Formula 1 komandas plāno atcelt aizliegumu uz aktīvās balstiekārtas izmantošanu, kas varētu būt viens no paņēmieniem turpmākai izmaksu ierobežošanai.
Pēdējo reizi aktīvā balstiekārta Formula 1 sacīkstēs tika izmantota 1993.gadā, bet izmaksu ierobežošanas nolūkos to varētu atgriezt jau jaunā elektroniskā versijā, kas ļautu optimizēt mašīnas piekares regulēšanu un atvieglot to salīdzinājumā ar šobrīd izmantošanā esošo mehānisko sistēmu.
Šāds risinājums varētu tikt ieviests uz 2017.gada sezonu reizē ar 18 collu riteņu ieviešanu Formulā 1. Turklāt stratēģiskā grupa tuvākajā laikā nāks klajā ar vēl vairākiem piedāvājumiem, kā izmantojot tehniskos noteikumus, varētu ierobežot komandu izmaksas, jo vadošās vienības atteicās no iespējas ieviest budžetu griestus.
Stratēģiskā grupa meklē ceļus, kā vienkāršot detaļas un sistēmas, kas šobrīd komandām izmaksā ļoti dārgi, piemēram, degvielas sistēma, priekšējo antispārnu uzbūve, priekšējā un aizmugurējā balstiekārta, bremžu sistēma. Tāpat ir piedāvājums samazināt komandu darbinieku skaitu GP posmu laikā un ieviest vēl stingrākus konamdantstunas noteikumus.
Ka kkas tāds būs vajadzīgs, ja pāries uz zemprofila kalošām, tas puslīdz skaidrs, bet ar {izmaksu samazināšanu} gan šitais pasākums nerīmējas..
Cik sezonas bez izmaiņām ir nepieciešamas, lai ieviestās izmaiņas sniegtu jel kādu budžeta ietaupījumu?
Četras? Piecas?
Bet ja dažādas izmaiņas ir katru gadu? Te derētu šādu “ietaupījumu” statistika, pieņemsim, 10 gadu griezumā…
Starp citu, arī sezonā izmantojamo dzinēju skaita limits ir ieviests it kā jau taupības nolūkos. Bet rezultātā – izturīgāku dzinēju un kārbu izgatavošana, neapšaubāmi, ir dārgāks prieks. Turklāt kas notiek, kad komanda sezonas beigās spiesta izmantot virslimita (devīto) motoru? Tā saņem 10 starta vietu sodu, zaudē punktus, ļoti iespējams arī vietu sezonas noslēguma tabulā un tātad – arī ievērojamu naudas bonusu par aizvadīto sezonu…