Teju katra profesionāla autosportista ceļa sākums ir kartinga sacensības, līdzīgi, bet jau vīra gados un bez augstu sasniegumu ambīcijām bija arī Emīlam Jakrinam, kurš jau vairāk nekā desmit gadus bauda autošosejas sacensības Baltijas valstu trasēs. Piedāvājam nelielu interviju ar 2024. gada Baltijas autošosejas čempionāta otrās vietas ieguvēju “BTC3” klasē Emīlu Jakrinu.

Emīls Jakrins – autosportists. Kāds ir šī stāsta sākums?

Emīls Jakrins: “Manas autosporista gaitas iesākās jau bērnībā, kad mans tēvs ar Edgaru Skulti iegādājās Kandavas kartinga trasi, un arī visa mūsu ģimene vienmēr bijuši fani. Bet pats sāku daudzus gadus atpakaļ 2004. Vai 2005. gadā ar nepilnu Latvijas kartinga čempionātu Modra Steinerta komandā. Patīkama pieredze, bet kartings līdz galam mani neaizrāva, sanāca garš pārtraukums, līdz kopā ar manu bērnības draugu Mārtiņu Priedi nolēmām braukt rallijreidus – tas sakrita ar laiku, kad biju “Fiat” dīleris Latvijā un tolaik Dakarā brauca arī “Fiat” Panda, un tā bija mūsu izvēle. Braucām ar pilnībā pārbūvētu Fiat “Panda”. Braucām rallijreidus, vēlāk klasisko ralliju, līdz vienās sacensībās izbeidzās dzinējs.”

Kā sākās tavas autošosejas gaitas?

E.J.: “Tad saņēmu piedāvājumu startēt klasiskajā rallijā ar Honda “Civic Type-R”, bet paralēli piedalījos arī 1000 km sacensībās Palangā, arī uzvarot savā klasē. Tā pamazām no rallija pārgāju uz autošoseju, nobraucot arī nepilnu sezonu “Super 1600” klasē ar VW Golf III. Vēlāk arī Baltijas izturības sacensībās “Zvaigzne Motorsport” komandā ar BMW “E90” dīzeli, līdz.. atkal izbeidzās dzinējs un nebija vēlmes automobili atjaunot. Tā man no 2017. gada radās pauze līdz 2021. gadam.”

Kā notika tava atgriešanās autošosejā?

E.J.: “2021. gadā mana biznesa partnere Lelde Jukāma gatavojās uzsākt gaitas autošosejas sacensībās, palīdzēju ar kādu padomu un, protams, pašam bija āķis lūpā. Lelde brauca sprinta sacensībās, bet divu stundu izturības sacensības braucām kopā. Pirmo gadu “ABC Race” klasē, bet vēlāk arī “V1600” klasē. Pāris gadus atpakaļ atpirku BMW un sāku to gatavot “BTC3” klasei, jau ar benzīna dzinēju. Šogad ir plāns aizvadīt pilnu sezonu “BTC3” klasē sprinta sacensībās, kā arī “BTC1” klasē divu stundu sacensībās. Pērn mēs kā komanda dabūjām trīs sudrabus, šogad mērķis ir trīs zelti!”

Kāds ir tavs autosporta sapnis?

E.J.: “Vēsturiski mans un Mārtiņa sapnis bija starts Dakaras rallijreidā. Kāpēc? Jo tas ir salīdzinoši viegli sasniedzams pusamatieriem – piedalīties augsta, pasaules līmeņa autosporta sacensībās, jo amatieriem nonākt pasaules elitē maksā milzīgu naudu. Pragmatiski izvēlēts sapnis, jo citu, ko nosauktu, būtu pārāk dārgi man.”

Kura no trasēm tev sniedz lielāko gandarījumu?

E.J.: “Neesmu baigi daudz autošosejas trasēs bijis. Piecās šķiet. Somijas Botniaring trase man nepatika, atgādināja man “Top Gear” trasi, trase forša, bet sajūsma neradās. No Baltijas trasēm man patīk visas, it sevišķi Biķernieki – daudz vietas cīņai, vairāk kā Kauņā, kur man pietrūkst nekaunības, lai veiktu apdzīšanas manevrus. Bet Pērnava man patīk ar miera sajūtu, jo lielas nepatikšanas sev un auto tur ir grūti sagādāt. Bet pirmā izvēle – Biķernieki!”

Kāda ir tava ikdiena ārpus motoru rūkoņas?

E.J.: “Es sevi un savu uzņēmumu definēju kā dažādu inženieru pakalpojumu sniedzēju. Darbojos šeit trīs virzienos – arhitektūrā, arhitektūras un dizaina kompānija. Pamata sadaļa biznesā – esmu līdzdalībnieks uzņēmumā “Tech Baltic”, kas ir dzelzceļa inženieru kompānija. Bet trešais – mana kolēģe Lelde vada uzņēmumu “LDV Construction”, kas ir ceļu projektēšanas uzņēmums.”

Ārpus biznesa tev ir arī politiskā karjera.

E.J.: “Mana vēlme darboties valsts vai pilsētas pārvaldē manī mājo jau no vidusskolas laikiem kā tāda pašrealizācija un darbs sabiedrības labā. Jau 24 gadu vecumā sāku darbu Rīgas Domē pie Jāņa Birka. Politiskās darbības rezultātā nokļuvu satiksmes nozarē, kur arī paliku un darbojos jau pēdējos 15 gadus. Un šogad atgriežos Rīgas Domes vēlēšanās, šo gadu laikā esmu sakrājis zināšanas un piedāvājumus, kā palīdzēt rīdziniekiem. Tai skaitā, es uzskatu, ka mēs Rīgas centrā varam sarīkot augsta līmeņa autošosejas sacensības, kas raisīs interesi gan iedzīvotājiem, gan sniegs arī ekonomisko atdevi pilsētas budžetam. Uzskatu, ka ja pilsētas vadībai ir vēlme, Eiropas līmeņa autošosejas sacensības Rīga var droši uzņemt un kļūt par ikgadēju pasākumu, kas varētu kļūt par odziņu tūrisma attīstībai Rīgā un arī pilsētas iedzīvotājiem. Tas arī ir tāds mans mazais sapnis.”