Motorsportā, iespējams, nav lielāka izaicinājuma par diennakts braucienu Lemānā. Komandas un rūpnīcas startam gatavojas visu gadu. Gaidot sacensības, piedāvājam ieskatīties 24 aizraujošos faktos un stāstos no pasaules prestižākajām izturības sacīkstēm. Astoņu rakstu piektajā daļā par to, kā košļājamā gumija izglāba Nuvolari braucienu, kā arī ieskatīsimies sacīkšu spožākajos rekordos un letālajos negadījumos.

#13 Tacio Nuvolari bija viens no izcilākajiem pirmskara gadu braucējiem, tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka 1933. gadā “Alfa Romeo” viņam deva izdevību startēt Lemānā kopā ar iepriekšējā gada uzvarētāju Reimondu Somēru. Francūzis bija pārliecināts, ka Nuvolari būs grūti pielāgoties, tādēļ sākotnēji tika domāts, ka viņš veiks lielāko daļu distances, tomēr, kad Nuvolari testos sevi bija apliecinājis, viņi vienojās laiku mašīnā dalīt vienādi. Bez pārsteigumiem tika iekrāts divu apļu pārsvars līdz degvielas bākā parādījās sūce. Boksos tika izmēģinātas vairākas opcijas līdz tā tika likvidēta ar košļājamās gumijas palīdzību. Risinājums nebija ideāls un “Alfa Romeo” nācās doties boksos biežāk par konkurentiem, ik reizi pielabojot risinājumu. Finišā Nuvolari un Somērs uzvarēja ar nepilnu 400 metru pārsvaru, bet todien par galveno varoni kļuva košļājamā gumija.

Nuvolari un Somēra “Alfa Romeo” Foto: classiccarcatalogue.com

#14 Toma Kristensena deviņu Lemānas uzvaru rekords izskatās stabils vēl uz ilgu laiku, tomēr viņš nav vienīgais, kurš ierakstījis savu vārdu 24 stundu sacīkšu vēstures lapās trekniem burtiem. Vulfam Barnato Lemānā ir perfekta bilance 3 uzvaras 3 piegājienos (1928-1930), kamēr tagadējais F1 braucēju asociācijas vadītājs Aleksandrs Vurcs pie savas pirmās uzvaras tika jau 22 gadu vecumā, kļūstot par jaunāko, kam tas izdevies, bet ar uzvaru 2009. gadā uzstādīja vēl vienu rekordu – lielākais laika periods starp divām secīgām uzvarām. Skalas otrā galā ir Luidži Čineti, kurš 1949. gadā triumfēja 47 gadu vecumā, kamēr dalībnieku vecuma spektrs ir vēl garāks – no 16 gadus vecā Meta Makmareja 2014. gadā līdz Džekam Gerberam, kurš gadu iepriekš startēja 68 gadu vecumā. Pieredzes ziņā gan rekordists ir leģendārais Henrī Peskarolo ar 33 dalībām (tai skaitā 4 uzvarām). Jāuzslavē arī Rikardo Rodrigess, kurš 1960. gadā 18 gadu vecumā kopā ar brāli Pedro finišēja otrais, bet gadu vēlāk uzrādīja sacensību ātrāko apli. Jau tagad skaidrs, ka šogad tiks sasniegts rekords – visvairāk ekipāžu uz starta (62), ar iespējām pārspēt 2017. gada rekordu ar visvairāk mašīnām finišā (48).

Henrī Peskarolo traucas pretim savam trešajam triumfam 1974. gadā. Foto: autosport.com

#15 Lai gan vārdi ‘Lemāna’ un ‘traģēdija’ asociējas ar 1955. gada incidentu, kad gāja bojā Pjērs Leveigs un 83 skatītāji, tā nebūt nav vienīgā melnā diena sacensību vēsturē. Mulsanē ir miestiņš netālu no trases, kā vārdā nosaukta trases garais taisnais posms, kuru braucēji gandrīz pilnībā pavada ar gāzes pedāli grīdā. Vairāk kā pusei no 22 braucējiem, kuru dzīvības izdzisušas sacensībās, tieši šis taisnais posms izrādījās liktenīgs. Pirmais, kam to nācās piedzīvot bija vietējais braucējs Andrē Žilbērs jau 1925. gadā. Starp upuriem atrodami arī tādi braucēji kā Joakims Bonīrs un Lučians Bjanki (Žila Bjanki vectēva brālis). Drošībai attīstoties, arī nāvējošo incidentu skaits ir krities, tomēr sacīkstes nekad nebūs pilnībā drošas. 2013. gadā “Aston Martin” braucējs Alans Simonsens smagi ietriecās barjerā tikai 10 minūtēs pēc sacīkšu starta. Dāņu sportistu glābt neizdevās, kārtējo reizi parādot sportistiem riskus, ar kādiem viņi saskaras sēžoties mašīnā.

Lasi vēl:
Pirmā daļa – pirmsākums, šampanietis, traģēdija
Otrā daļa – vientuļnieki, dzērājs Hamiltons, Triple Crown
Trešā daļa – Mr. Lemāna, Iksa starts, Holivuda
Ceturtā daļa – tukšie gadi, inovācijas, dāmas
Sestā daļa – ciešais finišs, solis pirms F1, ‘Toyota’ nedienas
Septītā daļa – bez finiša, motocikli, ’56. garāža’
Astotā daļa – trase, nāciju un ražotāju cīņas, pirmais latvietis