Ceļš uz F1

Reti kuram braucējam ir izdevies nonākt “Ferrari” redzeslokā kā potenciālajam komandas nākotnes braucējam vēl pirms savas debijas. Uz 2018. gada sezonas atklāšanu Austrālijā devās tikai divi debitanti, bet pēc tik spoža snieguma junioru kategorijās bija skaidrs – Šarla Leklerka karjerai ir vērts pasekot, jo, viņa vārdam rezultātu tabulas augšgalā jāparādās jau tuvāko gadu laikā.

Atšķirībā no lielākās daļas autosacīkšu zvaigžņu, kuri Monako dzīvo, lai gūtu nodokļu apmaksas atvieglojumus, Šarls ir dzimis un audzis mazajā valstiņā starp Franciju un Itāliju. Savas kartinga gaitas Brinolē, Francijā. trase piederēja Filipam Bjanki, kura dēls Žils ne ar mazākām ambīcijām trenējās caurām dienām, tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka Žils un Šarls kļuva par tuviem draugiem.

Guvis ļoti atzīstamus panākumus kartingā, Nikolā Toda paspārnē esošais Leklerks 2014. gadā pievienojās Formula Renault 2.0 Series čempionātam, kur jau debijas gadā uzvarēja divos braucienos un kopvērtējumā ieguva otro vietu. Sezona gan tik noslēgta uz ļoti skumjas nots, jo togad Formula 1 sacensībās Japānā letālu avāriju piedzīvoja Bjanki.

Leklerks par savām karjeras kāpnēm gan lēca tikai augšup, turklāt strauji – vairākas uzvara Eiropas F3 čempionātā bija pietiekami, lai pārliecinātu “Ferrari” pārstāvjus, ļaujot Šarlam pievienoties Maranello vienības jauno braucēju akadēmijai. Tas deva iespēju vairākkārt izmēģināt F1 mašīnas piektdienu treniņos.

Pats Leklerks gan atzina, ka tās mazliet traucēja fokusēties uz viņa galveno mērķi – GP3 sacīkstēm. Acīmredzot, ne pārāk daudz, jo Leklerks tomēr izcīnīja titulu un pērn pievērsās Formula 2 čempionāta iekarošanai. Tā izdevās ar uzviju – pārliecinoša dominance visas sezonas garumā ne mirkli nelika šaubīties, kurš izcīnīs čempiona titulu.

Tomēr arī šoreiz Leklerka sacīkšu panākumus aizēnoja personiska traģēdija – 54 gadu vecumā mūžība aizgāja viņa tēvs, karjeras galvenais balsts un kvēlākais atbalstītājs Herve. Dažas dienas vēlāk Baku trasē Leklerks izcīnīja pole position, uzvarēja pirmajā braucienā, kā arī pakāpās no astotās starta pozīcijai līdz otrajai vietai otrajā braucienā.

Foto: Charles Leclerc / Twitter

Motorsporta virsotnē

Uz 2018. gada sezonu Leklerks noslēdza līgumu ar “Sauber” komandu. Iepriekšējos gadus tā bija pati lēnākā vienība, tomēr uzsāktā sadarbība ar “Alfa Romeo” deva cerību staru. Leklerks bija ātrāks par komandas biedru Markusu Ēriksonu jau pirmajos posmos, bet Baku pat izrādīja konkurenci “Red Bull” pilotiem, izcīnot satriecošu 6. vietu. Finiši punktos sekoja viens pēc otra, turklāt Leklerks pieļāva ļoti maz kļūdu priekš debitanta. “Ferrari” akadēmija beidzot bija izvilkusi lielo lozi.

Kimi Raikonena dienas “Ferrari” bija skaitītas, tādēļ abi braucēji veica rokādi. Leklerkam pietika ar vienu sezonu, lai pierādītu sevi senākajai un titulētākajai F1 komandai. Jau pirmajos posmos bija jūtams, ka Leklerks nebūs Fetela padevīgais kalps, bet gan nopietns cīnītājs par uzvarām. Ja vien dzinējs nebūtu sācis niķoties, pirmā uzvara ar “Ferrari” tiktu izcīnīta jau sezonas trešajā posmā Bahreinā.

Protams, turpinājumā sekoja arī apkaunojošas avārijas Azerbaidžānā, Monako un Vācijā, tomēr Leklerks demonstrēja savam vecumam neraksturīgu ātrumu un nemitīgi atrada lietas, ko mašīnā būtu iespējams uzvarēt. Pēc diskutabla apdzīšanas manevra no Verstapena puses Austrijas posma pēdējos apļos Leklerkam jau atkal tika laupīta pirmā uzvara. Līdz tai Šarlam nācās gaidīt līdz pat Beļģijai. Sezonas gaitā viņa sacīkšu sniegums nebija pats stabilākais, it īpaši ņemot vērā 7 pole position, tomēr sezonas kopvērtējumā tika ieņemta vieta virs Fetela. Kad jauniņais pieveic titulēto, tā parasti ir topoša čempiona pazīme.