Šodien aprit 20 gadi kopš viena no skandalozākajiem Grand Prix F1 vēsturē. 1997. gada sezonā palicis tikai viens posms, tomēr cīņa par titulu vēl ritēja pilnā sparā starp “Ferrari” braucēju Mihaelu Šūmaheru un jauno “Williams” talantu Žaku Vilnēvu.

Lai gan abi braucēji bija iekrājuši pārliecinošu pārsvaru pār saviem komandas biedriem Ediju Īrvainu un Haincu Haraldu Frencenu, kā arī citu komandu pārstāvjiem, tomēr visas sezonas laikā Vilnēvs un Šūmahers ne reizi uz goda pjedestāla nekāpa kopā. Visi trumpji bija Vilnēva rokās, uz sezonas priekšpēdējo posmu Japānā dodoties ar 9 punktu pārsvaru. Guvis reputāciju kā dzelteno karogu ignorētājs Vilnēvs bija saņēmis viena posma nosacītu diskvalifikāciju, ja viņš vēlreiz nepildīs tiesnešu norādījumus.

Tieši tas notika Suzukā – pole position ieguvējs palika bez iespējas sevi pierādīt. “Williams” iesniedza protestu un Vilnēvs stājās uz starta, lai gan komanda varēja rēķināties, ka viņš tiks izslēgts no rezultātiem. Startā Vilnēvam izdevās noturēt pirmo vietu, izmantojot iespēju bremzēt Šūmaheru, cik vien iespējams. Tas gan neliedza tobrīd vēl divkārtējam čempionam izcīnīt uzvaru, un, kad Vilnēva piektā vieta tika oficiāli anulēta, Šūmahers uz pēdējo posmu devās ar punkta pārsvaru.

“F1LV

Gadījumi, kad pat ar sekundes tūkstošdaļu palīdzību nav iespējams noskaidrot, kurš braucējs uzrādījis labāku rezultātu ir retums, tomēr, kā Amerikas GP kvalifikācijā pierādīja Daniels Rikjardo un Kimi Raikonens, šādas situācijas mēdz notikt. Kas notika 1997. gada 25. oktobrī gan dēvējams par pārsteigumu: 3 braucēji – Vilnēvs, Šūmahers un Haincs Haralds Frencens – uzrādīja identisku rezultātu. Pesimisti izvirzīja teoriju, ka notikusi kļūda ar rezultāta mērīšanas sistēmu, tomēr nekas netika pierādīts un dienas beigās visus trīs braucējus, kas trasi veica 1 minūtē un 21.072 sekundēs sarindoja pēc laika, kad tas tika paveikts – Vilnēvs ieguva pole position, bet Šūmahers stājās viņam blakus.

“Ferrari” braucēju čempionātā pie titula nebija tikuši jau nepilnus 20 gadus un bija gatavi visam, lai šo sēriju pārtrauktu. Vispirms Šūmahera komandas biedrs Edijs Īrvains pārbaudīja kanādieša pacietību, vairākkārt bloķējot “Williams” braucēju iesildīšanās braucienos. Tikmēr pēc kvalifikācijas Šūmahers, jokojot atzina, ka viņam nav nepieciešams finišēt priekšā Vilnēvam, ja abi sacīkstes noslēdz aiz labāko sešinieka. Kā vēlāk izrādījās, tie nemaz nebija joki.

Īsi pēc svētdienas iesildīšanās braucieniem FIA prezidents Makss Moslijs vēlreiz norādīja, ka katrs, kurš centīsies ietekmēt čempionāta iznākumu saņems bargu sodu. Dažiem gan izvēles nebija – “Sauber” komandai bija svarīgi nodrošināt līgumu ar “Ferrari” par dzinēju piegādi nākamai sezonai, tādēļ Žana Toda sacītais kļuva par likumu. Šūmahers pirmo apli veica kā līderis, bet Vilnēva centienus noķert vācieti izbojāja “Sauber” braucējs Norberto Fontana. Par apli atpalikušais debitants aizkavēja Vilnēvu par vairāk nekā 10 sekundēm.

