Latviešiem sevi allaž ir izdevies pierādīt sevi kā ļoti sportisku zemi. Rēķinot pret kopējo iedzīvotāju skaitu, iespējams, esam starp vadošajām nācijām visā pasaulē. To gan īpaši nevar attiecināt uz formulu čempionātiem, kur Latvijas vārdu pasaulē nopietni nesuši vien Haralds Šlēgelmilhs un Karlīne Štāla. Tomēr viņi nav vienīgie. Austrālijas F3 par stabilu vērtību kļuvis Romans Krūmiņš.
Šobrīd Krūmiņš ir Austrālijas F3 čempionāta nacionālās klases kopvērtējuma līderis, bet pēdējo gadu laikā, neraugoties uz autosportam pietiekami cienījamu vecumu, kļuvis par Formula Ford un salonautomobiļu teritoriālo čempionu (Austrālija iedalās 6 teritorijās), kā arī ar labiem panākumiem startējis dažāda līmeņa prototipa auto čempionātos, un divreiz noslēdzis F3 nacionālo klasi vadošo trijniekā, kāpis uz goda pjedestāla arī sacīkstēs Brendshečas trasē, Lielbritānijā.
Lai gan Romans (Roman Krumins) dzimis un audzis Austrālijā, latviskās saknes nav pārāk tālu jāmeklē. 1925. gadā Ances ciematā, netālu no Ventspils, kur šobrīd dzīvo vien pārsimts cilvēku, pasaulē nāca viņa tēvs Arnolds, kur arī pavadīja bērnību un pusaudža gadus. Otrais pasaules karš ieviesa savas korekcijas un 6 gadus Arnoldam nācās pavadīt bēgļa gaitās Vācijā, kur viņš iepazina Rutu Elizabeti – Romana māti. Abiem 1950. gadā tika piedāvāts doties Austrāliju. Jaunais pāris devās uz tūkstošiem kilometru tālo zemi tikpat kā bez nekā.
Kurzemnieks nesēdēja rokas klēpī salicis un kļuva par kvalificētu mehāniķi. Romans jau no agras jaunības palīdzēja tēvam viņa autoremonta rūpnīcā. Arnolds gan nevēlējās, lai dēls sekotu tēva pēdās, nodrošinot viņam mehāniskās inženierijas studijas.
Tas bija laiks, kad Romans nopietni sāka pievērsties autosportam, tomēr pēc divu gadu pieredzes kartingā, studiju pēdējā gadā nācās jauniegūto vaļasprieku uz kādu laiku atstāt novārtā.
Par galveno traucēkli karjeras turpināšanai tolaik kļuva finansiālais aspekts, tomēr trūka arī laika, lai tam pievērstos nopietnākā līmenī, tādēļ nākamos 10 gadus Krūmiņš pavadīja, strādājot par inženieri, saņēma maģistra grādu un kļuva par biznesa konsultantu, ar ko nodarbojas vēl šodien.
Tomēr kartingā gūtās emocijas tik ātri neaizmirstās un pēc kāzām 2000. gadā Romans beidzot varēja atļauties atsākt savu autosporta karjeru ar lokālā mēroga sacensībām.
“Vecums ir nekas vairāk kā prāta stāvoklis.”
“Nekad nav par vēlu sākt kaut ko jaunu, neatkarīgi kas tas būtu, vai kādā nozarē tas meklējams. Es vēlējos piedalīties sacīkstēs visu savu dzīvi, taču man trūka naudas un laika, lai piepildītu savus sapņus tādā veidā, kā es to būtu vēlējies. Es sāku startēt regulāri 2003. gadā vien 48 gadu vecumā. Visu laiku tiek stāstīts par to, cik Valentino Rosi brīnumaini brauc 36 gadu vecumā. Es domāju, ka vecums ir nekas vairāk kā prāta stāvoklis. Man ir tāda sajūta, ka sacenšanās ar jaunākiem konkurentiem palīdz man pašam saglabāt jaunību gan fiziskā, gan mentālā līmenī,” sarunā portālam F1.LV pastāstīja Krūmiņš.
Ārpus sacīkšu mašīnas kokpita, Romans izveidojis arī uzņēmumu, kas nodarbojas ar motorsporta pasākumu reklamēšanu un to finansiālās puses pārraudzīšanu un uzlabošanu, tomēr, neraugoties uz spožo un aizraujošo karjeru arī ārpus sacīkšu mašīnām, par savu dzīves lielāko sasniegumu Krūmiņš uzskata laulību ar savu sievu Mēriju. “Profesionālā jomā nedomāju, ka esmu sasniedzis kaut ko izcilu un ārkārtīgi nozīmīgu, tomēr vienmēr esmu no sirds izbaudījis darbu inženierijā, projektu menedžmentā, kā arī biznesa konsultāciju sfērā.”
“Tikai tu un mašīna – tās ir satriecošas sajūtas.”
Runājot par to, kas Austrālijas latvieti piesaista autosportam, skaidras atbildes nav: “Neesmu īsti drošs. Domāju, ka, augot vidē, kur visapkārt bija automašīnas, palīdzēja tās labāk izprast un pamazām arī iemīlēt. Vienmēr ar apbrīnu raudzījos uz “Porsche” gaitām Lemānas 24 stundu sacīkstēs. Mans tēvs ņēma mani līdzi uz vietējo Leiksaidas trasi, kas pievērsa manu interesi autosportam. Salonautomobiļu čempionātos varēja vērot spēkratu tehnoloģiskās virsotnes. Manā skatījumā tās vienlaikus ir arī ļoti estētiskas un kalpo kā satriecoši mākslas darbi. Vienmēr esmu apbrīnojis tehnoloģiju saistību ar aerodinamikas izpēti, kas palīdz sasniegt sensacionāli lielus ātrumus un perfektu bremžu darbību. Kad esmu trasē mani aizrauj tas ar kādu koncentrēšanos jāpieiet visam un kā tas ierauj savā pasaulē. Tikai tu un mašīna – tās ir satriecošas sajūtas.”
Neraugoties uz dzīvi otrā pasaules malā, Romans Krūmiņš divreiz arī viesojies sava tēva dzimtajā Ances ciemā. “Esmu lepns par savām Latvijas saknēm. Apzinos, ka Latvija nav autosporta lielvalsts, tomēr tie latvieši, kas spēj izsisties līdz starptautiskam līmenim, bieži pārspēj daudzu cerības un spēj spert soli tālāk kā gaidīts. Kartings ir lielisks veids gan motorsporta gaitu uzsākšanai, gan turpināšanai. Turklāt motorsports ir tieši tik dārgs, cik katrs pats to vēlās padarīt. Lai sāktu zemākās kategorijās parasti nevajag daudz. Vēl ir iespējas kļūt par trases darbinieku sacīkšu nedēļas nogalēs. Pievienojieties vietējam auto klubam un sāciet savu ceļu!”
