Džensons Batons Austrālijas GP izcīnīja ne tikai uzvaru, bet arī uzrādīja ātrāko sacīkšu apli un vadībā noturējās visvairāk apļus.

Kā jau ierasts pēdējās sezonās, sacīkstes ātrākie apļi tiek uzstādīti noslēdzošos apļos, kad degviela iztērēta un formulas ir visvieglākās. Batons labāko apļa laiku uzrādīja pirmspēdējā aplī, savukārt trīs viņam sekojošie piloti (Fetels, Vēbers, Hamiltons) to izdarīja pēdējā aplī.

Ar lielisku rezultātu izcēlās F1 debitants Žans Ēriks Verņs, kuram bija sestais labākais aplis sacīkstē un kurš šajā rādītājā bija priekšā Fernando Alonso.

Tostarp interesanti pavērot “Mercedes” kontrastu ātrumā – kamēr kvalifikācijā Šūmahers un Rosbergs bija vieni no līderiem (DRS  + F-Duct), sacīkstē labākais bija Niko ar tikai 14.apļa laiku. Līdzīga situācija arī ar “Lotus” – kvalifikācijā Grožāns parādīja, ka “Lotus” varētu būt pat otrā ātrākā, tomēr sacīkstē, iekļūstot biezā satiksmē, Kimi Raikonens uzrācīja tikai 11.ātrāko apli.

Austrālijas GP ātrākie apļi

Vieta

Pilots

Mašīna

Laiks

Atst.

Aplis

1 Jenson Button McLaren-Mercedes 1’29.187 56
2 Sebastian Vettel Red Bull-Renault 1’29.417 0.230 57
3 Mark Webber Red Bull-Renault 1’29.438 0.251 57
4 Lewis Hamilton McLaren-Mercedes 1’29.538 0.351 57
5 Pastor Maldonado Williams-Renault 1’30.254 1.067 53
6 Jean-Eric Vergne Toro Rosso-Ferrari 1’30.274 1.087 52
7 Fernando Alonso Ferrari 1’30.277 1.090 52
8 Daniel Ricciardo Toro Rosso-Ferrari 1’30.592 1.405 53
9 Paul di Resta Force India-Mercedes 1’30.605 1.418 57
10 Kamui Kobayashi Sauber-Ferrari 1’30.620 1.433 55
11 Kimi Raikkonen Lotus-Renault 1’30.759 1.572 50
12 Sergio Perez Sauber-Ferrari 1’30.843 1.656 46
13 Bruno Senna Williams-Renault 1’30.855 1.668 49
14 Nico Rosberg Mercedes 1’30.931 1.744 53
15 Felipe Massa Ferrari 1’31.940 2.753 46
16 Vitaly Petrov Caterham-Renault 1’33.214 4.027 27
17 Heikki Kovalainen Caterham-Renault 1’33.693 4.506 26
18 Michael Schumacher Mercedes 1’34.021 4.834 4
19 Timo Glock Marussia-Cosworth 1’34.253 5.066 43
20 Charles Pic Marussia-Cosworth 1’35.011 5.824 45
21 Romain Grosjean Lotus-Renault 1’43.730 14.543 1

Daži secinājumi no Austrālijas GP telemetrijas datiem:

  • Sacīkstes sākumā Batons bija stabili ātrāks par Hamiltonu un iekrāja pār komandas biedru izšķirošu pārsvaru. Hamiltons tikai 10.aplī pirmo reizi bija ātrāks par Batonu.
  • Hamiltona un Fetela apļa laiki pirms un pēc pēdējiem boksu apmeklējumiem bija ļoti līdzīgi.
  • 37.apļa telemetrijas analīze atklāj to, kā Fetels uz drošības mašīnas rēķina tika garām Hamiltonam: kamēr brits zaudēja laiku aiz drošības mašīnas, Fetels iespruka boksos brīdi pēc tam, kad trasē izbrauca drošības mašīna.
  • Felipe Masa bija ne tikai ievērojami lēnāks par savu komandas biedru Fernando Alonso visos sacīkstes nogriežņos, bet arī savas riepas nodeldēja krietni ātrāk.
  • 30.aplī Vēbers iesprūda aiz Rosberga un zaudēja daudz laika, jo tobrīd bija ~3s aplī ātrāks par viņu.

Avots: F1 Fanatic

1 KOMENTĀRS

  1. Bija jau arī brīžiem Raikinam priekšā brīva trase, tas liek domāt, ka tas Lotus nemaz tik lidojošs sacenē nav. Līdzīgi kā Merši un Ferāristi.
    Sekundē ielien tikai četras formulas, tas nemaz nav labi priekš intrigas.

  2. @ Jānis Bresis

    puis, ko tu murgo? kāds rekords?

    pilots, kurš uzvar kvalifikācijā visbiežāk aizbrauc kā pirmais pirmajā līkumā.

    visbiežāk tas kurš aizbrauc kā pirmais turpina riņķot vadībā (visvairāk apļu vadībā).

    tam kurš ir vadībā ir tīri loģiski vislielākās iespējas uzvarēt.

    tas kurš uzvar, lai cik tas dīvaini neliktos nereti ir arī ātrākais trasē bijis 😀

    gan jau kāds kāds simts šādu gadījumu pa visu F1 vēsturi būs bijuši

    • Man liekas, ka viņš domā sekojošo – pole, visi apļi vadībā un ātrākais aplis, sarunvalodā Grand Slam vai tamlīdzīgi.

      Rekords pieder Jim Clark – 8. No aktīvajiem pilotiem Šūmim – 5, Alonso un Vetelam pa vienam.

  3. @ers – tā varētu būt… jebkurā gadījumā šādi gadījumi nav tik liels retums… un kādi pārdesmit gan jau ir bijuši, tiesa gan visi apļi vadībā mūsdienās ir grūtāk izpildāms, ņemot vērā pitstopus, drošības mašīnas utml.