Tonijs Brūkss (1932-2022)

3. maijā 90 gadu vecumā mūžībā devies britu autosportists Tonijs Brūkss. Viņš bija pēdējais no vēl dzīvajiem pilotiem, kurš guva uzvaras F1 čempionātā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.

Brūksa karjera “Formula 1” pasaules čempionātā ilga tikai nedaudz vairāk kā piecas sezonas, taču šajā laikā viņš paspēja izcīnīt sešas uzvaras un vairākas reizes pretendēja arī uz titulu, 1958. gadā ieņemot trešo, bet 1959. gadā – otro vietu kopvērtējumā.

Autosacīkstēs braukt Brūkss sāka 1952. gadā, tobrīd vēl klubu līmenī. 1955. gadā viņš ar “Connaught” spēkratu piedalījās Sirakūzu “Grand Prix” izcīņā, kas nebija F1 čempionāta ieskaites posms, un izcīnīja uzvaru. Tā bija pirmā reize pēc 31 gada pārtraukuma, kad kāds brits uzvarējis “Grand Prix” sacensībās ar britu mašīnu. Tobrīd viņš vēl mācījās par zobārstu, un šajā sakarā ieguva iesauku “braucošais zobārsts”.

Pirmo pasaules čempionāta posmu pilots aizvadīja BRM sastāvā 1956. gadā Silverstounā, kur piedzīvoja avāriju, kad iestrēga viņa gāzes pedālis. Nākamajā gadā Brūkss pievienojās “Vanwall” nometnei, kopā ar Stērlingu Mosu un Stjuartu Luisu-Evansu izveidojot britu F1 superkomandu. Togad viņš Monako finišēja otrajā vietā, bet ar saberztām rokām, jo sajūga problēmu dēļ pārnesumus pārslēgt bija ļoti grūti. Ārpus F1 Brūkss pārstāvēja “Aston Martin” vienību un Lemānā togad piedzīvoja lielu avāriju. F1 sacensībās Lielbritānijā viņš startēja vēl nebūdams pilnīgi vesels, bet sagadīšanās atnesa pirmo uzvaru. Brūkss bija sestais, kad Mosam radās tehniskas problēmas. Komanda iesauca Brūksu boksos un atdeva viņa mašīnu Mosam, kurš finišēja kā uzvarētājs. Uzvaru posmā līdz ar to dalīja viņi abi, bet katrs saņēma pusi no punktiem, ko piešķīra par pirmo vietu.

Moss bija komandas līderis, un viņam vienmēr tika piešķirta labākā tehnika, bet Brūkss bija labs komandas spēlētājs un sevi allaž lieliski pierādīja, kad tautietis iekūlās kādās problēmās. Tā tas bija līdz 1958. gadam, kad Brūkss uzvarēja Spā-Frankošamps, Nirburgringas un Moncas trasēs. Vācijas “Grand Prix” viņš apdzina “Ferrari” pilotus Maiku Hotornu un Pīteru Kolinsu, kurš pēc tam, cenšoties atgūt zaudēto, avarēja un gāja bojā. Hotorns pēc Kolinsa nāves paziņoja, ka pēc sezonas beigs karjeru, bet kļuva par čempionu, Moss uzvarēja četras reizes, taču kopvērtējumā piekāpās par punktu, kamēr “Vanwall” triumfēja Konstruktoru kausā, kas tika rīkots pirmo reizi. Brūkss ieņēma trešo vietu.

1959. gadā Brūkss pievienojās “Ferrari” un kļuva par komandas līderi, lai gan kopā ar viņu sastāvā brauca arī spēcīgie Fils Hils un Dens Gērnijs. Brūkss uzvarēja divos posmos un cīnījās par titulu ar Mosu un Džeku Brebemu. Sportistam nepaveicās, jo Beļģijas posmu atcēla, bet Itālijas posma startā viņu piemeklēja problēmas ar sajūgu. Šajos abos posmos, patiecoties “Ferrari” mašīnai ar priekšā iebūvēto motoru, būtu bijušas labas izredzes uzvarēt. Uz pēdējo posmu Sebringā viņš ieradās vēl teorētiski pretendējot uz titulu, taču jau sākumā virsū uztriecās komandas biedrs Volfgans fon Tripss, nācās veikt pitstopu un finišs tika sasniegts trešajā vietā. Kopvērtējumā Brukss palika otrais, piekāpjoties “Cooper” pilotam Brebemam.

Brukss startēja F1 čempionātā arī 1960. un 1961. gadā, taču viņam nepatika mašīnas ar aizmugurē izvietotu motoru, un viens pjedestāls bija vienīgais, ko izdevās sasniegt. Savā autosportista karjerā Brūks guva panākumus arī sportskāru sacensībās.

Kad 2020. gadā aizsaulē aizgāja Moss, Brukss palika vienīgais no vēl dzīvajiem braucējiem, kuri bija uzvarējuši F1 sacīkstēs 20. gadsimta piecdesmitajos gados.

Tonija Brūksa karjera F1 čempionātā: