Pēc vakardien aizvadītajiem testiem ar 2012. gada “Lotus” formulu, Roberts Kubica atzinis, ka viņu pārņēmušas divējādas emocijas – lepnums un prieks par paveikto, kā arī skumjas par zaudēto karjeru.

Šī bija ļoti emocionāla diena. Ir pagājis ilgs laiks kopš regulāri dzīvoju padokā un nav bijis viegli ar to samierināties. Esmu daudz strādājis, neraugoties uz to, ka pirms dažiem gadiem kas tāds vispār nešķita iespējams. Esmu priecīgs par paveikto, bet sarūgtināts par zaudēto,” norāda Kubica.

Es nezinu, kas notiks tālāk, tomēr pēc tam, kad gadu gatavojos šiem testiem, bija patīkami ātri ieiet tempā un uzrādīt stabilus rezultātus. Laika robs ir atstājis savas pēdas, bet varu būt gandarīts par izmantoto izdevību. “Renault” bija tie, kas man kā pirmie uzticēja F1 mašīnu 2005. gadā un arī šoreiz man jāizsaka viņiem pateicība.

“F1LV

“Renault” sporta daļas vadītājs Alans Permane slavēja Kubicu, norādot, ka viņa raksturs palicis nemainīgs, kā arī esot bijis sajūsmā par Grand Prix nedēļas nogales simulāciju un sniedzis ļoti vērtīgus novērojumus par mašīnas darbību. Permane arī nenoliedza, ka šī bija vienreizēja iespēja un turpmākie izmēģinājumi notiks ar Sergeju Sirotkinu pie stūres.

1 KOMENTĀRS

  1. Kubica var tikai nožēlot, ka nepiedzima gadus 30 ātrāk. Jo 60-tajos, 70-tajos slikti funkcionējoša roka būtu mazsvarīgs faktors, kamēr vien pilots vispār var pabraukt un ir pietiekoši drosmīgs, lai to darītu ātri. No tā perioda atceramies kaut vai Žanu Pjēru Beltuazu, kurš arī līdzīgā veidā bija sačakarējis roku vēl pirms parādīšanās 1.formulā, taču tas netraucēja aizvadīt visai sekmīgu karjeru.