Lai gan regulāram F1 fanam fakts, ka Beļģijas GP izcīņā divi braucēji saņēma vairāk kā 50 starta vietu sodu ir pilnīgi pieņemams, tomēr cilvēkam no malas varētu šķist dīvaini, ka Hamiltons startēja priekšā Alonso, jo teorētiski viņam bija jāieņem 76. pozīcija, bet “McLaren” braucējam būtu jāstartē no 82. vietas. Skaidrs, ka neviens negrasās mainīt noteikumus, lai braucējus tiešām aizsūtītu tik tālu aiz konkurentiem, it īpaši, ņemot vērā, ka lielākajā daļā trašu iekrāsotās starta vietas pat nesniedzas līdz piektajam desmitam, tomēr savu daļu pārdomām šis jautājums ir raisījis.

Iemesls, kādēļ abi iepriekš minētie braucēji saņēma tik ‘pamatīgu’ sodu ir pavisam vienkāršs – tā kā katram sportistam šīs sezonas laikā atļauts izmantot tikai piecas jaudas agregāta komponentes no katra veida un sods par katru papildus komponenti mērāms vien starta pozīcijās, situācijās, kad braucējs jau nokļuvis pēdējā pozīcijā, šīs komponentes principā var saņemt par brīvu.

Tieši tādēļ, kamēr pārējie braucēji sezonas laikā centīsies iekļauties piecu turbo kompresoru un piecu siltuma reģenerācijas sistēmu ietvaros, Hamiltons sezonas otrajā pusē par šo problēmu varēs aizmirst, jo Beļģijā viņš šos abus elementus nomainīja vairākkārt, līdz ar to var rēķināties ar astoņām šī veida komponentēm.

Vai tas ir godīgi attiecībā pret konkurentiem, zinot pašreizējos centienus padarīt formulas saudzīgākas pret tehniku? No noteikumu un pat ētiskās puses Hamiltona un Alonso lēmumā nav nekā nepareiza, drīzāk lieliski izmantots robs noteikumos, kas, pateicoties notikumiem Beļģijas GP pirmajos apļos, tika izmantots perfekti.

Tomēr situācija, kad sestā jaudas agregāta komponentes izmantošana liek braucējam startēt zemāk, bet septītā un astotā vairs neatstāj nekādu efektu nešķiet pareiza. Kā viena opcija, lai likvidētu šo muļķīgo situāciju, būtu papildus soda piešķiršana (drive through vai stop & go), ja starta pozīciju sodu nav iespējam izpildīt pilnā apmērā, tomēr šāda sistēma jau pirms tam tika izmantota, tomēr lielus panākumus neguva. Soda pārcelšana uz nākamajiem posmiem arī nešķiet tālredzīga, jo lēnāko komandu pārstāvjiem tas varētu padarīt dalību sezonas pēdējo posmu kvalifikācijās bezjēdzīgu.

Skaidrs, ka ne 50, ne 100 un pat ne 1000 starta vietu sods neliktu braucējiem sacīkstes Spa trasē uzsākt no Briseles, Parīzes vai Liepājas, tādēļ būtu laiks likvidēt šo absurdu. Starts no boksiem ar sekundes sodu par katru neizmantoto pozīciju no starta vietu soda varētu likvidēt bezjēdzīgo dzinēju mainīšanas shēmu, kas paliek nesodīta. Katrā ziņā FIA un F1 stratēģiskajai grupai būtu vērts padomāt, bet kamēr tas nav noticis, lai slava Hamiltonam un Alonso, kuri savu bēdīgo situāciju dzinēja komponenšu jomā spēja pagriezt par 180 grādiem viena posma laikā.

[socialpoll id=”2383977″]

15 KOMENTĀRI

  1. Sods , kuru nevar izciest ( tālāk pa Sibīriju neaizsūtīsi 😀 ) iramorāls un sodu sistēnmu diskreditējošs
    1)Vienu priekšlikumu jau esmu izteicis pie cita raksta – sodus par agregātu limitu pārsniegšanu attiecināt tikai uz konstruktoru kausu, respektīvi par limita pārsniegšanu komanda zaudē noteiktu punktu skaitu konstruktoru kausa ieskaitē un pārsniedzot limitu vairākkārt soda apmērs varētu palielināties.
    2)Ja nu gribas to tomēr attiecināt arī uz pilotiem, tad piešķirt sacīkstē stop &n go penalty – 1 sekundi par katru starta vietu, ko pēc kvalifikācijas rezultātiem pilots reāli nav zaudējis.
    3)Ja nu tiešām nekas cits neatliek tad pārcelt sodu uz nākošo posmu

  2. Jāpalielina tomēr skaita limits, jo kā redzams, vismaz pāris piloti jau izmantos vairāk nekā “prognozēts”.(un kāda tur vairs ekonomija, ja tāpat noliktavā stāv gan 6., gan 7., gan jau arī vēl 8. vai pat 9. ir gatavībā).
    Citādi kā redzams – “aši mehāniķi” var paspēt visas atlikušās sezonas dzinējus paspēt uzmontēt/nomontēt un miers 😀 Vēl varbūt kādi Moncā nomēģinās šo likuma līkumu un līkumainajos posmos varēs izmantot uz nebēdu.

