Par brāļu Baumaņu un Reiņa Nitiša gaitām uz starptautiskās rallijkrosa skatuves dzirdam samērā bieži, tomēr tepat Baltijā ar lieliskiem panākumiem Arnis Odiņš izkarojis savu vietu uz starta mājas posmā jau otro gadu pēc kārtas. Ceļš nav bijis viegls, tomēr Arnis jau sevi pierādījis kā ļoti prasmīgu braucēju. Nu laiks vēlreiz salīdzināt sevi ar Eiropas spožākajām zvaigznēm.
Ar kādām sajūtām dodies uz Latvijas posmu?
Labām, labām. Ļoti ilgi gaidīts posms. Katra stunda velkās arvien garāk, jo gaidu brīdi, kad varēs braukt.
Kā gatavošanos ietekmēja tas, ka praktiski pēdējā brīdī uzzināji, ka varēsi startēt?
Morāli šim brīdim gatavojos jau kopš pavasara. Februārī biju pieteicies, zināmā mērā domāju, ka tiksim uz starta, taču tad radās nelielas problēmas ar mašīnas iegūšanu, bet beigās viss veiksmīgi atrisinājās un esam šeit. Motivācija netrūkst un, pavērojot pagājušo gadu video ierakstus, jāsecina, ka latviešu fanu atbalsts ir fenomenāls. Vēl tagad tirpiņas skrien pāri kauliem.
Kā tieši starts pērn palīdzēja sagatavoties šīm sacensībām?
Guvu pieredzi, startējot šādā līmenī, kā arī uzzināju šo to par saviem konkurentiem. Es gan teiktu, ka aizvadītā sezona Latvijas un Igaunijas čempionātos man deva vairāk, jo ir iegūts miers pēc kārtīgākas braukšanas tieši rallijkrosā.
Jāgatavojas arī fanu pieplūdumam, esot vienam no četriem latviešiem tik milzīgā pasākumā.
Tas netrūka arī pērn. Uzmanība ir ļoti liela, turklāt tā ievērojami aug, ja izdodas nobraukt pa priekšu konkurentiem. Jācenšas parunāt ar visiem, tai pat laikā cenšoties ieturēt nelielu distanci, jo jādomā arī par braukšanu. Katra nianse ir no svara. Šoreiz man ir cits treneris un spoteris – Kasparas Navickas. Sacensībās braucu arī ar viņa mašīnu.
Tad jau pamainīts arī treniņa plāns?
Pagājušogad tas bija ļoti nopietns. Daudz laika pavadījām treniņos tieši šai trasē ar savu mašīnu. Šogad man māca braucējs, kurš pats šeit pagājušogad ļoti veiksmīgi startēja (Navickas Rīgā ieguva 7. vietu). Būs citādāk!
Pēdējos gados redzēti visādi dabas untumi. Uz kādiem apstākļiem ceri sacensību laikā?
Rīga ir viena no retajām vietām, kur laiks var mainīties tik radikāli īsā laika periodā – tad līst, tad nelīst. Pat vienas kvalifikācijas laikā apstākļi var mainīties par 180 grādiem. Tas viss ir interesanti, tomēr ceru, ka to vēlreiz nepiedzīvosim un debesis nebūs jāpēta, minot vai būs sauss laiks vai nebūs; vai mehāniķiem būs jāskrien ar riepām, vai nebūs. Labāk, lai apstākļi visiem vienādi un uzvar stiprākais!
Ko pats ceri šai posmā sasniegt?
Vienmēr vēlos domāt tikai par augstāko rezultātu. Nekad uz starta nedodos ar mērķi tikai piedalīties. Pēc sestdienas notikumiem būs lielāka skaidrība, ko varam sasniegt. Nezinu, cik daudz savā attīstībā pielikuši pārējie konkurenti. Viņi noteikti nav palikuši vājāki, jo braucēju sastāvs nav būtiski mainījies. Daži ir tikuši pie jaunākām un ātrākām mašīnām. Būs interesanti pašam pavērot cik tālu esam. Ļoti ceru, ka svētdienas vakarā redzēsiet mani uz starta!
