Niko Rosbergs svētdien izcīnīja savu ceturto Grand Prix uzvaru karjerā un tagad viņa kontā ir tik pat daudz panākumu, kā Denam Gernijam, Brūsam Maklārenam un Edijam Irvainam.

Foto: Williams/LATTagad Niko ir vajadzīga vēl viena uzvara, lai noķertu savu tēvu Keki Rosbergu. Turklāt tā bija otrā reize, kad Rosbergs uzvar Austrālijas GP izcīņā. Pirmā bija 1985.gadā, kad Keke Rosbergs “Williams” sastāvā izcīnīja uzvaru Adelaidas trasē. Attēlā pa labi Keke Rosbergs tobrīd pēc starta atrodas 3.vietā, kamēr vadībā ir viņa komandas biedrs Naidžels Mansels, kurš mirkli vēlāk piedzīvos sadursmi ar sekojošo aizmugurē Airtonu Sennu. Tas deva iespēju līderpozīcijā nonākt Rosbergam, kurš savu iespēju izmantoja – sacīkstē līdz finišam bez Rosberga tika vien septiņi piloti, no kuriem divi vienā aplī ar uzvarētāju.

Interesanti, ka Rosberga panākums Austrālijā bija 100-tā uzvara “Mercedes” kā dzinēju ražotājam Formula 1 ietvaros. Līdz ar to “Mercedes” ir tikai ceturtā kompānija, kas pievienojusies 100 uzvaru klubiņam, kurā jau bija “Ferrari”, “Ford-Cosworth” un “Renault”.

Luiss Hamitons vēl sestdien kvalifikācijā atnesa arī 100-to pole position “Mercedes” dzinējiem. Turklāt Hamiltona 44.numurs bija lielākais numurs, ar kādu pilots ir izcīnījis pole kopš 1978.gada, kad Žans Pjērs Žarjē, aizvietojot Roniju Petersonu “Lotus” komandā, izcīnīja pole ar 55.numuru uz mašīnas.

Kevina Magnusena debija “McLaren” sastāvā izraisa ļoti lielas asociācijas ar Luisa Hamiltona debiju tās pašas komandas sastāvā 2007.gadā. Abi kvalifikācijā uzrādīja ceturto laiku un abi finišā bija 3.vietā. Vienīgi Magnusens pacēlās uz 2.pozīciju pēc Daniela Rikjardo diskvalifikācijas. Hamiltons arī bija pēdējais pirms Magnusena no F1 pilotiem, kas jau savā debijā spēja finišēt uz goda pjedestāla. Tagad kopā F1 vēsturē tādu pilotu ir 23. Magnusens ir tikai 14.pilots, kurš spējis izcīnīt vismaz otro vietu debijā, turklāt astoņi no pārējiem to paveica vēl pirmajā čempionāta sezonā 1950.gadā vai Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstē.

Tā bija arī pirmā reize, kad uz goda pjedestāla stāv dāņu pilots – Dānija līdz ar to kļūst par 28.valsti, kurai ir goda pjedestāls Formulā 1. Vēl piecām valstīm ir tikai viens pilots ar vienu goda pjedestālu: Monako (Luī Širons, 1950.gada Monako GP), Rodēzija (tagad Zimbabve, Džons Lovs, 1967.gada DĀR GP), Portugāle (Tjāgo Monteiru, 2005.gada ASV GP), Krievija (Vitālijs Petrovs, 2011.gada Austrālijas GP) un Venecuēla (Pastors Maldonādo, 2012.gada Spānijas GP).

Daniels Rikjardo kļuva par pirmo austrālieti, kurš izcīnījis god pjedestālu savā māju posmā pirms tiesneši pieškīra viņam diskvalifikāciju. Tomēr vienmēr smaidīgais Rikjardo paguva izbaudīt tautas mīlestību un panākuma ekstāzi uz goda pjedestāla un to viņam neviens vairs neatņems.

