Formula 1 2014.gada modeļi jauno noteikumu iespaidā kļūs lēnāki un ātrumā varētu līdzināties saviem atbalsta sērijas modeļiem no GP2 čempionāta.

Tādas bažas ir paudis Enriko Skalabroni, kas savulaik bijis tehnsikais direktors tādās komandās, kā “Ferrari” un “Williams” un arī šobrīd ir augstu vērtēts tehniskais speciālists Formula 1 paddokā. Skalabroni pēdējos desmit gadus vairāk pievērsies tieši GP2 sērijām un jau 2004.gadā izveidoja savu GP2 komandu “BCN Competicion”.

Nākamajā sezonā Formula 1 mašīnu dzinēji būs ar mazāku darba tilpumu (1,6l V6 turbo), turklāt mašīnas kļūs ievērojami smagākas (vairāk kā par 50 kg). Papildus visam stāsies spēkā ierobežojumi arī aerodinamikā, kas ietekmēs kopējo piespiedējspēka līmeni un tātad ātrumu līkumos, kā arī “Pirelli” plāno gatavot krietni konservatīvākas (lēnākas, bet izturīgākas) riepas.

“Es nevēlos celt paniku, taču es nebūtu pārsteigts, ja GP2 mašīna mākagad būtu tik pat ātra kā Formula 1 mašīna,” Skalabroni paziņoja intervijā spāņu avīzei “El Mundo Deportivo”. “Pietiek ar vienkāršiem aprēķiniem, lai nonāktu pie šāda secinājuma un vismaz sākotnējā Formula 1 modeļu attīstības stadijā tā varētu notikt. Zinu, ka daži cilvēki Formulā 1 par šo situāciju ir ļoti noraizējušies.”

AUTORA KOMENTĀRS.
Salīdzinājumam piedāvāju GP2 un F1 laikus kvalifikācijā no pēdējā posma, kur šogad abas sērijas startēja vienā trasē un vienā nedēļas nogalē – Abu Dabi GP novembra sākumā. GP2 sēriju kvalifikācijā uzvarēja amerikānis Aleksandrs Rosi ar laiku 1:48.931s, kamēr ar Formula 1 ātrākais bija Marks Vēbers 1:39.957s. Tostarp F1 kvalifikācijas 107% laiks bija 1:47.741s un tātad Rosi ar savu GP2 mašīnu nevarētu kvalificēties F1 sacīkstei, lai gan tādi piemēri pēdējos gados nav retums. Par iespējamo ātruma kritumu nākamajā sezonā tika runāts jau pasen un tā ir realitāte – šeit jautājums vai nepieciešams ieciklēties uz faktu, ka atbalsta sēriju formulas ir tik pat ātras? Turklāt ņemot vērā Formula 1 tehniskās attīstības tempus, tas ir tikai laika jautājums līdz F1 modeļi atkal būs vairākas sekundes aplī ātrāki. Tostarp sākotnējā attīstības fāzē visai loģiski vairums komandu un dzinēju ražotāju liks uzsvaru uz izturību, lai tiktu līdz finišam, un tādejādi tiks ziedots ātrums un veiktspēja.

Foto: GP2 Media64 gadus vecais argentīnietis Enriko Hektors Skalabroni savā karjerā ir strādājis tādās Formula1 komandās, kā “Williams”, “Ferrari” un “Lotus”, bet tostarp ļoti veiksmīgi darbojies arī “Dallara” kompānijā, kā arī 1992.gadā pievienojies “Peugeot Sport” Lemānas 24 stundu brauciena projektam. “Williams” sastāvā Skalabroni pienesums bija vitāli svarīgs 1986. un 1987.gada titulu izcīnīšanā. Astoņdesmito gadu beigās argentīnietis pārcēlās uz “Ferrari” un kopā ar Stīvu Nikolsu radīja šasijas 641 un 641/2, kuras 1990.gadā ar Alenu Prostu un Naidželu Manselu pie stūres izcīnīja sešas uzvaras un atnesa komandai otro vietu Konstruktoru kausā. 2003.gadā Skalabroni izveidoja savu komandu “BCN Competicion”, kas startēja F3000 un vēlāk arī GP2 sērijās, kur palika līdz pat 2008.gadam, kad Skalabroni pārdeva licenci “Ocean Racing” vienībai.

1 KOMENTĀRS

  3. Iespējamība, ka zemāku klašu mašīnas varētu būt ātrākas par F1, ir tikai aisberga redzamā daļa. Taču, ja paskatās uz šo jautājumu dziļāk – no autosporta filozofijas viedokļa – tad 1.formula jau gadus 20 ir tikai vārga atblāzma no tā koncepta, kam vajadzētu būt šīs autosporta disciplīnas pamatā, proti – būt tehnoloģiski iespējamo ātrāko mašīnu čempionātam. Ok, arī 70. un 80. gados bija savi tehniskie ierobežojumi, tomēr ātrumi bija tuvu tā laika maksimālajām iespējām. Taču tagad principā jebkurš var uzbūvēt mašīnu, kas būs ātrāka par 1.formulu. Iedodiet Andrim Dambim uzdevumu savā darbnīcā uzbūvēt vāģi bez tehniskajiem ierobežojumiem, un es nešaubos, ka viņa izstrādājums izpogātu nākamā gada F1 modeļus vienos vārtos. Vai tas ir normāli? Vai tas ir godīgi un ētiski barot līdzjutēju ar brendu “1.formula”, ja patiesībā vienīgais, kas palicis, ir nosaukums? Tas būtu tas pats, ja, piemēram, McDonald’s mēģinātu mums iesmērēt pliku bulciņu bez gaļas, bez siera, bez kečupa un bez marinētā gurķīša, taču turpinātu apgalvot, ka tas ir viņu leģendārais Čīzburgers.
    Tiešām reizēm brīnos, kāpēc es vēl sekoju līdzi 1.formulai? Inerces pēc laikam jau… Muļķīgs pieradums… 😀

