Divkārtējais pasaules čempions ir atgriezies. Pēc sezonas autošosejā Kristofersons ir gatavs vēlreiz sevi pierādīt uz rallijkrosa skatuves un pagaidām to paveicis lieliski – uzvaras Zviedrijā un Somijā ļāvušas uz Rīgu doties kā kopvērtējuma līderim. Satikāmies ar Johanu pirms sacensībām Biķernieku trasē, lai aprunātos par pēdējā laikā piedzīvoto.

Kādas ir sajūtas atgriežoties rallijkrosā?

Lieliskas. Man patīk rallijkross. Mašīnas ir ļoti jautras un interesantas no braukšanas viedokļa, tādēļ ir patīkami atgriezties rallijkrosā un servisa parkā satikt vecos draugus un sāncenšus.

Kas tev pietrūka šī pusotra gada laikā, kad biji pagājis malā no rallijkrosa?

Pēdējā pusgada laikā vispār nav sanācis braukt nekur. Sacensties nevarēju vispār, pat ne skriešanas sacensībās. Esmu no tiem cilvēkiem, kas ļoti mīl konkurenci, bet neko nevarēju darīt. Pērn veltīju visu uzmanību WTCR (Pasaules salonautomobiļu kausam), kā arī braucu dažus rallijus. Man nepietrūka rallijkross, jo biju ļoti fokusējies uz savu darbu. Nav tā, ka sēdēju mājās, skatoties televizoru, alkstot pēc sacīkstēm. Atgriešanās ir ļoti patīkama. Esmu priecīgs būt šeit.

Kā tev šķiet, kas tevi padara par labāku rallijkrosa braucēju – pieredze autošosejā vai rallijā?

Domāju, ka kaut kas pa vidu. Ir nepieciešamas pavisam citas prasmes, lai būtu ātrs rallijkrosā. Braukšana trasē palīdz tiešajās kontakta cīņās ar konkurentiem un taktiskajā plānojumā, kamēr rallijā ir jābrauc pa ceļu ar vāju saķeri un jāspēj ātri pielāgoties, tieši tādēļ vajag pa bišķiņam no abiem.

Vai gaidīji, ka būsi tik ātrs jau no pirmajiem posmiem pēc atgriešanās?

Nē, vienmēr ir grūti paredzēt, cik ātrs būsi. Esot vienu gadu prom, nezināju, kāds ir pašreizējais līmenis. Protams, redzēju, ka puiši turpina attīstību. Vairākas komandas veikušas soli uz priekšu, bet arī mēs esam veikuši pāris uzlabojumus. Pats izbraucu divas sacīkstes pirms pasaules čempionāta sezonas pirmā posma (RallyX Nordic čempionātā – aut.piez.). Domāju, ka biju ritmā jau kopš pirmā brauciena.

Šogad esi vienīgais “Volkswagen” pārstāvis. Vai izjūti komandas biedra trūkumu?

Jā, ir mazliet piņķerīgāk. Nevari sevi salīdzināt ar nevienu, vai pārrunāt nianses. Esi komandas vienīgais braucējs. Tas padara situāciju atšķirīgu un man neparocīgāku, bet ir kā ir, turklāt mums ir vēsturiski dati no visām trasēm, izņemot Spa. Nebūtu arī no Abū Dabī, bet tas posms tika atcelts. Jebkurā gadījumā domāju, ka esam labi sagatavojušies.

Šosezon arī pamainījies sacensību formāts. Divi posmi divās dienās kļūdas soda vēl bargāk, vai ne?

Jā, vienmēr ir jāizvairās no kļūdām, taču tagad pie tik saspringta grafika un ierobežota cilvēkresursu skaita, situācija ir ievērojami grūtāka, taču visiem ir jāpielāgojas un jāseko noteikumiem, taču domāju, ka tas strādā lieliski.