  3. Es rīkotos tā. Viss ir izmērams. Zināms cik m aizņem 1 starta vieta, Pieņemsim 5m. 5×76 ir 380m atpakaļ no starta/finiša līnijas. Noliekam Hamiltonu tur un lai startē. Ja jāpamaina noteikumi, nu pamainiet, Ja trases garums ir 4km, bet pēc soda iznāk, ka jāstartē 4km un 100metri atpakaļ no starta līnijas, nu tad elementāri. Jāliek 100m aiz starta un sacīksti sāc ar 100m Plus -1 aplis aiz līdera. Un diezin vai tad kāds atļautos tā kā šoreiz Mercedes. Tādā veidā varētu uzlikt, kaut 1000 starta vietu sodu. Varbūt bērniškigi, bet ja vajag to var pavisam reāli izdarīt 🙂

  4. šinī jautājumā nezin vai ideāls risinājums ir iespējams. man pašam nešķiet neko produktīvi šitādus ierobežojumus ieviest ‘taupības’ vārdā – sen zināms (“a cenu geresa znajet každij rebjonok” (c) Veņečka Jerofejevs), ka faktiskās PILNĀS izmaksas tas nepalielina par tikpat procentiem, par cik palielinās fiziski izgatavoto eksemplāru skaits, tam pievienojot vēl vienu. Tas attiecas uz pilnīgi jebkādu ‘ražošanas’ paveidu, pat kur R&D īpatsvars ir minināls.
    A moderno laiku F1 hibrīdendžinu gadījumā var pat apgalvot, ka sevišķi meršiem tas neradīja itin nekādu pamanāmu izmaksu palielinājumu, uzlikt HAM ‘visu no nullītes’ Spa..

  5. Eksistē jau vēl arī pilnigi asimetrisks pretuzkrājumu risinājums, neko nemainot soda sistēmā, bet padarot manipulēšanu bezjēdzīgu. As soon as kāda agregāta limits ir pārsniegts, tā šī tipa noņemtie agregāti kļūst neizmantojami f1 pasākumu ietvaros. 😀

      • 5 gab. komponentu ierobežojums, ko lietot 20+ sacīkstēs, neapšaubāmi kā vienu no pamatprincipiem paredz agregātu vairākkārtēju izmantošanu. Ar kuru slikti rīmējas Tevis proponētā ‘noņemto’ agregātu turpmāka neizmantošana F1 ietvaros.

        IMHO, ja F1 varnešiem tik ļoti tīk tas agregātu skaita ierobežojums, ir vienkāŗšāks risinājums – pateikt, ka a) par katru jaunizmantoto eksemplāru sodi skaitīsies kā līdz šim, b) no katra vīkenda turpmākai lietošanai drīkst paņemt tikai vienu viena paveida ‘papildus’ agregātu, kuru tieši (ja lietoti vairāki jauni, tā pat ‘tipa’) – pēc tīma izvēles, otrais un nākamie jau skaitīsies (no sodu viedokļa) itin kā pilnīgi jauni.
        Nekas dikti elegants tas nav, piekrītu, bet vismaz kaut kādu saistību ar sākotnējo ideju tas tomēr demonstrē.

      • Mans priekšlikums paredzēja, ka atkārtoti izmantot drīkst agregātus līdz limita pārsniegšanai. Tātad, ja Tu pārsniedz limitu, ar to Tu esi pateicis, ka lietošanai derīgu agregātu Tev nav. Brīvibas ierobežojums virslimita agregātiem arī uzskatāms par normālu – viens aktīvs virslimita agregāts , kuru vari brīvi lietot līdz tas vai nu izbeidzas, vai ir pārāk augsts risks, ka izbeigsies – tātad kļuvis lietošanai nederīgs

      • Bez tam principam We Will Be Taupīgi tas pat ļoti atbilstu, jo morāle no tā ir – ķeries pie visrlimita tikai tad , kad nav atlicis limitēto un arī virslimita vienības izmanto pēc maksimuma. Kur nu vēl taupīgāk 😀

      • kā jau teicīju iepriekš, man ir diametrāli pretējs viedoklis šai jautājumā.
        Bet pats jautājums ir tipa otršķirīgs, arīdzan, ibo pats sākotnējais uzstādījums (ka ierobežojot atļauto vientipa agregātu skaitu uz sezonu, iespējams kko ievērojami ietaupīt) ir diskutabls.

      • vai otrs variants – turpmākai izmantošanai bez papildsodiem ģeldīgi vien tie papildus eksemplāri, ar kuriem braukts sacīkstē