Makss Verstapens ir trīskārtējais pasaules čempions, jo aizvadītajā nedēļas nogalē Katarā pievienojās ļoti elitāram klubiņam, kļūstot par piekto F1 braucēju, kurš izcīnījis čempiona titulu trīs gadus pēc kārtas. Zīmīgi, ka visi, kuri to paveikuši, gadu vēlāk izcīnīja arī ceturto secīgo titulu.
Pirmais šo supersēriju paveica Huans Manuels Fanhio no 1954. līdz 1957. gadam. Šo sasniegumu īpašu padara fakts, ka, atšķirībā no sekotājiem, Fanhio savā dominances periodā brauca ar dažādu ražotāju mašīnām – “Maserati”, “Mercedes” un “Ferrari”. Mihaels Šūmahers izcēlās kā vienīgais, kurš par čempionu kļuva piecas secīgas sezonas no 2000. līdz 2004. gadam. Tad sekoja Sebastiana Fetela ēra no 2010. līdz 2013. gadam, kurš savus titulus, tāpat kā Verstapens, izcīnīja pie “Red Bull” stūres. No 2017. līdz 2020. gadam četrus secīgus izcīnīja Luiss Hamiltons, kura sēriju pirms diviem gadiem pārtrauca tieši Verstapens. Zīmīgi, ka visas četras leģendas pēc savas titulu sērijas vairs nespēja atgriezties čempiona godā.
Makss panāk draudzenes tēvu
Makss Verstapens kļuva par 11. braucēju, kurš izcīnījis vismaz trīs čempiona titulus, šai rādītājā panākot savas draudzenes Kellijas tēvu Nelsonu Pikē. Tomēr veids kādā abas leģendas nodrošināja titulus ir ļoti atšķirīgs. Maksam pēdējos divos gados tikpat kā vispār nav bijusi konkurence un jau sezonas sākumā bija skaidrs, kā beigsies sezona. Tikmēr Pikē 1981. gadā titulu nodrošināja tikai ar 1 punkta rezervi, 1983. gadā ar divu punktu handikapu, abās reizēs uz pēdējo posmu ierodoties iedzinējos, bet 1987. gada tituls tika izcīnīts neraugoties uz to, ka Pikē sezonas laikā uzvarēja tikai 3 posmos, kamēr viņa komandas biedrs Naidžels Mansels rūtoto finiša karogu pirmais sasniedza 6 reizes.
Pašam Verstapenam tieši metode, kādā tituls izcīnīts, arī katru reizi bijusi savdabīga – 2021. gadā pirmā vieta tika izrauta pašā pēdējā sezonas aplī, apsteidzot galveno konkurentu Luisu Hamiltonu. Pirms gada Japānā pauze sacīkšu vidū laikapstākļu dēļ bija tik gara, ka pat pēc finiša valdīja pamatīgs juceklis, nesaprotot, vai tituls jau nodrošināts, vai tomēr pienākas puse no paredzētajiem punktiem. Tikmēr šogad Verstapens kļuva par pirmo braucēju, kurš par čempionu kļuvis pēc sprinta, nevis Grand Prix sacīkstēm.
Arī Fanhio kļuva par čempionu sestdienā
Viņš gan nebūt nav pirmais, kurš kļūst par čempionu sestdienā. Pēdējos gados sacīkstes sestdienā nav notikušas, tomēr tās pamazām atgriežas kalendārā (šogad Lasvegasā sestdienā pēc vietējā laika, nākamgad Bahreinā un Saūda Arābijā ramadāna dēļ). Līdz šim par čempioniem sestdienās kļuvuši sekojošie braucēji – Huans Manuels Fanhio (1955, Lielbritānija), Džeks Brebems (1959, Amerika), Greiems Hils (1962, Dienvidāfrika), Keke Rosbergs (1982, Lasvegasa) un Nelsons Pikē (1981, Lasvegasa un 1983, Dienvidāfrika).
Verstapens ir ceļā uzvēl vienu rekordu, ko pats uzstādīja pērn – visvairāk uzvaru vienā sezonā. Pērn viņam izdevās triumfēt 15 posmos (no 22). Šogad jau izcīnītas 14 uzvaras un priekšā vēl 5 posmi. Uzvarot vēl vismaz trijos posmos viņam būs izdevies divu gadu laikā gūt tikpat panākumus, cik Fernando Alonso visas karjeras laikā. Līdz ar Luisa Hamiltona avāriju pirmajā aplī, Makss Verstapens kļuvis arī par vienīgo braucēju, kurš šogad finišējis punktos visās sacīkstēs.
Līdz šim tikai diviem braucējiem bija izdevies kļūt par čempioniem piecas sacīkstes pirms sezonas beigām. Naidžels Mansels to paveica 1992. gadā, kad sezona bija 16 posmus gara, bet desmit gadus vēlāk Mihaels Šūmahers titulu nodrošināja jau jūlijā pēc 11. no 17 posmiem. Punktu skaitīšanas sistēmas gadu gaitā mainījušās, tomēr šogad pēc 11 posmiem Verstapenam bija ‘tikai’ 110 punktu rezerve, kas nozīmē, ka matemātiski Serhio Peress varēja apsteigt komandas biedru 5 posmu laikā.
