Šonedēļ FIA pasaules rallijkrosa čempionātā uz starta stāsies arī “Olsbergs MSE” komanda. Savulaik tās sastāvā labus panākumus guva Reinis Nitišs. Nu pie izdevības ticis komandas īpašnieka Andreasa Ēriksona dēls Kevins, kurš skatītāju atmiņās visspožāk palicis ar savu neticamo manevru 2016. gada Vācijas posma startā. Aicinājām Kevinu uz interviju pirms gaidāmā posma CSDD Biķernieku trasē.
Kevin, kā jūties pirms Latvijas posma?
Ļoti labi! Man allaž patīk doties uz šejieni. Mīlu gan Latviju, gan šejienes fanus. Var just, ka viņi tiešām izbauda rallijkrosu.
Tavas mājas sacīkstes Holjesā risinās ļoti nomaļus no lielpilsētām. Šeit valda pilnīgs pretstats. Kā izbaudi šo dinamiku?
Viss ir lieliski. Šis nu būtu tas vienīgais posms čempionāta kalendārā, kuru varētu saukt par pilsētas sacīkstēm. Tai pat laikā trasē ir burvīgs posms caur mežu. Šī trase ir vienlaikus tuvu cilvēkiem, taču arī tuvu dabai, kas to padara unikālu.
Kā klājās braucēju parādē?
Man tā ļoti patika. Tā bija lieliski noorganizēta. Sākām vecpilsētā un braucām cauri pilsētas senajām ieliņām. Kad nonācām galamērķī, mūs gaidīja ļoti liels cilvēku pūlis. Esmu ļoti priecīgs par šādu nedēļas nogales iesākumu. Ir iespēja satikt fanus, izbaudīt lielisko atmosfēru un pilsētas šarmu.
Cik daudz laika ir izdevies veltīt Rīgas apskatei?
Ja godīgi, samērā maz, taču ceturtdien varēju iepazīties ar Rīgas vēsturi. Nav šaubu, ārpus sacensībām labprāt pavadītu vairākas dieniņas šeit atpūšoties, jo šobrīd esmu sajūsmā par visu, ko esmu redzējis.
Tad jau drošvien vajadzētu braucēju parādi rīkot katrā posmā?
Tas būtu lieliski! Cerams, ka šī kustība turpināsies.
Kāds ir tavs mērķis šim posmam?
Ceru, ka mums izdosies sasniegt finālu. Tāds tas ir katrā posmā. Strādājam ļoti smagi. Pēdējos divos posmos ir izdevies spert soli uz priekšu. Francijā un Kanādā pusfinālā paliku ceturtais, uzreiz aiz fināla robežas. Šobrīd tajā iekļūt ir ļoti grūti, jo rūpnīcu vienības ir ļoti ātras, taču centīšos sasniegt maksimumu. Nav vajadzības pēc pārāk daudz veiksmes, tomēr neliela šķipsniņa pareizajā mirklī šo mērķi padarīs sasniedzamu.
Komanda šogad ir atgriezusies pasaules čempionātā. Tas nozīmē, ka viss iet uz augšu?
Jā, taču ir smagi. Uzbūvējām pilnībā jaunu mašīnu ļoti īsā laika periodā, taču ļoti vēlējāmies to paveikt. Tēvs atvilka mani atpakaļ pēc gada, ko pavadīju “MJP Racing Team Austria” sastāvā. Varēju palikt tur vēl vienu gadu, taču viņš vēlējās, lai palīdzu attīstīt šo spēkratu. Uzskatu, ka esam paveikuši ļoti labu darbu. Esam progresējuši. Čempionāta kopvērtējumā esam tālu no cīņas par augstām vietām, taču tas tādēļ, ka liekam akcentu uz dzinēja attīstību. Komponenšu maiņu rezultātā esam saņēmuši daudz soda punktu. Es par to nebēdāju. Šogad koncentrējos uz rezultātiem. Vēlos koncentrēties uz čempionāta pēdējiem posmiem un noslēgt sezonu uz augstas nots.
Tēva – dēla sadarbību rallijkrosā pēdējā laikā redzam bieži – Gronholmi, Hanseni, Kristofersoni… Tas nozīmē, ka nākamgad paliksi “Olsbergs MSE” komandā?
Pagaidām vēl nezinu. Lēmums nav tik vienkāršs. Skatīsimies, kā būs ar finansēm. Šobrīd nekas vēl nav noslēgts. Protams, vēlētos te palikt, taču, neatkarīgi no visa, Rīga ir tā vieta, kur labprāt atgrieztos. Cerēsim, ka būšu šeit arī nākamgad!
