2023. gada sprintos buļļu tuvākie sekotāji – Ferrari

Lai gan līdz sezonas beigām vēl atlikuši divi posmi, varam pavilkt svītru sprinta sacīkstēm. Pacik jaunais formāts tika izmantots sešos posmos, tam bija lielāka ietekme uz čempionātu kā iepriekšējos gados.

Verstapenam 4 uzvaras no 6

Ja raugāmies tikai uz sprintu rezultātiem, nav nekāds pārsteigums ka pirmajā vietā ir Makss Verstapens, kurš palika nepārspēts Austrijā, Beļģijā, Amerikā un Sanpaulu, kamēr Azerbaidžānā sasniedza trešo vietu, bet Katarā palika otrais.

Kopumā var secināt, ka sprints ir labs indikators, lai prognozētu spēku samērus sacīkstēm, jo piecos no sešiem sprintiem uzvaru izcīnīja braucējs, kurš vēlāk triumfēja arī svētdienas sacīkstē. Vienīgais izņēmums tika fiksēts Spa trasē, taču Oskars Piastri pēc uzvaras sprintā noteikti varēja lepoties arī ar otro vietu sacīkstē.

Sprintā boksu apmeklējumi ir ļoti reti. Izslēdzot pitstopus, skaidrs, ka lielu lomu spēlē starta pozīcija – visos sešos sprintos uzvarētājs startēja no pirmās rindas, turklāt tikai Peress Azerbaidžānā un Verstapens Sanpaulu sprintā uzvaru guva no otrās starta pozīcijas.
Vislielāko kāpumu starp punktu guvējiem piedzīvoja Alekss Albons Katarā, sprintu noslēdzot septītajā vieta, neraugoties uz 17. starta pozīciju. Lielu lomu spēlēja fakts, ka todien izstajās 5 braucēji – tikpat, cik pārējos piecos sprintos kopā.

Sardžants un Peress izstājušies

Logans Sardžents un Serhio Peress ir vienīgie, kuri sprintos šosezon piedzīvoja divas izstāšanās. Tomēr neraugoties uz divām nullītēm, Peress sprintos šogad guva 25 punktus – vairāk kā visi pārējie braucēji, ja neskaita viņa komandas biedru.

Lai gan Karloss Saincs sprintā trijniekā iekļuva vienīgi Austrijā, viņš sakrāja vairāk punktus kā jebkurš cits ne-“Red Bull” braucējs. Tikmēr komandu ieskaitē gan Sainca pārstāvētā “Ferrari”, gan “McLaren” sakrāja vairāk punktus par “Mercedes”, kuri konstruktoru kausā šosezon ir priekšā abām leģendārajām komandām. Zīmīgi, ka Rasels šogad sprintos izcēlies ar sava veida stabilitāti – trīs 4. vietas un trīs 8. vietas.

Te gan jāpiebilst, ka trases, kas tika izvēlētas sprinta norisei, nebija parocīgas “Mercedes” vienībai, jo svētdienās šajos sešos posmos Hamiltons ar Raselu iekrāja mazāk punktus (70) par saviem konkurentiem – “Ferrari” (99), “McLaren” (90), “Aston Martin” (81).

Hamiltons joprojām nav uzvarējis sprintu

Ja salīdzina ar sezonas kopvērtējumu, sprintos gaužām smagi klājies Fernando Alonso, taču tas skaidrojams ar faktu, ka pirmajos 8 posmos, kad “Aston Martin” bija savā formas pīķī, mēs pieredzējām tikai vienu sprintu, kamēr atlikušie pieci sekoja sākot no Austrijas posma, kas kļuva par pagrieziena punktu pēc tam, kad “McLaren” nopietni attīstīja savu formulu. Interesanti, ka Oskars Piastri punktus sprintā guva tikai ar otro vietu Beļģijā un uzvaru Katarā, ne reizi nefinišējot diapazonā no trešās līdz astotajai vietai.

Vienīgā komanda, kas sprintos šogad punktus nespēja gūt ir “Alfa Romeo”, neraugoties uz faktu, ka viņu rindās startē Valteri Botass, kurs pie “Mercedes” stūres uzvarēja divus sprintus, kamēr viņa titulētais komandas biedrs Luiss Hamiltons nekad karjerā vēl nav uzvarējis sprintu.

Kopumā jāsecina tas, ko jau gaidījām – spēku samēros nav lielas atšķirības, līdz ar to ilgtermiņā sprinti tikai palielina atstatumu kopvērtējumā starp vadošajām komandām un konkurentiem, tomēr neziņa, kas valda inženieru vidū pēc tikai vienas treniņu sesijas kombinācijā ar faktiski divām kvalifikācijām un divām sacīkstēm vienā nedēļas nogalē padara posma norisi dinamiskāku un piesaista vairāk skatītājus kā ierastais formāts ar trim treniņu sesijām, kurās nenorit cīņa par punktiem.