Leģendārais dizaineris Adrians Ņūvijs atklājis, ka “Aston Martin” komandas pašreizējās grūtības skaidrojamas ar ievērojamu kavēšanos vēja tuneļa programmā, kas sākta tikai 2025. gada aprīļa vidū. Pagājušajā nedēļā aizvadītajos testos Barselonā komanda spēja veikt tikai vienu pilnu testa dienu piektdienā, jo jauno bolīdu nācās pēdējā brīdī nogādāt trasē ar lidmašīnu tieši no rūpnīcas.
Kavēšanās iemesls meklējams komandas lēmumā nogaidīt, līdz pilnībā darba kārtībā būs jaunais vēja tunelis Silverstonas bāzē. “2026. gads, iespējams, ir pirmais brīdis F1 vēsturē, kad dzinēju un šasijas noteikumi mainās vienlaicīgi. Tas ir pilnīgi jauns noteikumu kopums. Un tas ir liels izaicinājums visām komandām, bet mums, iespējams, vēl vairāk,” skaidroja Ņūvijs, kurš komandai pievienojās 2025. gada 1. martā.
Ņūvijs neslēpa, ka komanda pērnā gada sākumā zaudējusi vērtīgu laiku: “Realitāte ir tāda, ka mēs 2026. gada mašīnas modeli vēja tunelī neievietojām līdz pat aprīļa vidum. Turpretim vairums, ja ne visi mūsu sāncenši, savus modeļus vēja tuneļos sāka izmēģināt jau tajā brīdī, kad pagājušā gada janvāra sākumā beidzās 2026. gada aerodinamikas testu aizliegums. Tas mūs nostādīja iedzinējos par aptuveni četriem mēnešiem, kas nozīmēja ļoti, ļoti saspiestu pētniecības un izstrādes ciklu. Mašīna tika salikta kopā pēdējā brīdī. Tāpēc mēs cīnījāmies, lai vispār paspētu uz Barselonas testiem”.
Ņūvijs arī uzsvēra, ka “Aston Martin” priekšā ir strauja attīstības līkne un sezona tiks aizvadīta nepārtrauktā darba procesā. “Mašīna, kas startēs Melburnā, būs ļoti atšķirīga no tās, ko cilvēki redzēja Barselonas testos. Un “AMR26″, ar kuru mēs pabeigsim sezonu Abū Dabī, būs ļoti atšķirīga no tās, ar kuru mēs sezonu sāksim. Ir ļoti svarīgi saglabāt atvērtu prātu,” viņš skaidroja.
Inženieri Silverstonas rūpnīcā strādāja virsstundas un nakts maiņās, lai pabeigtu darbu pie Ņūvija projektētā spēkrata. Lēmums par auto gatavību piedalīties testos tika pieņemts pēdējā brīdī. Tas nostādīja loģistikas nodaļu sarežģītas izvēles priekšā. Bija steidzami jāatrod lidaparāts, kas spētu nogādāt lielo kravu no Birmingemas lidostas uz Žironu Spānijā. Vienīgais pieejamais variants tajā brīdī bija Ukrainas aviokompānijas “Cavok Air” rīcībā esošā 1972. gada “Antonov An-12BP” četru dzinēju turbopropelleru lidmašīna.
