Luisa Hamiltona panākumi turpinās – pēdējās piecās sacīkstēs izcīnītas piecas uzvaras, taču tituls joprojām nav rokā. Tikmēr Mercedes var savā kontā ieskaitīt jau desmito dubultuzvaru šosezon. Taču galvenais sarunu temats šajā nedēļas nogalē viennozīmīgi bija mazo komandu izzušana no čempionāta – dalībnieku skaits līdz 18 nebija nokritis kopš 2005. gada.

Luiss Hamiltons svētdien Ostinā izcīnīja 32. uzvaru savā karjerā, panākot savu pirmo komandas biedru Fernando Alonso, kurš jau bija izcīnījis 15 uzvaras līdz Hamiltona debijai. Tikai 4 braucējiem savā karjerā ir izdevies uzvarēt biežāk. Pie tam Hamiltonam ir izdevies uzvarēt jau 5 sacīkstes pēc kārtas, līdz šim tas bija izdevies tikai Alberto Askari, Džekam Brebemam, Džimam Klarkam, Naidželam Manselam, Mihaelam Šūmaheram (3 reizes) un Sebastianam Fetelam. Hamiltons kļuvis par trešo braucēju Formula 1 vēsturē, kam izdevies vienas sezonas laikā gūt vismaz 10 uzvaras. Fetelam tas izdevās 2011. un 2013. gadā, bet viņa tautietis Šūmahers to paveica 2002. un 2004. gadā.

“F1LV

Tikmēr Hamiltona komandas biedrs Niko Rosbergs kļuvis par pirmo braucēju F1 vēsturē, kas sezonas laikā 10 reizes finišē 2. vietā. Līdz ar to abi Mercedes braucēji šosezon uz goda pjedestāla kāpuši 14 reizes. Tā kā čempions var būt tikai viens, tad, visticamāk, kritīs Alena Prosta 1988. gada rekords – francūzis kāpa uz goda pjedestāla 14 reizes, bet ar to nepietika, lai izcīnītu titulu. Tiesa gan, tosezon čempionāta kalendārā bija vien 16 posmu.

McLaren komanda tai sezonā guva 10 dubultuzvaras, kas līdz ASV lielajai balvai bija rekords, taču nu Mercedes braucējiem ir izdevies to atkārtot. Lai gan absolūtā dubultuzvaru skaita ziņā Mercedes sasnieguši rekordu, tomēr sacīkšu skaits gadu gaitā strauji mainījies, tādēļ nevajadzētu aizmirst Ferrari sasniegumu 1952. gadā, kad sešās no sezonas astoņām sacīkstēm komanda svinēja dubultuzvaru. Vēl iespaidīgāku šo sasniegumu padara fakts, ka Ferrari togad piedalījās tikai 7 sacīkstēs.

Mercedes mašīna šosezon bijusi vadībā jau 871 apli. Vairāk bijis vien McLaren 1988. gadā – 1003. Senna un Prosts atradās sacīkšu vadībā 97,3% sezonā veicamo apļu. Mercedes šogad bijuši vadībā 86,4% apļu, arī šai rādītājā nevienai citai komandai nav izdevies sasniegt vairāk.

Pagaidām vien Felipes Masas pirmā starta pozīcija Austrijā liegusi Mercedes komandai izcīnīt pole position katrā posmā šosezon. Ja Mercedes uzvarēs kvalifikāciju Brazīlijā un Abū Dabī, komanda atkārtos Red Bull 2011. gada sasniegumu, kad Sebastians Fetels un Marks Vēbers palīdzēja komandai izcīnīt 18 pole position 19 posmu laikā. Tā kā arī Williams braucējs Felipe Masa izmanto Mercedes dzinēju, tad šī varētu kļūt par otro sezonu F1 vēsturē, kad viena dzinēju ražotāja mašīnas pilnīgi visas sacīkstes uzsāk no pirmās starta vietas. 1969. gadā tas izdevās Ford Cosworth. Šī bija arī 300. sacīkste F1 vēsturē, kad vismaz viena mašīna ar Mercedes dzinēju tiek punktos.

Džensona Batona sacīkste neizvērtās pārāk veiksmīga, toties šī bija 200. reize, kad Batonam izdodas sasniegt sacīkšu finišu. Vairāk reižu to ir izdevies sasniegt vien Mihaelam Šūmaheram (237) un Rubensam Barikello (224). Arvien ticamākas šķiet runas, ka nākamsezon Batonu McLaren sastāvā nomainīs Fernando Alonso, kurš šai rādītājā ir tuvākais Batona sekotājs. Pašreizējam Ferrari braucējam finišu izdevies sasniegt 196 reizes.

Pateicoties ļoti vēlam pitstopam, pie ātrākā sacīkšu apļa tika četrkārtējais pasaules čempions Sebastians Fetels. Šis bija 24. ātrākais aplis Fetela karjerā, ļaujot viņam panākt leģendāro Nikiju Laudu. Turklāt Fetels šai sacīkstē izcīnīja 1600. punktu karjerā. Punktu skaitīšanas sistēmas gadu gaitā ir mainījušās, taču, ja jau sākotnēji tiktu izmantota esošā sistēma (25-18-15-…, dubultie punkti pēdējā sezonas sacīkstē), tad Fetels ar 1903 punktiem ieņemtu 8. vietu, atpaliekot 3,5 punktus no Džensona Batona.

Pēc Caterham un Marussia komandu finansiālajām problēmām šai sacīkstē piedalījās vien 18 braucēju. Pēdējo reizi tik maz mašīnu uz starta devās 2005. gada ASV GP izcīņā, kad pēc Michelin boikota uz starta devās vien 6 mašīnas. Savukārt, vien 18 mašīnas kvalifikācijā pēdējoreiz varēja vērot tā paša gada Monako GP.

Šī bija pirmā reize kopš 2009. gada Vācijas GP izcīņas, kad pilnīgi visi braucēji, kas piedalās sacīkstē, kaut reizi karjerā jau bija guvuši punktus.

Pastors Maldonado šai posmā kļuva par pirmo braucēju F1 vēsturē, kas ticis punktos braucot ar mašīnu ar 13. numuru. Savā karjerā Maldonado guvis 49 punktus, kas nozīmē, ka 1 uzvara (Spānijas GP 2012. gadā) viņam devusi vairāk punktus nekā visi pārējie GP kopā ņemot. Līdz šim vēsturē bijuši 3 braucēji ar līdzīgu statistiku – Pīters Getins, Ludviko Skarfiotti un Džankarlo Bagetti. Tomēr Maldonado vēl ir gana daudz laika, lai pamestu šo sarakstu.

Ja pamanījāt kādu interesantu faktu, kas šeit būtu palaists garām, padalieties ar to komentāros!