Skots Diksons, 2015. gada sezonas pēdējā sacīkstē Sonomā, izcīnījis savu ceturto Indycar titulu, atspēlējot Huana Pablo Montoijas 47 punktu pārsvaru. Montoija bija kopvērtējuma līderis sākot no pirmā posma, līdz pat 16. sacīkstei Sonomā. Pēc restarta sacīkstes vidū, viņš un Vils Pauvers sadūrās. Montoijam nācās doties boksos un mainīt priekšējo antispārnu, dodot iespēju Diksonam un Greiemam Rahalam. Pēc tam Montoijam vajadzēja apdzīt 3 mašīnas, lai izcīnītu titulu. Priekšā esošie Rahals un Sebastians Burdē piedzīvoja sadursmi, tādējādi atvieglojot Montoijas uzdevumu, taču viņš nespēja apdzīt Raienu Brisko. Montoija pēc finiša nebija apmierināts ar dubulto punktu noteikumu pēdējā sacīkstē. Bez Diksona uz pjedestāla kāpa arī Raiens Hanters Rejs un Čārlijs Kimballs.
“Porsche” komanda spēja izcīnīt dubultuzvaru pasaules izturības čempionāta 4. posmā, Nirburgringas 6 stundu sacīkstē. Timo Bernharda, Marka Vēbera un Brendona Hartlija komanda izcīnīja savu pirmo WEC uzvaru. #17 ekipāža otru “Porsche” mašīnu pārspēja par 1 apli, pēc #18 mašīnas 1 minūtes un 35 sekunžu stop/go soda, par pārlieku liela degvielas daudzuma izmantošanu. Sacīkstes sākumā vadībā izvirzījās Janī, bet Bernhards nespēja pabraukt ātrāk, dēļ salauzta mašīnas priekšgala. Vācietis bija 30 sekundes aiz sava komandas biedra, kad devās boksos, kur vadību pārņēma Vēbers. Boksu apmeklējuma laikā tika nomainīts mašīnas purngals. Kad otrajā un trešajā stundā #18 mašīna saņēma vairākus sodus, tas ļāva #17 izvirzīties vadībā. #18 atkrita pat uz 4. vietu, taču spēja apdzīt abas “Audi” ekipāžas lai atgūtu vismaz otro vietu. Trešo vietu izcīnīja “Audi” komanda Loterers/Trejulērs/Faslers. Nākamais WEC posms notiks pēc 3 nedēļām Ostinā, ASV.
Nedēļas nogales gaitā Maskavā tika aizvadītas Vācijas salonauto čempionāta sacīkstes, jeb DTM. Pirmajā sacīkstē, sestdienā, “Mercedes” F1 komandas jaunais talants Paskāls Verleins spēja izcīnīt uzvaru, pēc cīņas ar Marko Vitmanu. Pirmās 15 sacīkstes minūtes tika pavadītas braucot aiz drošības mašīnas, dēļ pirmā apļa incidenta starp Miguelu Molinu un Kristianu Vietoris. Pēc restarta Verleins neatļāva Vitmanam aizbēgt prom, taču viņu cīņu iztraucēja vēl viena avārija. Kopvērtējuma līderis Matiass Ekstroms sadūrās ar Timo Gloku, un abi ietriecās barjerās. Pēc 3 apļiem aiz drošības mašīnas, sacīkstē bija palikušas 15 minūtes. Pēc vairākiem apdzīšanas mēģinājumiem, Verleins beidzot izvirzījās vadībā, 4. minūtes pirms beigām, un tā spēja arī finišēt. Trešo vietu ieguva Bruno Špenglers.
Otrajā sacīkstē uzvaru izcīnīja Maiks Rokenfellers, kas viņam bija pirmais pjedestāls šī gada sezonā, un pirmā uzvara kopš 2013. gada Maskavas sacīkstes. Labs starts Bruno Špengleram ļāva pirmajā līkumā iebraukt blakus Rokenfelleram, taču 2013. gada čempions spēja saglabāt līderpozīciju. Drīz viņš sāka attālināties no pārējiem, neļaujot izmantot DRS sistēmu tuvākajam sekotājam. Špengleram garām tika Maksims Martins un Džeimijs Grīns. Kad kopš starta pagājušas bija 20 minūtes, Grīns bija pirmais no braucējiem, kas devās obligātajā boksu apmeklējumā. Bet brita pitstops bija lēns, un Martins tika garām. Lai arī Rokenfellers trasē palika ilgāk, uz sāka zaudēt laiku tiem, kuri brauca ar jaunām riepām. Ar to gan konkurentiem nepietika, un viņš saglabāja pirmo vietu. Sacīkstes beigās gan Špenglers pacēlās atpakaļ uz otro vietu, kamēr Ekstroms spēja apsteigt Martinu. paceļoties uz pēdējo pjedestāla pozīciju.