Līdz ar Rikjardo diskvalifikāciju, Džensons Batons tika pie sava 50tā goda pjedestāla, lai gan faktiski uz pjedestāla viņš nekāpa. Tādejādi Batons ir kļuvis par 14-to pilotu Formula 1 vēsturē, kas pārkāpis 50 goda pjedestālu robežai.

Pat vēl pirms Rikjardo soda “McLaren” bija nokļuvusi vadībā šī gada Konstruktoru kausā. Vokingas komanda pēdējo reizi šajā godā bija 2012.gada Ķīnas GP izcīņā, bet Konstruktoru kausu “McLaren” nav izcīnījuši kopš 1998.gada, ja neskaita 2007.gadu, kad spiegošanas sāga sakarā “McLaren” tika konfiscēti ieskaites punkti.

Valteri Botass ar piekto vietu, izcīnīja savas karjeras labāko rezultātu, tikmēr viņa komandas biedrs “Williams-Martini” vienībā Felipe Masa izstājās drīz pēc starta. Masam tā bija 192.sacīkste karjerā un pirmo reizi brazīlietim aiz muguras nebija “Ferrari” dzinējs.

Ja nebūtu divi “Toro Rosso” piloti, tad Austrālijā beigtos “Renault” dzinēju ražotāja 100 GP sērija ar finišiem punktos. Daņila Kvjats finišēja desmitajā vietā, bet pacēlās uz devīto pozīciju un kļuva par visu laiku jaunāko pilotu, kurš izcīnījis punktus Grand Prix sacīkstē.

Pilots Dzimšanas datums Pirmie punkti Vecums
Daniil Kvyat 26/04/1994 2014.gada Austrālijas GP 19 gadi, 329 dienas
Sebastian Vettel 03/07/1987 2007.gada ASV GP 19 gadi, 354 dienas
Jaime Alguersuari 23/03/1990 2010.gada Malaizijas GP 20 gadi, 17 dienas
Jenson Button 19/01/1980 2000.gada Brazīlijas GP 20 gadi, 72 dienas
Ricardo Rodriguez 14/02/1942 1962.gada Beļģijas GP 20 gadi, 128 dienas
Sebastien Buemi 31/10/1988 2009.gada Austrālijas GP 20 gadi, 154 dienas
Nico Rosberg 27/06/1985 2006.gada Bahreinas GP 20 gadi, 263 dienas
Chris Amon 20/07/1943 1964.gada Holandes GP 20 gadi, 314 dienas
Felipe Massa 25/04/1981 2002.gada Malaizijas GP 20 gadi, 331 dienas
Sergio Perez 26/01/1990 2011.gada Spānijas GP 21 gadi, 121 dienas

 

Līdz ar to vienu no saviem rekotdien Daņila Kvjatam ir zaudējis Sebastians Fetels, kurš ar izstāšanos Austrālijā pielika punktu arī savai deviņu uzvaru sērijai, kuru iesāka pagājušajā gadā. Tas joprojām ir rekords visvairāk pēc kārtas gūto uzvaru ziņā – arī Alberto Askāri guva deviņas uzvaras pēc kārtas – visos posmos, kuros pēc kārtas piedalījās. Tomēr Askāri pa vidu izlaida 1953.gada Indy500, kurā nepiedalījās.

Lai gan pati “Marussia” komanda Austrālijas GP raksturoja kā pirmo sezonā finišu ar abām mašīnām, patiesībā Žils Bjanki netika klasificēts, jo pēc noteikumiem viņam bija jāveic vismaz 90% no uzvarētāja veiktās distances.

Neviena no “Lotus” formulām nesasniedza finišu, lai gan komanda atzina, ka Romēns Grožāna veiktie 45 apļi sacīkstē bija garākā distance, uz ko E22 ir bijis spējīgs šī gada laikā. Turklāt Grožāns nopelnīja arī sodu izbraukšana caur boksiem vēl pirms sacīkste vispār bija sākusies – francūzis izbrauca no garāžas, lai nostātos boksu celiņa izejā parāk ātri (vairāk kā 15 minūtes pirms starta).

Info: F1Fanatics.co.uk