Diena vēsturē – Hila zvaigžņu stunda bez laimīgām beigām

Nereti dzirdēts, ka lieliskākais apliecinājums braucēja prasmēm ir spēja sasniegt maksimālu rezultātu arī ar mašīnu, kas uz to nav spējīga. Pirms 20 gadiem Deimonam Hilam tas gandrīz izdevās visā krāšņumā. Pietrūka tikai viens sirdi plosošs aplis…

Dīvaiņiem pieder pasaule! Par to pilnīgi noteikti varam pārliecināties, atskatoties uz Frenka Viljamsa radītās un lolotās “Williams” komandas gaitām 1990-tajos gados, kad pēc pārliecinoša titula izcīnīšanas par līguma nosacījumiem nākamajai sezonai Viljamss un Naidžels Mansels nespēja vienoties, arī Prosts lika punktu savai karjerai pēc titula nākamajā sezonā, bet Hilam par sadarbības pārtraukšanu tika paziņots ceļā uz vienīgo titulu karjerā.

Nespējis atrast sev vietu konkurētspējīgā vienībā ar vēlamiem līguma nosacījumiem, Greiema Hila dēls vienojās ar Toma Volkinšova vadīto “Arrows”. Komandā bija sākusies jauna ēra – japāņu uzņēmums “Footwork” bija pārtraucis sadarbību un komanda atguva savu sākotnējo nosaukumu. “Hart” dzinējs tika nomainīts pret “Yamaha”, bet riepu jomā tika noslēgta vienošanās ar “Bridgestone”, kas atgriezās čempionātā, pārsvarā sadarbojoties ar peletona lejasgala komandām.

Sezonas pirmā puse izvērtās par absolūtu katastrofu – komandai gandrīz neizdevās kvalificēties pirmajam posmam Austrālijā, Hils savu vienīgo punktu guva mājas posmā Silverstounā, bet viņa komandas biedrs Pedro Diniss ļoti epizodiski spēja konkurēt ar aizvadītā gada čempionu. Viss mainījās, kad komanda ieradās Ungārijā.

Elektroniska sensora problēmas lika Hilam pavadīt boksos nepilnu stundu no piektdienas treniņiem, kā laikā tika veiktas modifikācijas arī ātrumkārbai. Tomēr “Bridgestone” un “Goodyear” riepu galvenā atšķirība bija optimālā darbošanās temperatūra. “Bridgestone” pārstāvjus pamatīgi sarūgtināja fakts, ka, sākoties kvalifikācijai, gaiss palika ievērojami vēsāks. Tas gan netraucēja Hilam pārsteidzoši kvalificēties trešajā vietā.

Viens no iemesliem šādam pēkšņam sniegumam varētu būt fakts, ka Hungarorings nav tik prasīgs pret dzinēju, kas nebija “Arrows” stiprais punkts. Pedro Dinisam gan neizdevās atkārtot komandas biedra sniegumu, samierinoties ar 18. pozīciju. Baidoties par iespējami ātro nodilumu un neziņu par to, kad varētu iestāties lietus, visi “Bridgestone” lietotāji nolēma uz starta stāties ar cietākā sastāva riepām, kamēr Hils ar Dinisu nolēma izmantot mīkstāka sastāva komplektus.

Vilnēvam neizdevās starts no otrās pozīcijas un Hils pašāvās viņam garām, apdraudot arī pole position ieguvēja Mihaela Šūmahera pozīciju, turoties tuvu arī nākamo apļu laikā. “Redzēju, ka Mihaelam ir galīgi nodilušas riepas un viņu drīz piemeklēs problēmas,” pēc sacīsktēm stāstīja Hils.

Viņam izrādījās taisnība un drīz vien Šūmaheram nācās aktīvi aizsargāt savu pozīciju, kā rezultātā aiz viņa un Hila iekārtojās arī Hakinens, Vilnēvs, Frencens, Kulthards un Herberts. 11. aplī Hils veica apdzīšanas manevru un šoreiz abiem bijušajiem sāncenšiem izdevās sadalīt trasi un nesadurties. Piepeši bija noticis neticamais – mazās “Arrows” bulta bija uzšāvies līdz pašai augšai un atradās Grand Prix vadībā.

“Martins Brandls saķēra manu elkoni, bet es gandrīz izšāvos cauri komentēšanas kabīnes jumtam,” par satraucošajiem notikumiem stāsta tā laika “BBC” F1 komentētājs Marejs Volkers.

Tā kā Hila mašīnas riepām viss bija kārtībā, viņš centās iekrāt pārsvaru. Šūmahers devās boksos 14. aplī, bet Hakinenu piemeklēja hidraulikas defekts. “Williams” piloti noķēra Hilu tieši pirms boksu apmeklējumiem, kurš tomēr spēja nosargāt savu pozīciju pēc tiem, kamēr Frencens izstājās peč pamatīgas mašīnas uzliesmošanas.

“Zināju, ka ar riepām neies viegli. Cerēju, ka man priekšā esošie braucēji centīsies braukt uz robežas un sabojās savas riepas. Ar pirmo komplektu es spēju turēt līdzi Deimonam, bet otrais komplekts nedarbojās kā nākas un es nespēju turēt viņa tempu,” norāda Žaks Vilnēvs, kurš togad kļuva par čempionu.

Deimons Hils brauca stabili un apli pēc apļa palielināja savu pārsvaru. Savu otro pitstopu Hils veica vēlāk par konkurentiem un 3 apļus pirms finiša pārsvars jau bija sasniedzis 35 sekundes. “Es sāku sajust, ka uzvara ir iespējama. Tieši šādos brīžos kaut kas vienmēr noiet greizi. Es izbraucu līkumu un nospiedu gāzes pedāli, bet nekas nenotika. Nodomāju, ka varbūt pie vainas varētu būt mana pēda. Tam sekoja vairāki līkumi, kuros pārnesumi nemainījās, kā tam vajadzētu būt,” problēmas atceras Hils.

Komanda pa radio ziņoja Hilam, lai pārslēdzas uz piekto ātrumu, tomēr hidrauliskais spiediens bija pietiekams tikai pārejai no otrā uz trešo ātrumu. Vairākas reizes mašīna apstājās, tomēr Hilam izdevās nenoslāpēt dzinēju un turpināt braucienu.

Tas viss maksāja Hilam 9 sekundes 75. aplī, 20 sekundes priekšpēdējā aplī, bet, sākoties pēdējam aplim, Vilnēvs bija tieši aiz sava bijušā komandas biedra. Lai lieki neriskētu, Vilnēvs apsteidza Hilu, izbraucot caur zāli, izcīnot uzvaru. Hils finiša līniju šķersoja 9 sekundes aiz Vilnēva, toties 11 sekundes priekšā 3. vietā finišējušajam Džonija Herberta “Sauber”.

“Šādas lietas nav iespējams kontrolēt. Biju pārsteigts, ka vispār spēju tikt līdz finišam. Finišā sajūtas bija ļoti dažādas. Protams, vēlējos izcīnīt uzvaru, bet arī otrā vieta priekš komandas ir ļoti labs rezultāts.”

Turpinājums nesekoja. Šie arī palika Hila pēdējie punkti sezonā. “Arrows” noslēdza gadu ar 8. vietu konstruktoru kausā un komandas tuvākā iespēja izcīnīt uzvaru visā tās pastāvēšanas laikā.

Hila uzvara kļūtu par vienu no lielākajām sensācijām F1 vēsturē, tā vietā tūkstošiem britu fanu trasi nācās pamest ar asarām acīs. Līdz brīnumam pietrūka tikai viens aplis.