Kanādas Grand Prix laikā Makss Verstapens turpināja savu dominanci, kā rezultātā vēl vairāk uzspodrināja gan savu, gan komandas vārdu rekordu grāmatās.
Vienā līmenī ar Sennu
Makss Verstapens ar “Red Bull” izcīnīja 41. uzvaru savā Formula 1 braucēja karjerā. Salīdzināt divus braucējus no dažādām ērām ir ļoti sarežģīti, ko lieliski apliecina fakts, ka, lai gan Verstapenam vajadzēja vairāk posmus, lai to sasniegtu, viņš ir 8 (!) gadus jaunāks kā Senna, kad brazīlietis guva savu pēdējo panākumu.
Galvenās atšķirības starp abiem jāmeklē kvalifikācijās – Airtons Senna izcīnīja 65 pole position, kamēr Makss Verstapens to paveica ‘tikai’ 25 reizes. Tai pat laikā Senna izstājās gandrīz divreiz biežāk par Verstapenu.
| Braucējs | Airtons Senna | Makss Verstapens |
|---|---|---|
| Starti | 161 | 171 |
| Uzvaras | 41 | 41 |
| Pjedestāli | 80 | 85 |
| Pole position | 65 | 25 |
| Ātrākie apļi | 19 | 24 |
| Apļi vadībā | 2931 | 2213 |
| Veiktie apļi | 8219 | 9091 |
| Izstāšanās | 60 | 31 |
| Tituli | 3 | 2 |
Šīs sezonas laikā Verstapenam vēl ir iespēja noķert Alenu Prostu un Sebastianu Fetelu, lai kļūtu par trešo uzvarām bagātāko braucēju Formula 1 vēsturē.
| Vieta | Braucējs | Uzvaras | % no startiem |
|---|---|---|---|
| 1 | Luiss Hamiltons | 103 | 32,39 |
| 2 | Mihaels Šūmahers | 91 | 29,64 |
| 3 | Sebastians Fetels | 53 | 17,73 |
| 4 | Alens Prosts | 51 | 25,63 |
| 5 | Airtons Senna | 41 | 25,47 |
| 5 | Makss Verstapens | 41 | 23,98 |
| 7 | Fernando Alonso | 32 | 8,79 |
| 8 | Naidžels Mansels | 31 | 16,58 |
| 31 | Valteri Botass | 10 | 4,81 |
| 42 | Serhio Peress | 6 | 2,47 |
| 50 | Šarls Leklērs | 5 | 4,55 |
| 78 | Pjērs Gazlī | 1 | 0,86 |
| 78 | Estebans Okons | 1 | 0,84 |
| 78 | Karloss Saincs | 1 | 0,59 |
| 78 | Džordžs Rasels | 1 | 1,11 |
Makss Verstapens kļuva par līderi Maiami GP 20. aplī, noturēja vadības grožus līdz finišam un tad atradās pirmajā pozīcijā no starta līdz finišam Monako, Spānijā un Kanādā. Tas nozīmē, ka Verstapens ir līderis jau 224 apļus pēc kārtas, kas ir garākā sērija 30 gadu laikā, turklāt Alberto Askari rekordu ir iespējams sasniegt jau pēc diviem posmiem.
| Vieta | Braucējs | No | Līdz | Apļi vadībā pēc kārtas |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Alberto Askari | Beļģija 1952 | Nīderlande 1952 | 305 |
| 2 | Airtons Senna | Lielbritānija 1988 | Itālija 1988 | 264 |
| 3 | Airtons Senna | Sanmarīno 1989 | ASV 1989 | 237 |
| 4 | Naidžels Mansels | Brazīlija 1992 | Monako 1992 | 235 |
| 5 | Makss Verstapens | Maiami 2023 | Kanāda 2023 | 224 |
| 6 | Sebastians Fetels | Singapūra 2012 | Indija 2012 | 205 |
Simtnieku klubiņš
“Red Bull” komandai Kanādā izdevās kļūt par piekto komandu, kas izcīnījusi 100 uzvaras. Enerģijas dzērienu ražotāji ienāca F1, nopērkot “Jaguar” pirms 2005. gada sezonas. Pēc četriem attīstības gadiem pirmais panākums tika izcīnīts 2009. gadā ar Sebastianu Fetelu pie stūres.
