Brits Bredlijs Smits tiek uzskatīts par vienu no tehniski inteliģentākajiem mūsdienu MotoGP braucējiem un nav brīnums, ka tieši viņš ir izvēlēts kļūt pat KTM komandas līderi, kad auztriešu motoražotājs 2017.gadā centīsies sākt Pasaules motošosejas augstākās virsotnes iekarošanu. Smitu uz sarunu aicināju preses interviju dienā pirms MotoGP posma Barselonā.

A.P.: Vai neesi jau noguris no jautājumiem?

B.S.: Nē, viss kārtībā. Šodien ar moci nevaru braukt, tad var arī parunāt.

A.P.: Kas Tev ir grūtāk – atbildēt uz žurnālistu jautājumiem vai braukt ar motociklu?

B.S.: Tas atkarīgs no jautājumiem (smejas). Ja godīgi, man ļoti viegli ir runāt par motocikliem, jo jau daudzus gadus tā ir mana kaisle un mīlestība. Braukt ar motociklu ir grūtāk, jo tam līdzi nāk psiholoģiskais spiediens – citi un es pats saigaidu rezultātus. Ja es kaut ko nepareizi pateikšu tev, tad tu man piedosi, bet, ja es kļūdīšos trasē, tad problēmas var būt lielas.

A.P.: Visi apgalvo, ka Tu esot tehniski inteliģentākais braucējs MotoGP. Kā Tu pats domā, no kurienes tāds pieņēmums?

B.S.: Ahā. Interesanti. Patiesībā, mani vienmēr ir interesējusi sacīkšu un motociklu tehniskā puse. Es vienmēr esmu iesaistījies datu analīzes procesā. Pirms tam es braucu motokrosā, kas dod ļoti labu motocikla izjūtu un līdz ar to es parasti varu paļauties uz savām izjūtām. Tad man gribējās noskaidrot, kāpēc man ir viena vai otra izjūta, kāpēc tās mainās, ko darīt, lai uzlabotu šīs izjūtas. Es vienmēr sev uzdodu jautājumu ‘kāpēc’ un pēc tam es domāju, kā es varu situāciju uzlabot. Galarezultātā tas, ka man ir vairāk jautājumu, kā citiem, dod man vairāk atbildes nekā ir citiem, jo viņi nemaz nav uzdevuši šos jautājumus. Parasti braucējs tikai konstatē problēmu un galvenais mehāniķis ir tas, kurš nodarbojas ar šīs problēmas risināšanu. Taču es vēlos palīdzēt galevnajam mehāniķim un negribu sēdēt boksos un tikai sūdzēties, ka motocikla aizmugure izslīd. Tam par iemeslu var būt pieci vai seši dažādi iemesli un es parasti varu vēl pirms konsultēšanās ar mehāniķi samazināt darba apjomu vismaz uz pusi un pateikt manuprāt ticamākos iemeslus, kāpēc aizmugure izslīd. Šeit MotoGP tas ir ļoti svarīgi, jo mums nav daudz laika treniņos.

Foto: Tāls Meļķis

A.P.: Kādas tavas domas par elektroniku MotoGP, kas palīdz braucējiem izvairīties no kļūdām. Daudzi vēlas no tās atbrīvoties, lai priekšplānā būtu braucēja spējas.

B.S.: Jā, elektronika jorpojām ir pārāk gudra. Tā iejaucas mazāk kā pagājušā gadā, tomēr tas joprojām ir par daudz. Vienīgais labos, ka šogad elektronika vairs nav tik gudra, lai mācītos sacīkstes gaitā. Pagājušā gadā fabrikas komandām bija sistēmas, kas sevi pastāvīgi uzlaboja un adaptējās braukšanas laikā apli pēc apļa. Ar šo sistēmu algoritms, kas tiek ieprogrammēts sacīkstes sākumā būt tieši tāds pats arī pēc finiša, kamēr pērn inženieri pēc finiša saņēma jau pilnveidotu un trases apstākļiem vēl piemērotāku elektronikas algoritmu. Tomēr joprojām elektronika ir pārāk gudra, es dotu priekšroku sistēmai, kam man pašam ļautu vairāk spēlēties ar gāzes rokturi izejā no līkumiem. Elektronikai sportā būtu jāpilda tikai un vienīgi drošības uzlabošanas uzdevumi, nevis snieguma pilnveidošanas uzdevumi.

A.P.: Cik cieša sadarbība jums ir ar Yamaha fabrikas komandu un abiem braucējiem Valentīno Rosi un Horhi Lorenco.

B.S.: Mēs runājam viens ar otru, bet ne pārāk daudz. Mums katram ir savs darbs darāms – pat ar savu komandas biedru Polu Espargaro es pārāk daudz nerunāju. Mums ir pieejami dati no Horhes un Valentīno, tomēr mums nav kopīgas tikšanās un kopīgas datu analīzes. Es nevaru pajautāt viņam, kāpēc Tu veici šīs izmaiņas motociklam. Mums pašiem ir jācenšas saprast, kāpēc tieši tā mainīti regulējumi.

Foto: Aldis Putniņš

A.P.: Nākamajā gadā jauns izaicinājums ar KTM fabrikas komandu. Kādas sajūtas?

B.S.: Esmu sajūsmā. Turklāt KTM sameklēja mani jau 2015.gada decembrī un jautāja vai es vēlos braukt KTM sastāvā. Ziemā mums bija vairākas tikšanās un tad mēs sākām plānot darbu nākamai sezonai. Tieši tāpēc es par savu nākamo līgumu jau paziņoju šī gada pirmajā posmā Katarā, jo mēs runājām jau kopš decembra un tas vairs nebija liels noslēpums. Man tas bija viegls lēmums, jo man uzreiz bija skaidrs, ka viņu sarakstā biju pirmais. Kad tāds ražotājs kā KTM izrāda tādu uzmanību braucējam, tad nevaru noliegt, ka tas ceļ manu pašcieņu un dod gandarījumu. Ja paskatāmies uz KTM, tad viņi gūst uzvaras motokrosā, superkrosā, enduro, Dakarā, kā arī Moto3 klasē motošosejā – viņi ir veiksmīgi visā, ko viņi dara. Cerams, tas pats būs ar MotoGP.

A.P.: Abi ar Lorenco esat līdzīgā situācijā – sezonas beigās pametat Yamaha kompāniju. Kā tas ir izmainījis Tavu sadarbību ar komandu? Varbūt attieksme ir mainījusies?

B.S.: Ja godīgi, attieksmes īpaši nav mainījusies, jo Yamaha vienmēr ir bijusi godīga un ļoti profesionāla kompānija attiecībā uz saviem braucējiem. Man ir savs darbs jāpadara godam līdz pat novembrim un tieši tas pats attiecas uz Yamaha. Pēc tam mēs paspiedīsim viens otram roku un šķirsimies.

A.P.: KTM Tu būsi komandas līderis un veidosi komandu ap sevi. Tas ir kas jauns priekš Tevis.

B.S.: Jā un tas ir aizraujoši. Tā ir iespēja, ko vienmēr esmu vēlējies. Sapnis viemnēr ir bijis uzbūvēt savu komandu un savākt ap sevi labākos savā arodā. Līdz šim man es pievienojos komandai un pielāgojies visiem, tagad es varu izlemt to, kurš ir pietiekami spējīgs un labs, lai paliktu manā komandā. Tas dod braucējam pārliecību par sevi un māju sajūtu. Man šādas sajūtas ir vajadzīgas, lai gūtu panākumus.

A.P.: Paldies par sarunu un veiksmi!

Foto: Aldis Putniņš