Kas to būtu domājis, ka Neste World RX of Latvia pirmo sacensību dienu kā līderis noslēgs debitants? Tomēr tieši tas ir izdevies lietuvietim Rokam Baciuškam, kuram šis ir tikpat kā mājas posms. Enerģiju sniedz arī daudzie atbalstītāji no Lietuvas, kas sabraukuši vērot jauno talantu klātienē. Arī mēs devāmies aprunāties ar Roku.

Tev jau pagājušais posms padevās ļoti labs, taču vai gaidīji, ka šo dienu noslēgsi kā līderis?
Es nekad neko negaidu no sacīkstēm. Ir ļoti patīkami, ka tik daudz līdzjutēju no Lietuvas ir atbraukuši turēt īkšķus par mani. Vēlos paveikt darbu priekš viņiem. Sestdien man tas izdevās, svētdien ir jauna diena. Lietainos apstākļos ir interesantāk. Centīšos izvairīties no kļūdām, pārvarēt pusfināla sietu un cīnīties līdz galam. Fināls jau ir fināls, tur neko nevar prognozēt.

Šis ir tuvākais posms Lietuvai visa kalendārā. Vai lielā pūļa atbalsts palīdz trasē?
Ir grūti. No vienas puses parādās uztraukums, jo fani man uzticas, cer, ka būšu ātrs, bet tai pašā laikā viņi sniedz satriecošu enerģiju. Mana dzimtā pilsēta atrodas tikai 250 kilometru attālumā, kas nebūt nav tālu.

Lietuva tāpat kā Latvija ir samērā maza valsts. Cik grūti tev dzimtenē ir atrast sponsorus?
Tā ir liela problēma. Gan Lietuvā, gan Latvijā ir grūti atrast sponsorus. Ja esi vācietis vai zviedrs, viss ir daudz vienkāršāk. Kaut kāds “Red Bull” var tevi atbalstīt. Zemēs, kur dzīvo 40-50 miljoni cilvēku ir liels tirgus, te ir daudz grūtāk. Ir jārada produkts.

Galu gala esi nonācis “GCK” komandā pēc šķiršanās no “ES Motorsport” sezonas sākumā.
Jā, viņi nepildīja savus solījumus. Sākām atsvešināties. Beigās izdevās atrast Gerlēnu Šišerī un nonācu pie viņa. Varbūt būtu varējis cīnīties par čempiona titulu ar Timiju un Bakerudu, bet viss beidzās jau pēc Spānijas. Izlaidu vairākus posmus. Tagad izmantoju savas iespējas un gribu parādīt, ko viņi pazaudēja. Viņi izlaida no rokām labu braucēju. Varbūt nevēlos teikt labu, bet jaunu. Man vajadzīga pieredze. Konkurenti te ir nez cik gadus, man šis ir pirmais gads. Tas ir neticami!

Tomēr izlaidīsi arī Dienvidāfrikas posmu.
Jā, tur nebraukšu, tomēr klātienē būšu. Mašīna atbrauktu samērā vēlu un īsti nav pamatojuma tur startēt.

Kādus tieši solījumus “ES Motorsport” nepildīja? Pie vainas bija nauda vai tehnika?
Tā bija viņu problēma. Viņi apsolīja vienu lietu pēc nākamās, bet neko no tā nepildīja. Kādēļ man braukt pie viņiem, ja vārdi ar darbiem nesakrīt? Atvainojos, bet man tas nav vajadzīgs. Es domāju, ka atrastais risinājums ir vēl labāks!

Pēc tam viņi vēl vairākkārt nomainīja braucējus. Vispirms bija Fransuā Duvāls, tad sekoja Kevins Abrings. Uz Rīgu ir ieradies Matvejs Furažkins. Vai esi runājies ar Duvālu vai Abringu? Viņi jūtas līdzīgi?
Manuprāt, to mašīnu var pabraukt tikai viens cilvēks. Kevins Abrings testos ar to mašīnu veica 600 kilometrus. Ja es varētu braukt 600 kilometrus ar Supercar spēkratu, nezinu, ko no manis varētu sagaidīt. Viņš paveica lielisku darbu. Ar vienu mašīnu ir sarežģīti. Ar piecām ir vieglāk novērst kļūdas un visu pārbaudīt un sasniegt labus rezultātus.

Vai tas nozīmē, ka nākamgad paliksi kopā ar “GCK” komandu?
Nezinu. Ja ‘Braļukas’ mani turpinās atbalstīt, tad varbūt. Vēl nezinu. Tagad ir jāatrod sponsori. Ja vari palīdzēt, es būtu priecīgs! (smejas)

Varbūt aprunājies ar mūsu braucējiem – Jāni un Reini!
Jā, būs jāpamēģina! (smejas)

Vai sanāk laika arī iepazīties ar viņiem? Visi trīs nākat no Baltijas valstīm.
Mums nav daudz kontakta, jo profesionālam sacīkšu braucējam no mazas pilsētiņas Lietuvā atnākt un censties būt ātrākam nav vajadzības meklēt kontaktu. Neesam draugi, bet mums arī nav konfliktu

Vai tev bija izdevība piektdien uzmest aci arī Projekt E elektromašīnai? Tā padarīs pasauli zaļāku, tomēr daudziem nepatīk skaņas un smaržas trūkums.
Jā, no ekoloģiskā skatupunkta tā ir lieliska, bet ja es būtu līdzjutējs, kādēļ lai es nāktu skatīties sacensības kur nav skaņas. Es nenāktu. Man nebūtu ne mazākās intereses. Manuprāt, tas neizdosies, bet pēc diviem gadiem visi tāpat brauks ar elektromašīnām un benzīns būs pagātne.