Braucēju kontrakti ar Formula 1 komandām allaž atstāj vietu interpretācijai. Sportisti meklē veidu, kā tikt ātrās mašīnās un nopelnīt daudz naudas, kamēr viņu menedžeri rūpīgi izskata, kā atbrīvoties no līguma, ja uzrodas labāka izdevība. Džensonss Batons ir īpašs gadījums, divas sezonas pēc kārtas cenšoties tikt vaļā no līguma ar savstarpēji karojošām komandām.

2004. gads. “Williams” komanda aizvada vienu no savām neveiksmīgākajām sezonām, retu reizi tiekot uz pjedestāla. Tikmēr “BAR” komanda pārsteidz visus ar regulāri spožiem rezultātiem, kurus tai sniedz tobrīd vēl jaunais talants Džensons Batons. “Ferrari” ir neķerami, taču Batons droši dodas pēc trešās vietas kopvērtējumā un sapņo par pirmo uzvaru.

“BAR” straujais progress bija viens no iemesliem, kādēļ daudzus šokēja Batona lēmums vasaras beigās paziņot par aiziešanu no komandas un atgriešanos “Williams”, kas viņam 2000. gadā sniedza debijas iespējas. Batonam bija spēkā esošs līgums ar “BAR”, tomēr tajā bija minēts punkts, kas ļautu pārtraukt sadarbību, ja pastāvētu risks, ka “BAR” zaudēs sadarbību dzinēju lauciņā ar “Honda”. Batona menedžeris Džons Baifīlds šo redzēja kā lielisku izdevību, lai vienotos ar Frenku Viljamsu un informētu viņu, ka “BAR” vairs nav tiesības uz Batonu. Arī pēc aiziešanas no “Williams” komandas Batons saglabāja labas attiecības ar saviem kādreizējiem darba devējiem.

Iemesls šādam karjeras solim pēc Batona sacītā nebija saistīta ar finansiāliem apsvērumiem. Gluži pretēji, Džensons norādīja, ka “Williams” ir lielāks potenciāls nākotnē. Viņš to redzēja kā milzu koncerna “BMW” bāzes komandu, kamēr “BAR” un “Honda” sadarbība tobrīd vēl nebija tik cieša. Savu lomu spēlēja arī “Williams” ievērojami modernākā bāze, tostarp priekšrocības veja tuneļa izstrādē.

Abas puses bija pārliecinātas, ka tām izdosies paturēt Batonu sev. “BAR” vadītājs Deivs Ričardss vēlāk atklāja, ka viņi esot bijuši tik droši, ka uzreiz atteikuši pat Žakam Vilnēvam, kurš piedāvāja savus pakalpojumus uz 2005. gadu gadījumā, ja vienība zaudētu Batonu.

Zīmīgi, ka tolaik “Honda” attīstības daļas viceprezidents bija Otmars Safnauers, kurš pēc daudziem gadiem tika ierauts līdzīgā skandālā starp viņa vadīto “Alpine” un “McLaren” komandu, kad tās cīnījās par Oskaru Piastri.

Pēc vairāku mēnešu ilgas neziņas Formula 1 kontraktu atzīšanas valdes sēdē Šveicē tika lemts par labu “BAR” komandai. Pretēji žurnālistu rakstītajam, Batons norādīja, ka viņam nav nekas pret palikšanu “BAR” sastāvā, taču būtu labāk paticis doties uz “Williams”. Rezultātu izteiksmē tūlītējas sekas nebija jūtamas – pēc tiesas lēmuma Džensons noslēdza sezonu ar pjedestāliem Itālijā, Ķīnā un Japānā.

2004. gadā ‘BAR’ komandai, Deivam Ričardsam un Džensonam Batonam bija daudz iemeslu līksmībām trasē, taču ārpus tās situācija bija ļoti piņķerīga

Ja Batonam būtu izdevies piepildīt sapni un doties uz “Williams”, viņš kļūtu par Marka Vēbera komandas biedru. Abi sastrādājās 2001. gadā “Benetton”, kad Vēbers vēl bija testpilots. Gan Batons, gan Frenks Viljamss neslēpa, ka plāno sadarboties tuvākā vai tālākā nākotnē, taču ar to stāsts nebeidzās.

2005. gada sezonas līgums ar “BAR” paredzēja, ka Džensons varēs pamest komandu sezonas izskaņā, ja vasarā nebūs sakrāti vismaz 75% no līderu izcīnītajiem punktiem. “BAR” nebija pat tuvu. “Honda” bija izpirkusi gandrīz pusi komandas, kas aktīvi meklēja jaunus sponsorus pēc tabakas reklāmas aizlieguma. Daudz nebija jādomā – Batons vēlreiz vienojās ar “Williams”, lai gan uz šo sezonu jau bija veicis izmaiņas savā menedžmenta komandā un teica, ka vairāk uzmanību pievērsīs visam, kas rakstīts ‘mazajā drukā’.

Arī “Williams” neklājās viegli. Uzvaras bija pārāk tāls mērķis, taču visu kājām gaisā sagāza “BMW” lēmums pamest “Williams” un pārpirkt “Sauber” komandu. Ar skaistu vēsturi nebija pietiekami. Batons saprata, ka “Cosworth” dzinēji nesniegs viņam izredzes cīņā par titulu un vēlme atgriezties Frenka komandā bija zudusi.

Tikmēr “Williams” komanda bija pārliecināta, ka līgums ir parakstīts un ceļa atpakaļ vairs nav. Tika panākta privāta vienošanās, kā rezultātā Džensonam nācās samaksāt prāvu žūksni naudas Viljamsa kungam. Oficiāli šī summa netika izpausta, taču tiek mēļots par aptuveni 20 miljoniem mārciņu.

Nedošanās uz “Williams” izrādījās pareizais solis. Tuvāko piecu sezonu laikā komanda palika bez uzvarām un arī pjedestāli bija pamatīgs retums. Batons nākamajā gadā izcīnīja savu pirmo panākumu. Pēc divām neveiksmīgām sezonām viņa karjerai punktu gandrīz pielika “Honda” lēmums pamest čempionātu 2008. gada izskaņā. Pēdējā brīdī Ross Brauns izpirka komandu un ar minimālu budžetu aizveda Džensonu līdz ilgi kārotajam titulam. Tika īstenots sapnis, kas nekad nebūtu izdevies, dodoties uz titulēto “Williams” komandu.

Pavadījis karjeras beidzamos gadus “McLaren” sastāvā, Džensons beigu beigās tomēr atgriezās “Williams”. Vairs ne kā braucējs, bet vecākais padomnieks jauniešu akadēmijas izaugsmē.