neesmu ieinteresēts atgriezties,” stāsta Nasīrs Al-Atija, kurš šogad uzvarēja piecos ātrumposmos, tomēr finišā Petranselam zaudēja gandrīz 14 minūtes, neraugoties uz to, ka francūzis pie “Mini” stūres uzvarēja tikai vienā ātrumposmā.

“F1LV

Nav tā, ka var salīdzināt, kur bagijs ir labāks, bet kur 4×4 mašīnas gūst virsroku. Noteikumi nav godīgi, tas arī viss. Tas nav tikai riteņu jautājums, ir vēl vairākas nianses,” piebilst katarietis Al-Atija, kurš Dakaras rallijreidā izcīnījis 3 uzvaras, bet vēl piecas reizes finišējis otrais. “Cīnamies ar pilnpiedziņas mašīnu un ļoti bieži mainām caurās riepas. Tikmēr bagijs ir bagijs – tā nav mašīna no autoražotāja.”

Nasīrs Al-Atija atklāja, ka “Toyota” rūpnīcas pārstāvētās trīs ekipāžas rallijreida laikā kopumā nomainīja 106 cauras riepas. Japāņu autoražotāja mašīnām tika izmantotas riepas, kuru diametrs sasniedz 940 mm, kamēr “Mini” bagijiem tās bija tikai 810 mm lielas.

Par 14-kārtēju Dakaras uzvarētāju kļuvušais Stefans Petransels uzvarā pār Al-Atiju saredz citus iemeslus. “Nevēlos komentēt šo situāciju, jo viņi gaužas jau gadiem. Kad mēs neuzvaram, mēs neraudam. Viss ir atkarīgs no rakstura. Ja viņš nebūtu tāds egoists, tad varbūt tiktu pie uzvaras Dakarā. Šis egoisms izpaudās tik spilgti, ka viņam gribējās uzvarēt prologa ātrumposmā. Tai brīdī viņš zaudēja cīņu.”

Vaicāts par pašu panākumu, Petransels norāda: “14. uzvara bija ļoti svarīga. Tā ļāva gūt panākumu 30 gadus pēc manas pirmās uzvaras. Man šķiet, ka tagad esmu vienīgais, kurš uzvarējis visos 3 kontinentos Izdzīvot Āfriku, Dienvidamēriku un tagad arī Saūda Arābiju… Mēs jūtamies priviliģēti. Pieredze nav izšķirošā. Eduardam Bulanžēram ir ļoti maza pieredze kā stūrmanim. Galvenais, lai ir skaidrība, spēja analizēt ceļa norādes un spēt orientēties. Tikmēr es centos nezaudēt kontroli, kad jutu, ka esmu pārāk lēns.