Mjāāā, var tikai izteikt līdzjūtību Montoijam – būt priekšā visu sezonu, bet (atvainojos par izteicienu) padirst čempi pēdējā sacīkstē par viena punkta tiesu, noteikti ir sāpīgi. Labi, ka vismaz Indianapolisu vinnēja…
Tas tomēr raisa jautājumu, vai noslēdzošā posma dubultie punkti pilda savu funkciju. Jā, ir intriga un, kā redzējam, atrisinājums nav skaidrs līdz pēdējiem metriem, taču… vai tas ir līdz galam godīgi un sportiski? 1.formulā šāda sistēma noteikti var kalpot par glābiņu no regulārā intrigas trūkuma, taču apšaubu, ka tas nepieciešams IndyCar. Neesmu Montoijas fans, taču jāatzīst, ka dīvaino noteikumu dēļ tituls viņam ir nozagts.
Dievs nav mazais bērns..
..pajautājiet Felipem Masam , cik tas ir viegli ,zaudēt čempi pa vienu punktu….2008 gads Masu izsita no psiholoģiskās krīzes uz vairākiem gadiem…te pilots vai nu salūzt, vai nu kļūst vēl spēcīgāks..tāpat kā ar smagajām avārijām…psiholoģija ir smalka padarīšana..kas zina, kas būtu ar Hamiltonu , ja viņš divreiz pēc kārtas būtu papūtis titulu..kā zināms Hamis ir viens no emocionālākjiem pilotiem, tāka……
Mr. Wuttnanz – ne jau 1 punkta starpíba piebeidza Filipoku, bet gan sarkanás skudérijas bosu izdabásana saviem spáñu sponzoriem.
MEMENTO – “Fernando Is Faster Than You”
….nu īsti gan nepiekritīšu, bet kutkādu procentu arī tas protams ietekmēja… Felipem Ferrarikos noriets slīdzinājumā ar Alonso izpaudās F1 pārmaiņu , jaunās ēras sākumā, kad Felipem līdzīgi kā Raikonenam (vēl joprojām Raikonenm) bija jāpielāgo jaunajiem apstākļiem gan pilotēšanas stils, gan citas nianses..te piloti burtiski sadalījās divās frontēs..vieniem izdevās, citiem ne visai… ja iemesls būtu viens – tas kuru Tu minēji, tad Felipe būtu TURPAT aiz Alonso, nevis tālu aiz Alonso….Tavs minētais iemesls bij Red Bullos , kad Fettels kļuva par mārketinga zīmolu šai komandā, bet Vēbers gadu pēc tā, kad izrādīja pretestību Fetelam , tika mazliet pieklusināts, un plika NEDAUDZ aiz Fetela (tas notika tūlīt pēc pirmajiem sastrādātajiem mēsliem un bija pat acīmredzami) ….komandai nav izdevīgi apklusināt otru komandas numuru tik tālu , lai tas ietekmētu konstruktora kausa kopvērtējuma snieguma rezultātus… arī svarīga nianse… varbūt tas Tev nav zināms, bet pilota psiholoģiskais komforts reizēm pat ir svarīgāks par viņa atsevišķām vadīšanas prasmēm….kā teicis Stirlings Moss, kurš veselas 4 reizes palika turpat netālu aiz tituliem: ,,tikai uzvaras vai zaudējuma garša spēj tev parādīt, kas tu esi, un kā vērts pilots tu esi…tā ir sacīkste pašam ar sevi – konkurenti ir tikai tavs spogulis,, ….
Paldies IndyCar par aizraujošo čempi, ir ar ko aizvietot to katastrofu, ko par F1 sauc 🙂
Par Montiju – varēja jau nu vienkārši paklusēt. Dubultie punkti viņam nepatīk, bet tad, kad 2 poles viņam piešķīra “tāpat vien”, viss bija “štokos”. Padirsa čempi fair&square, viss viņam bija – labākā komanda, labākā mašīna.
Rahals, šķiet, beigās pārdega – pārāk uzkurināts jau arī ap viņu bija.
Diksons – īsts cīnītājs un par “cūceni” šito titulu nenosauksi.