Bernijs Eklstons, neskopojies skarbiem vārdiem, komentējot Kristiana Hornera atlaišanu no “Red Bull” komandas vadītāja amata. Tāpat bijušais F1 boss uzsver, ka komandas lejupslīde sākās uzreiz pēc uzņēmuma dibinātāja Dītriha Matešica došanās aizsaulē.

Horners tika atbrīvots pēc amatā nostrādātiem 20 gadiem, kad aiz muguras ir pērnā gada sākumā notikušais “sekstinga” skandāls un daudzu vadošo darbinieku labprātīga aiziešana no komandas.

“Tas, kur viņš iekūlās pirms 18 mēnešiem – viņš vienkārši bija idiots,” britu medijam “The Telegraph” sacīja Eklstons, komentējot Hornera skandālu. “Viņš bija 50 gadus vecs vīrietis, kurš domāja, ka viņam ir 20 – ka viņš ir viens no puišeļiem.”

Horners tika oficiāli attaisnots divās izmeklēšanās, tomēr nopludinātas “WhatsApp” sarakstes izraisīja publisku skandālu un spiedienu no “Red Bull” uzņēmuma vadības Austrijā. “Daži uzskatīja, ka viņš uzvedas tā, it kā tā nebūtu “Red Bull” komanda, bet gan Hornera komanda. Kamēr tu uzvari, cilvēki piever acis uz lietām. Bet, kad pārstāj uzvarēt – viņi sāk skatīties,” piebilda Eklstons.

94 gadus vecais Eklstons arī norādīja, ka pēc “Red Bull” dibinātāja Dītriha Matešica nāves uzņēmumā izveidojās varas vakuums.

“Godīgi sakot, tā bija nekārtība,” sacīja Eklstons. “Kristians bija izpilddirektors. Ja es esmu kāda uzņēmuma izpilddirektors, gribu būt atbildīgais. Gribu darīt visu, ko uzskatu par pareizu, un, ja kļūdos, viņi var mani atlaist. Tāpēc brīdī, kad Kristians vairs nevar būt šādā pozīcijā un darīt to, ko viņš uzskata par nepieciešamu, viņam nav viegli. Tu nevari vadīt kaut ko tikai pa pusei. Ir vajadzīgs kāds, kā es vienmēr saku, kurš ieslēdz un izslēdz gaismu. Patiesībā vajadzīgs tikai viens cilvēks.”

Eklstons uzskata, ka Hornera vēlme kontrolēt visu beigu beigās viņu tomēr iegāza: “Zinu, ka viņam ieteica būt komandas menedžerim un atstāt komerciālo pusi kādam citam. Viņa doma bija, “esmu izpilddirektors”. Taču ir ļoti maz tādu izpilddirektoru, kas spēj visu – no inženierijas līdz sabiedriskajām attiecībām. Viņš bija vadījis uzņēmumu tā, kā pats uzskatīja par pareizu. Ilgu laiku cilvēki bija gatavi teikt, “labi, taisnība, viņš savu darbu izdara”, bet tiklīdz tu mazliet novirzies no ceļa, cilvēki sāk skatīties un domāt, “pag, pag”. Kristians ir izcīnījis daudzus titulus. Viņš bija pieradis uzvarēt. Tāpēc nav viegli, kad neuzvari un zini, ka tā nav pilnībā tikai tava vaina.”