Līdz ar sezonas noslēgumu ir iznācis arī pēdējais šī gada elektroniskā žurnāla ENERGY numurus. Žurnāls paliek aizvien biezāks un, mēs ceram, arī interesantāks lasītājam.
Šoreiz galvenais numura varonis ir Haralds Šlēgelmilhs, kurš par sevi atkal atgādināja ar lielisku startu GT Masters sacīkstē Hokenheimā šī gada oktobrī. Sarunā ar Haraldu noskaidrojām gan lietas par viņa līdzšinējo karjeru, gan plānus uz nākamo sezonu. Turklāt saruna ar labāko formulu braucēju Latvijā ļoti labi sasaucas ar mūsu žurnāla citiem varoņiem – trīs igauņu autosporta talantiem (Stens pentuss, Kevins Korjuss un Martins Rumps), kas piekrita nelielām intervijām.
Neesam aizmirsuši arī par Formula 1 čempionātu – šoreiz sezonas noslēguma TOP10 galvenās intrigas žurnāla ENERGY versijā. Protams, neļaujam Jums aizmirst arī vēstures notikumus – turpinājums stāstam par F1 turbo laikmetu un šoreiz uzmanības centrā turbo ēras kulminācijas 80to gadu sākumā, kā arī neliels stāsts par leģendāro burvi-mehāniķi Amadeju Gordīnī – Gordini F1 komandas dibinātāju.
Man liekas tas tik muļķīgi izklausās, “Zutils tolaik
jau bija Midland
F-1 komandas
testu pilots un bija
vinnējis Japānas
F3 čempionātu.
Un šajos testos
es biju ātrāks par
viņu. Tāpat esmu
pārspējis to pašu
Hilkenbergu un
Buemī.”
Nu vakar es aizgāju uz veikalu ātrāk nekā aizvakar, laikam būšu palicis ātrāks. Cmon, testi ir testi.
Diemžēl, skarbā patiesība ir tāda, ka kaut gan esi pārspējis un jūties ātrāks par viņiem, viņi f1 apritē bija Tu .. nē. sad
Klāvuška, teikšu vien to – ir 2 epizodes, kas man personīgi nodefinēja neatgriezeniski, kas ir un ko spēj Haralds Šlegelmilhs –
1) svētdienas sacīkste F3 eirosērijai Nirgburgringā, kurā HSch noturēja aizmugurē par savējo viennozīmīgi ātrākus formuļus
2) Formula Masters race Brands Hatch-ā
Pēc tām, nekādu jautājumu vairāk nav.
Jeb citiem vārdiem sakot – Vīri Klusē, Runā Darbi.
Neapšaubu viņa spējas, bet šādi teikt, ka tad un tad biju ātrāks, ir nepareizi.
Palasīju interviju, “Indycar” sērijā būtu bijis jau lieliski tikt. 3 “ļimoni” lai startētu ir mazāk nekā “Rīgas Dinamo” uzturēšana. Redzot viņu traucamies Toronto ielās, Birmingemas pakalnos, Bellailas parkā vai Indianapolisā, tas būtu kaut kas…
jaa, un kad griestu ovaalaa tad laime pilniibaa.
Kā jau to varēja gaidīt, intervijai ar Šlēgelmilhu cauri vijas tāda pesimistiska nolemtības nots. Bet tāda diemžēl ir mūsdienu autosporta sistēma. Ja tā aizdomājas par autosportista karjeras izaugsmes iespējām kopumā, tad jāsecina, ka šis ir visnepateicīgākais sporta veids no visiem. Nešaubīgi vairāk nekā 90% jauno censoņu pēc +/- 25 gadu sasniegšanas tiek atzīti par neglābajami neperspektīviem un labākajā gadījumā viņu sportiskās gaitas turpinās hobija līmenī dažādās ‘tautas klasēs’. Eiropas mērogā šādu neizdevušos karjeru un nepiepildītu sapņu stāstu ir tūkstošiem. Principā ar autosportu būtu jāsāk nodarboties tikai tad, ja nāc no miljonāru ģimenes un nekā savādāk. Piemēram, vieglatlētikā viss ir skaidrs – ja tu skrien ātrāk, lec augstāk, vai met tālāk par citiem, tu esi topā. Arī hokejā vai futbolā tāpat – ja tu māki apspēlēt pretinieku un iesist golu, tu esi topā. Autosportā viss ir citādi – pirmkārt, tā mēraukla, pēc kuras var noteikt labāko, ir grūti definējama; otrkārt – tev vēl ir jānodrošina vesels faktoru kopums (nauda, laba komanda, ātra mašīna, parocīga trase, pat pareizā izcelsmes valsts), lai kāds tevi vispār ievērotu un palaistu pie teikšanas.
Tā kā Haralda izteikumi, ka viņš tur kaut kādā karjeras posmā bijis labāks par to un šito, vai kā būtu bijis, ja būtu bijis, nav baigās apspriešanas vērti. Ir naivi uzskatīt, ka 1.formulā brauc planētas talantīgākie un prasmīgākie autobraucēji. Protams, ka nē! 1.formulā brauc VEIKSMĪGĀKIE no vairākos simtos mērāmas labu autobraucēju plejādes. Tie, kuriem palaimējies vienmēr būt īstajā laikā īstajā vietā. Tas ir kā tajā vecajā tusiņu spēlē, kur aplī salikti krēsli, skan mūzika un cilvēki iet uz riņķi. Tajā, kur vienmēr par vienu krēslu mazāk, nekā cilvēku aplī. Vai spēles beigās to, kurš lepni apsēdies uz pēdējā krēsla var saukt par baigo “krēslu spēles” virtuozu? Protams, zināma veiklība vajadzīga, tomēr pa lielam viņam vienkārši paveicās! 😀
+1
es jau Haralda agriinaas karjeras laikaa teicu ka nav veerts ciereet uz F1. toreiz mani nosaukaaja par skaugji, pesimistu un ko veel nee. tas vienkaarshi ir reaalisms. visu Tevis piemineeto faktoru deelj kas nepiecieshami veiksmes staastam autosportaa.
buutu labaak Haralds njeemis ciet to izdeviibu braukt DTM, toreiz kad taada bija. bet nee, VŠ atbildeeja ka uz DTM var tikt katraa laikaa, un ka ir jaameegjina uz F1. nu un labaak palika? tagad arii Doichlandes tuurenvaagenu vilciens ir aizbraucis.
jebshu- labaak ziile rokaa nekaa mednis kokaa.