Ar spraigām un karstām cīņām Loekas trasē aizvadītas Pasaules un Eiropas čempionātu Francijas posms. Arī Latvijas faniem bija ko redzēt, jo uz starta stājās pieci mūsu valsts pārstāvji. Ielūkosimies 10 aizraujošos faktos par aizvadīto posmu.
#1 Visiem pieciem Latvijas pārstāvjiem Francijā izdevās gūt punktus. Jānis Baumanis to paveica pasaules čempionāta SuperCars ieskaitē (13. vieta), Vasīlijs Grjazins (10. vieta) un Edijs Ošs (16. vieta) savu punktu bagāžu papildināja RX2 ieskaitē, Reinis Nitišs (6. vieta) sasniedza finālu Eiropas čempionātā, bet Artis Baumanis (3. vieta) kāpa uz goda pjedestāla Eiropas Super 1600 ieskaitē. Bez Latvijas pārstāvjiem vēl tikai Norvēģija un Somija var lepoties ar punktu guvējiem visās četrās ieskaitēs.
#2 Starta sadursmes liedza Reinim Nitišam nodrošināt Eiropas čempiona titulu vēl pirms mājas posma Rīgā, tomēr, ja viņam izdosies iekļūt pusfinālā, tad jēkabpilietis kļūs par pirmo braucēju, kurš Eiropā triumfējis gan Supercars, gan Super 1600 klašu ieskaitēs. Pirmo pusi darba Reinis paveica 2013. gadā, arī toreiz startējot “SET Promotion” komandas sastāvā.
#3 Lai gan Jānim Baumanim šoreiz neizdevās iekļūt pusfinālā, viņš joprojām saglabā devīto pozīciju čempionāta kopvērtējumā, turklāt Francijā kļuva par desmito braucēju ar vismaz 50 punktiem no kvalifikācijas braucieniem. Šai rādītājā viņam priekšā ir tikai 7 rūpnīcu komandu braucēji, kā arī abi “Gronholm RX” vienības braucēji.
#4 Pasaules čempionātā uz starta stājās 25 braucēji. Francijas posms tradicionāli pulcējis ļoti daudz dalībnieku. Pēdējos divos gados tajā startējuši attiecīgi 31 un 25 braucēji. Šīs latiņas nevienam citam posmam nav izdevies sasniegt, turklāt viss liecina, ka Francijas posms nosargās šo godu trešo gadu pēc kārtas.
#5 Par sacensību uzvarētāju kļuva Johans Kristofersons. Viņš palika nepārspēts Francijā arī abas iepriekšējās sezonas. Līdz ar to zviedru autosportists kļuvis par pirmo braucēju pasaules čempionātā, kurš vienā trasē spējis izcīnīt trīs uzvaras. Jāpiebilst, ka šosezon šis rekords netiks atkārtots, jo šogad atlikušajās četrās trasēs neviens braucējs nav uzvarējis divreiz.
#6 Kristofersona uzvara ļāva “Volkswagen” kļūt par pirmo autoražotāju ar 20 uzvarām pasaules čempionāta pastāvēšanas vēsturē. Kristofersons izcīnīja 16 no tām, kamēr pārējos panākumus pie “Volkswagen” stūres izcīnījuši Topi Heikinens (divreiz), Peters Solbergs un Taners Fausts. 11 uzvaras izcīnījuši “Audi”, pie 9 panākumiem tikuši “Peugeot” un “Citroen”, bet 8 reizes sacensību uzvarētājs sēdējis “Ford” spēkratā.
#7 Lieliskus panākumus uzvarai Kristofersons ielika jau sestdien. Īpatnēji, ka pirmajā kvalifikācijas kārtā Francijā uzvaras spējuši izcīnīt vienīgi Zviedrijas pārstāvji – Timijs Hansens to paveica 2014. un 2015. gadā, Matiass Ekstroms bija ātrākais gadu vēlāk, bet pērn un šogad Q1 visātrāk veica Kristofersons.
#8 Kristofersons atkārtoja pašam piederošo rekordu – piecas uzvaras pēc kārtas. Jau nākamajā posmā Rīgā šo rekordu ir iespējams pacelt vēl solīti augstākā līmenī. Tikmēr uzvara kvalifikācijā piecus posmus pēc kārtas ir absolūts čempionāta rekords.
#9 Cīņas finālā bija ļoti spraigas. Uzvarētāju no pēdējā vietā finišējušā Lēba šķīra vien 1.575 sekundes. Līdz šim ciešākais finišs tika novērots šogad Beļģijā, kad visas sešas mašīnas iekļāvās 3.031 sekunžu robežās. Pie tam pirmo reizi vēsturē ar mazāk kā pusotras sekundes atpalikšanu no uzvarētāja nebija pietiekami, lai izcīnītu vietu uz goda pjedestāla.
#10 Visi seši fināla pārstāvji bija lielo rūpnīcu braucēji. Lai tādās tiktu, nepieciešams ilgs laiks, lai sevi pierādītu. Ne velti šis bija ‘vecākais’ fināls pasaules rallijkrosa čempionāta vēsturē. Sešu dalībnieku vidējais vecums bija 35 gadi 2 mēneši un 23 dienas. Skalas otrā galā ir fināls 2014. gadā Argentīnā, kur braucēju vidējais vecums bija 24 gadi 5 mēneši un 11 dienas. Todien, vēl tikai 18 gadu vecumā, otro vietu izcīnīja Reinis Nitišs.