Šūmahers aizkavējās savā otrajā boksu apmeklējumā, bet Vilnēvs to veica nedaudz vēlāk. “Ar svaigām riepām biju ātrāks. Zināju, ka vajag veikt manevru. Biju 10 metrus aiz viņa, tomēr nolēmu veikt vēlāku bremzēšanu. Kad viņš ieskatījās spoguļos, es atrados aizmugurē. Apzinājos, ka veicu riskantu manevru, tomēr to, ka viņš centīsies mani izsist gan negaidīju. Viņam gan tas nepadevās, jo es turpināju braucienu, kamēr Mihaels palika malā. Mana mašīna uz brīdi palēcās gaisā. Biju drošs, ka kaut kas ir salūzis. Sajūtas bija dīvainas. Bija nepieciešami divi uzmanīgi apļi, lai pārliecinātos, ka balstiekārta strādā kā nākas. Tad varēju turpināt cīņu. Zināju, ka Mihaels ir uz ko tādu spējīgs,” stāsta Žaks Vilnēvs.

Pēc sacīkstēm Šūmahers centās skaidrot savu rīcību, norādot, ka nav redzējis Vilnēvu savos spoguļos, tomēr, lai gan sacensību tiesneši to klasificēja kā sacīkšu incidentu, FIA nebija tik žēlsirdīgi kā pirms 3 gadiem avārijā ar Deimonu Hilu – “Ferrari” braucējs tika izslēgts no kopvērtējuma un zaudēja arī vicečempiona godu.

Tikmēr trasē Vilnēvam vēl bija jātiek līdz galam, jo soda pieņemšana notika pēc posma norises. Viņa “Williams” sāka pārkarst riepas, tādēļ Žaks nolēma lieki neriskēt un pēdējā aplī palaist “McLaren” braucējus Hakinenu un Kulthārdu sev garām.

Pēc divām spožām sezonām tikai retais spēja iedomāties, ka nākamā Vilnēva uzvara F1 tā arī varētu nepienākt. “McLaren” bija izcīnījuši pirmo dubultuzvaru sešu gadu laikā, tomēr dienas galvenais varonis bija Žaks Vilnēvs. Daudzi Žilu uzskatīja par vienu no visu laiku labākajiem, kas savu potenciālu pilnībā nerealizēja, tā arī nekļūdams par čempionu. Tukšumu ģimenes trofeju kolekcijā aizpildīja viņa dēls Žaks.

Šūmahers savu reputāciju bija pamatīgi sabojājis. Tāpat kā Airtons Senna, viņš divas reizes savas karjeras laikā visprimitīvākajā veidā centās parūpēties par to, lai konkurents cīņā par titulu paliktu bešā, un tāpat kā Sennam, tas vienreiz izdevās, bet vienu reizi nācās samierināties ar sakāvi.

Tomēr tika iezīmētas nopietnas izmaiņas – Šūmahers bija pierādījis, ka 1990-to gadu dominējošā komanda ir pieveicama – pietrūka vien pavisam nedaudz. Kas attiecas uz sarkano ilgām pēc lielajiem panākumiem, ilgi vairs nebija jāgaida, kamēr Vilnēvs pēc titula izcīnīšanas pavadīja vēl vienu gadu “Williams” pirms došanās uz jaunizveidoto “BAR” komandu. Gadu gaitā tā transformējās par “Honda”, “Brawn” un, visbeidzot, “Mercedes”, kas šogad izcīnīja konstruktoru kausu, tomēr Vilnēva laikā par šādiem panākumiem varēja tikai sapņot.

Mihaels Šūmahers un Žaks Vilnēvs 2012. gadā Kanādā, Foto: michael-schumacher.es

1 KOMENTĀRS

  1. Mjā… 1997.g. Eiropas GP bija tā M. Šūmahera sacīkste, kuru viennozīmīgi es dēvēju par M. Šūmahera “Point of no return”. Tieši tajā dienā (26.10.1997.), vērojot ko trasē atkal atļaujas M. Šūmahers, piedzima daudzu Šūmahera fanu tik iemīļotais “morga naktssargs”. 🙂
    P.s. Ir nekorekti salīdzināt Senna vs. Prosts feat. Jean-Marie Balestre “trīscīņu” ar M. Šūmahera manevriem pret D. Hilu un Ž. Vilinēvu, jo M. Šūmahers necīnījās pret Maxi Mosliju (pat vēl vairāk… 1998.g. Monako GP intervijā ar Martinu Brandlu Maxis atklāti paziņoja, ka vēlas (I would like…), lai titulu iegūst M. Šūmahers, nevis M. Hakinens)!