Jau atkal skatītājus pie TV ekrāniem priecēja kārtējā F1 klasika. Divu dūžu cīņā šoreiz Luiss Hamiltons guva virsroku pār Maksu Verstapenu. Lielu lomu šoreiz spēlēja pitstopu taktika.

Starts bija tik ciešs. Protams, trases labajā pusē bija vairāk gumijas un “Red Bull” veica lielisku startu. Turpinājumā centos viņu noķert. Tik ilgi atrados viņam cieši aizmugurē. Nedomāju, ka manas riepas spēs to izturēt, taču kaut kā izdevās tās sataupīt. 20 sekunžu deficīta atgūšana bija ilga, taču risks attaisnojās un šī bija tiešām laba stratēģija,” stāsta sacensību uzvarētājs Luiss Hamiltons.

Visas nedēļas nogales garumā plāns bija sataupīt divus vidējā sastāva komplektus, lai varētu piekopt divu pitstopu stratēģiju.  Lai gan viens pitstops izskatījās potenciāli labāks, no pieredzes zinu, ka šeit ir ļoti grūti nobraukt ar vienu pitstopu. Līdz ko mums bija vajadzīgais ātrums, zināju, ka varu tikt viņam garām. Man liekas, ka tieši pirms pitstopa man būtu iespēja tikt viņam garām. Biju dziļās pārdomās, vai braukt boksos, vai ignorēt norādījumus un palikt trasē. Sekoju komandas norādījumiem, jo mēs viens otram uzticamies. Tas bija apbrīnojams darbs katra komandas locekļa izpildījumā.

“F1LV

Interesanti, ka pēc sava otrā pitstopa nonākot aiz Valteri Botasa, somu braucējs necentās palaist komandas biedru garām un atbrīvot ceļu pretim Verstapenam. “Es viņu varēju palaist ātrāk, taču braucu pats savu sacīksti un rēķināju līdzi. Centos attālināties no Šarla vismaz pitstopa tiesu, lai varētu braukt boksos vēlreiz un tikt pie papildus punkta. Man prātā bija paša brauciens. Man tika paziņots, lai neaizkavēju viņu pārāk daudz, bet, kā jau teicu, braucu savu sacīksti. Neesmu šeit, lai kādu laistu garām, esmu šeit, lai sacenstos,” stāsta Valteri Botass.

Arī pašam Hamiltonam nebija problēmu ar Botasa manevriem. “Ja godīgi, tad es nezināju, ka viņš ir saņēmis norādījumus. Nospriedu, ka mēs sacenšamies, un mani tas pilnībā apmierināja, it īpaši sezonai esot sākuma fāzē. Manuprāt, viss bija kārtībā. Es pietuvojos, veicu apdzīšanas manevru.  Kad iebraucām desmitajā pagriezienā, mums bija ļoti atšķirīgas stratēģijas, tādēļ varēju tikt garām, jo man bija daudz labākas riepas. Iebraucām 10. līkumā, nodomāju, ka te ir laba saķere, tomēr nebiju pilnīgi drošs. Parādījās vieta un Valteri bija ļoti godīgs. Ceru, ka neliku viņam zaudēt pārāk daudz laika.

Makss Verstapens veica tikai vienu pitstopu, turklāt to paveica vēl pirms Hamiltona došanās pie mehāniķiem. Tiesa, tas neritēja spīdoši, jo Makss pie mehāniķiem pavadīja vairāk kā 4 sekundes. “Viņš pats sevi iesauca boksos. Mēs viņu negaidījām, tādēļ nebijām gatavi. Šis bija iemesls, kādēļ pitstops bija sekundi ilgāks. Manuprāt, puiši paveica fenomenālu darbu, atgūstoties tik ātri. Zaudējām pavisam maz laika un saglabājām pozīciju,” uzsver “Red Bull” vadītājs Kristians Horners.

Notika nesaprašanās. Sacīkšu inženieris teica: “Nākamais aplis”. Verstapens domāja, ka šis, tādēļ radās nesaprašanās. Tad varējām tikai izvērtēt iespējas aizvadīt garāku distanci ar šīm riepām. Tad kļuva skaidrs, ka tas nestrādās, taču ierobežojām zaudējumus ar ātrāko apli,” norāda vienības padomnieks Helmuts Marko.

Vaicāts par pēdējā sacīkšu nogriežņa notikumiem, Makss Verstapens atzīst: “Savā ziņā varēju to gaidīt. Mīkstā sastāva beigu fāzē viņš bija ātrāks. Kad uzlikām vidējā sastāva riepas, viņam bija krietni labāks temps. Viņš varēja vienkārši turēties sekundes robežās. Neko daudz nevarējām darīt. Viņi nolēma veikt vēl vienu pitstopu. Tobrīd zināju, ka viss ir beidzies, jo pamatīgi mocījos ar riepām. Ar katru apli varēja redzēt, ka viņš ir arvien tuvāk un tuvāk.

Pēc nonākšanas 2. vietā Verstapens vēlreiz devās boksos, lai ar svaigu riepu komplektu uzrādītu sacīkšu ātrāko apli, par ko tiek piešķirts 1 punkts. “Kad esi vadībā, negribi veikt pitstopu un nonākt sastrēgumā. Protams, ir daudz vieglāk, ja tev ir acīmredzams pārsvars. Protams, ja mēs būtu lekuši pēc vēl viena pitstopa, nedomāju, ka mēs spētu viņus atkal noķert, jo vienkārši pietrūka ātruma. Lai nu kā, darīju visu, ko varēju.”