Zīmīgi, ka arī četrām komandām, kas līdz trīsciparu skaitlim tika ātrāk, simto panākumu guva kāds no čempioniem (Prosts “Ferrari” komandai, Senna “McLaren”, Hamiltons “Mercedes” un Vilnēvs “Williams”).
| Vieta | Komanda | Uzvaras |
|---|---|---|
| 1 | Ferrari | 242 |
| 2 | McLaren | 183 |
| 3 | Mercedes | 125 |
| 4 | Williams | 114 |
| 5 | Red Bull | 100 |
Protams, ka lauvas tiesu uzvaras “Red Bull” komandai sagādājuši Makss Verstapens un Sebastians Fetels, taču savu artavu devuši arī Marks Vēbers, Daniels Rikjardo un Serhio Peress.
| Braucējs | GP | Uzvaras | Pole position | Ātrākie apļi | Pjedestāli | Apļi vadībā | Veiktie apļi |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Makss Verstapens | 148 | 41 | 25 | 24 | 85 | 2 213 | 7 863 |
| Sebastians Fetels | 113 | 38 | 44 | 24 | 65 | 2 386 | 6 244 |
| Marks Vēbers | 129 | 9 | 13 | 19 | 41 | 606 | 6 970 |
| Daniels Rikjardo | 100 | 7 | 3 | 13 | 29 | 292 | 5 380 |
| Serhio Peress | 52 | 5 | 3 | 7 | 20 | 306 | 2 854 |
| Deivids Kulthards | 71 | 2 | 4 | 3 456 | |||
| Kristians Klīns | 28 | 1 296 | |||||
| Aleksandrs Albons | 26 | 2 | 1 | 1 510 | |||
| Daņila Kvjats | 21 | 2 | 1 191 | ||||
| Pjērs Gazlī | 12 | 2 | 725 | ||||
| Vitantonio Liuci | 4 | 189 | |||||
| Roberts Durnboss | 3 | 177 |
Absolūta dominance
“Red Bull” komanda šo sezonu uzsākusi izcili – 8 uzvaras sezonas pirmajos 8 posmos. Līdz šim tas izdevies tikai divreiz – “Mercedes” komanda triumfēja 2019. gada pirmajās astoņās sacīkstēs, bet 1988. gadā “McLaren” sasniedza rekordgaru 11 uzvaru sēriju, kas tika uzsākta sezonas pirmajā posmā.
Jāatceras, ka arī iepriekšējā sezona tika noslēgta ar uzvaru. Nākamais posms var ļaut “Red Bull” komandai uzstādīt personīgo rekordu – divreiz tā jau tikusi līdz deviņām secīgām uzvarām, taču abos gadījumos desmitais triumfs tā arī nepienāca.
| Komanda | No | Līdz | Secīgas uzvaras |
|---|---|---|---|
| McLaren | Brazīlija 1988 | Beļģija 1988 | 11 |
| Ferrari | Kanāda 2002 | Japāna 2002 | 10 |
| Mercedes | Japāna 2015 | Krievija 2016 | 10 |
| Mercedes | Monako 2016 | Singapūra 2016 | 10 |
| Mercedes | Brazīlija 2018 | Francija 2019 | 10 |
| Red Bull | Beļģija 2013 | Brazīlija 2013 | 9 |
| Red Bull | Francija 2022 | Mehiko 2022 | 9 |
| Red Bull | Abū Dabī 2022 | Kanāda 2023 | 9 |
Izcilais Ņūvijs
Lielu lomu “Red Bull” panākumos spēlē tehniskais vadītājs Adrians Ņūvijs. Ieskaitot panākumus “McLaren” un “Williams” laikos, šī bija viņa 200. uzvara. Tieši Ņūvijs kāpa uz goda pjedestāla kā komandas pārstāvis.
Starp četrām leģendām uz pjedestāla bija septiņkārtējais pasaules čempions Luiss Hamiltons, divkārtējais čempions Fernando Alonso un Makss Verstapens, kurš ir ceļā uz savu trešo titulu. Kopā viņi izcīnījuši 176 uzvaras. Tikmēr Ņūvijs līdzās 200 uzvarām var lepoties ar 11 tituliem braucēju ieskaitē un 12 konstruktoriem.