    • Iesaku paskatīties Red Bull X1 projektu. Tā mašīna pēc aprēķiniem bija tik ātra, ka to tā arī neuzbūvēja un palika tikai maketa līmenī.
      Mūsdienās tas tehnoloģiskais maksimums ir tik liels, ka maksimāli ātras mašīnas aplauztu pilotam sprandu jau pirmajā līkumā.
      Tik pat labi WRC visi var braukt ar Peugeot 208 t16 Pikes peak, tikai līdz sezonas beigām dzīvi būtu tikai puse palikuši.

      • Piekrītu – ar mūsdienu tehnoloģijām autosportā nevar atļaut galīgi “brīvo” klasi, tomēr daudz loģiskāk būtu definēt kaut kādus sapratīgos ātruma griestus un pie tiem pieturēties. Turklāt šiem griestiem ir jābūt F1 statusa cienīgiem. Kārtējo reizi jāpiesauc aizokeāna pieredze. Ja paskatāmies to pašu Indy 500 – tur jau pirms gadiem 20 nāca apziņa, ka ātrāk par +/- 230 jūdzēm stundā apli tā kā nevajadzētu braukt. Kopš tā laika ir mainījušās šasijas, dzinēji un noteikumi, taču ātrums palicis nemainīgi tuvu šai robežai. Tur neviens nav atļāvies mašīnas palēnināt līdz Indy Lights līmeņa 190 jūdzēm. Tas pats NASCAR – kad 80-to vidū vidējie ātrumi sāka iet virs 200 jūdzēm, ieviesa ‘restrictor plate’ risinājumu un apstādināja progresu nedaudz zem šī maģiskā 200.
        Savukārt 1.formulā nemitīgi notiek kaut kāda kaitinoša mētāšanās turpu šurpu. Realizē kārtējo ierobežojumu revolūciju, atsviež apļu laikus par vairākām sekundēm atpakaļ, tad pēc dažiem gadiem ātrumi atkal bezkontrolē pieaug, taču objektīvi nav iespējams noteikt, kur tad ir kritiskā robeža, jo pa šo laiku trases kārtējo reizi ir nomainījušās vai pārtaisītas utt., utt.
        Es tiešām gaidu to dienu, kad kādam autoražotājam vai ražotāju grupai šis farss piegriezīsies un viņi uztaisīs alternatīvu čempionātu, par kuru nevienam nebūs šaubu, kur brauc ātrākās mašīnas. Galvenais, ka to nemaz nav grūti realizēt – jāsaņem tikai drosme pasūtīt uz poda FIA.

      • reāli f1 vairs nav ok. visi tie ierobežojumi jau smeldz. piekrītu Tev ka tas ir pārspīlēts nu jau. Visu laiku kautko maina un brēc ka f1 ir parāk dārgs prieks! Vaidzētu noteikt kaučkādu dzinēja tilpuma rpm limitu, minimālo svaru un pārējais lai paliek uz ģēniju rēķina – vai viņi to panāk ar hibrīdmotoriem, aerodinamiku vai vēl kādā veidā – ķipa super fuel, gan pie noteikta oktāna, piem108 kā senāk, un šovs būtu ne pa jokam – atkal mēs redzētu dīvaina paskata agregātus, super jaudīgus agregātus, vēl visādus brīnumus – kā ’70tajos apmēram

      • ja par X1, tad pēc Ņūija – tas nekad nav bijis pat domāts kā istenojams projekts – GT spēles veidotāji piedāvājuši uzskicēt no limits auto un VISS. Turklāt vizuāli līdzīgs jau cik tur gadus vecam reāli existējošm Capparol. To maketu uztaisīja nez kādi entūziasti nez kāda impusa dīdīti, laikam kursa darbam

  4. buus jau labi. nepaies ne dekaade iekams 2004. gada trashu rekordi kritiis varenaa elektromotora priekshaa.

    reizeem lai veiktu leecienu naakotnee ir jaa-atkaapjas atpakalj. labaakam ieskreejienam. nav shaubu ka jaunie noteikumi ir domaati attiistiibai ilgterminjaa. un nevis prieksh Pro sadistiskajaam tieksmeem peec nekontroleeta aatruma un tam sekojoshajaam pilotu naaveem. opim laikam ir iisa atminja kaadeelj ieksh F1 saakaas safety-era.

  5. autosports ir dārgs, tādēļ ir cieši saistīts ar autoražotājiem un to interesēm. Ja koncerns saprot, ka noiets un perspektīva ir mazākam ,lētākam, ja to regulē visādas eko direktīvas, tad nafig viņam tiekties pēc inovācijām, kuras nebūs vajadzīgas, jo tās neļaus tirgot eu, āzijā vai asv. viss ir saistīts ar $$ un ne ar vēlēšanos būvēt vai nebūvēt raķetes. man šķiet elementāri. F1 ir tehnoloģiju poligons priekš mass production. Tīrā veidā sporta mašīnas nezinu kur ir… Tikai uz salt lake.